Drosmīgie un godprātīgie seloņi. Kas bija un ir šī korporācija šodien? 1
Šogad, kad godinām mūsu Latviju simtgadē, noteikti jāatceras arī “Selonija”, vecākā latviešu studentu korporācija, kuras ieguldījums mūsu valsts izveidē un nostiprināšanā nav par zemu novērtējams. “Selonija” dibināta 1880. gadā, oficiāli atzīta 1897. gada 24. novembrī pie Rīgas Politehnikuma. Izstaigāsim tās attīstības ceļu no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Korporācijas dibināšanu noteica latviešu pieaugošā tieksme pēc neatkarības, pašapliecināšanās un latviskas identitātes. Studējošie latvieši veidoja nākamo latviešu inteliģenci, un viņiem bija ievērojama loma Latvijas valsts tapšanā. Izveidojot Rīgas pirmo latviešu korporāciju, tās dibinātājs Puriņu Klāvs ieteica izvēlēties senās latviešu sēļu cilts vārdu – no tās arī atvasināja vārdu SELONIA. Latvijas valsts proklamēšanas aktā piedalījās trīs “Selonijas” filistri: Spricim Paeglem uzticēja pagaidu valdības tirdzniecības un rūpniecības ministra pienākumus (pēcāk darbojies Latvijas Sarkanajā Krustā, vēlāk – Tautas palīdzībā), Miķelis Bružs un Fridrihs Zommers (Vasarietis) bija Tautas Padomes locekļi. “Selonijas” krustdēli iesaistījās Nacionālā teātra apsargāšanā, kā arī uzvilka Latvijas karogus pie bijušās RPI ēkas galvenās ieejas.
Brīvības cīņās
Jauno valsti apdraudēja ienaidnieks gan no austrumiem, gan rietumiem, un 1918. gada 29. novembrī “Selonijas” Ģenerālsapulcē nolēma, ka visiem aktīvajiem komiltoņiem jādodas Latvijas valdības apsardzības ministra rīcībā cīņai pret ienaidnieku. Līdzīgu lēmumu pieņēma arī korporācija ‘’Talavija’’ (nav garumzīmes uz ‘’a’’!) Ar apsardzības ministra 1918. gada 20. decembra pavēli nodibināja Atsevišķo studentu rotu, par tās pirmo komandieri ieceļot “Selonijas” krustdēlu kapteini Nikolaju Grundmani. Rotai pievienojas Rīgā esošie ‘’Lettonias’’, ‘’Lettgallias’’ un vēlākās ‘’Fraternitas Letticas’’ atsevišķi biedri, kā arī nekorporeļi. Par latviešu vienību virspavēlnieku valdība 1919. gada 1. janvārī ieceļ Pasaules karā rūdīto latviešu virsnieku Oskaru Kalpaku. Viņš 1919. gada 6. martā pie Airītēm krīt, ievainots mirst arī Nikolajs Grundmanis, kura vietā Studentu rotas komandēšanu pārņem selonis virsleitnants Artūrs Galindoms, viens no vēlāk pazīstamiem arhitektiem.
1918. gada decembra beigās vienībā bija aptuveni 210 karavīri, bet 1919. gada 21. martā to pārformēja par Atsevišķo studentu bataljonu.
Kalpaka bataljona vienībās Latvijas armijas atbrīvošanas cīņās piedalījās 61 sēlis, no viņiem Atsevišķā studentu rotā – 53. Citās armijas daļās atbrīvošanas cīņās piedalījās vēl 78 vēlākie “Selonijas” locekļi. Par varonību Latvijas atbrīvošanas cīņās 40 seloņi apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Tradīcija korporeļiem doties lāpu gājienā uz Brāļu kapiem dzimusi 1919. gada novembrī, kad pēc Bermonta padzīšanas no Rīgas bijušajās kauju vietās rīdzinieki vairākas nedēļas dedzinājuši svecītes, pieminot Brīvības cīņās kritušos.
Ievērojamākie seloņi
Latvijas izaugsmē ieguldījumu devuši daudzi seloņi, piemēram, viens no “Selonijas” dibinātājiem arhitekts un literāts Nikolajs Puriņš, kurš vairāk zināms ar literāro pseidonīmu kā Puriņu Klāvs – tulkojis un 1901. gadā sācis izdot O. fon Rūtenberga “Baltijas vēsturi”, jau no neatkarīgās Latvijas pirmajām dienām ļoti aktīvi valsts darbā strādāja Bruno Pavasars, kas pēc Otrā pasaules kara savu karjeru beidza kā Latvijas sūtņa Zariņa pārstāvis diplomātiskajā dienestā Holandē. No 1934. līdz 1940. gadam satiksmes ministra amatu pildīja Bernhards Einbergs.
Akadēmiskajā darbā pieminami: Jānis Bergs – LU Lauksaimniecības fakultātes līdzizveidotājs, pirmais Latvijas augkopības profesors Mārtiņš Bīmanis – profesors sanitārtehnikā un divus gadus LU rektors. Artūrs Krūmiņš – profesors arhitektūras vēsturē, daudzu sabiedrisku ēku projektu autors, Alfrēda Kalniņa operu ‘’Baņuta’’ un ‘’Salinieki’’ libretu autors. Eižens Laube – arhitekts, 230 sabiedrisko un privāto celtņu projektu autors, vadījis Rīgas pils Valsts svētku zāles un Triju Zvaigžņu torņa pārbūvi, Viestura piemiņas pils Jelgavā atjaunošanu un Saeimas nama sēžu zāles pārbūvi, projektējis Ķemeru viesnīcu. Pieminams arī izcilais jūgendstila arhitekts Konstantīns Pēkšēns, pēc kura projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku, dzejnieks Jānis Poruks u.c..
Atdusas vietas
1927. gadā seloņi iegādājās Meža kapos savu “Selonijas” nodalījumu, kurā atrodas dzejnieka Poruku Jāņa atdusas vieta ar pieminekli. Jāni Poruku uzņēma ‘’Selonijā’’ jau 1897. gadā. Dzejnieka mirstīgās atliekas 1924. gada novembrī no Cēsu Lauciņu kapiem pārveda uz Rīgas Meža kapiem. Pārapbedīšanai bija izvēlēta Mirušo piemiņas diena, kas togad bija 23. novembrī (dienu pirms “Selonijas” dibināšanas datuma). Poruka kapa vietai bija izmeklēts augstākais uzkalns, kurā “Selonijas” Filistru palīdzības biedrība jau bija iegādājusies kapu vietas saviem saimes locekļiem. Šī vieta tagad ir pazīstama kā Meža kapu “Selonijas” kapu kalniņš.
Uzziņa
Studentu korporācija ir akadēmiska mūža organizācija, ko veido studenti un studijas beigušie jeb filistri.
Tās pirmsākumi rodami jau 11. un 12. gs., kad studenti ieguva tā saucamo akadēmisko brīvību. Tajā laikā universitātēs Itālijā (Boloņā, Padujā, Perudžā), Francijā (Parīzē, Orleānā) un Spānijā (Toledo) studēja prāvs skaits ārzemju studentu, kas sekmēja tā saucamo “natione” (dažādu tautību studentu slēgtu sabiedrību) rašanos. “Natione” ļāva svešumā studentiem īstenot dabisko prasību turēties kopā un biedroties, lai aizstāvētu savas intereses, godu, draugus un tautību. No šī laika korporācijās saglabājušies latīņu un franču valodas termini.
Korporācija ir disciplinēta organizācija, kuras darbību nosaka komāni (likumi) un ūzusi (nerakstīti likumi). Katru korporāciju pārvalda tās konvents. Tā ir pilntiesīgo locekļu sapulce, kura pieņem visus korporācijas lēmumus. Lai varētu labāk ieaudzināt jaunuzņemtajos korporāciju garu un draudzību, jaunos locekļus uzņem nelielā skaitā – izvēlē ir izlases princips. Tajā nevar iestāties, bet jaunus sabiedrības locekļus uzņem ar sabiedrības vairākuma piekrišanu. Tādas mazas jaunuzņemto vienības veido t. s. coetusus. Savukārt tie veido korporāciju, kā ģimenes veido valsti. Pēc uzņemšanas jaunais ir līdzvērtīgs sabiedrības loceklis, kuram korporāciju likumu norādītā ceļā jāiegūst korporanta audzināšana.
Korporācijas sadzīve ir interna – tā neparādās uz ārieni, un par tās norisēm vispārējā sabiedrībā runā maz.
Mūsdienās Latvijā pastāv 23 studentu un 13 studenšu korporācijas.
Selonija trimdā
1946. g. 31. augusta sanāksmē Eslingenā, Vācijā, nodibina Selonijas Apvienoto konventu, kas pārņēma “Selonijas” vadību trimdā. Aktīvākās kopas – ASV, Kanādā, Austrālijā un Venecuēlā.
Pēc padomju okupācijas laika 1940. gadā “Selonija” turpināja darboties trimdā. 1989. gada 6. jūnijā ‘’Selonija’’ atjaunoja darbību pie Rīgas Tehniskās universitātes un turpina joprojām. Ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 200 “Selonijas” locekļu, kuri apvienoti kopās – ASV, Austrālijā, Dienvidamerikā, Eiropā un Kanādā. Citas lielas kopas ir Melburnā un Ņujorkā. Latvijā ir ap 150 seloņu.
Interesanta tradīcija
Reizi gadā krustdēliem apnīk mūžīgā strādāšana komilitoņu labā – uzdevumu izpilde, alus pienešana un krāsnešu apkalpošana. Tad lielā slepenībā krustdēli izlemj aizbēgt no konventa mājas un uzrīkot paši savus slepenus svētkus, atdarinot krāsnešu rīkoto komeršu. Kāda lielāka kopīga vakara laikā krustdēli viens aiz otra ātri pazūd, līdz krāsneši attopas, ka nav palicis neviens krustdēls. Krustdēli gan atstāj norādes sarežģītu uzdevumu veidā, ko atrisinot krāsneši uzzinātu “melnā” pasākuma norises adresi. Tas gan krāsnešiem izdodas ļoti reti.
Goda tiesa
Savstarpējās attiecības starp buršiem netiek kārtotas ‘’ar dūrēm’’. Ja notiek ‘’raušanās’’, t. i., konflikts, un to nevar atrisināt pārrunu ceļā, tiek sastādīta goda tiesa, kura attiecīgo lietu izskata. Tiek nolemts, kuram ir jādod gandarījums un kuram ir tiesības to saņemt. ‘’Raušanās’’ var beigties gan ar atvainošanos, gan menzūras, t. i., divkaujas, ceļā. Vēsturiski ir notikušas gan rapieru, gan pistoļu menzūras. Arī mūsdienās katrs korporācijas loceklis tiek apmācīts paukošanā, lai būtu spējīgs aizstāvēt savu un savu tuvāko godu.
Korporāciju skaidrojošā vārdnīca
Buršs – sinonīms vārdam korporants, korporācijas biedrs.
Cirķelis – kaligrāfiska rakstu zīmju pirmo burtu abreviatūra, savijums, ko zēni nēsā kā nozīmi.
Coetus (lat. val. coetus – tulk. kopā iets) – vienā semestrī uzņemtie korporācijas biedri.
Deķelis (vācu Deckel – tulk. apsegs) – studentu korporācijas biedra cepure.
Filistrs – pabeidzis studijas un par to oficiāli paziņojis konventam. Lai arī filistri parasti neuzņemas amatus, viņi palīdz konventam ar savu lielo pieredzi, kā arī materiāli.
Krustdēls – korporācijā uzņemts students līdz krāsu piešķiršanai. Krustdēla pienākumos ir nākt uz paukošanas, deju, dziedāšanas un citām nodarbībām, kā arī pildīt krāsnešu dotos norādījumus un uzdevumus.
Komāns (fr. val. Comment – veidu nosakošs; izcelsmē saistīts arī ar vārdu “komentēt”) – korporācijas iekšējie noteikumi. Pirmais komāns Eiropā radies ap 1650. g.
Komeršs (lat. val. commercium – ar tirgošanos saistīta lieta, prece, arī tirgošanās vieta un tirgošanās kā process, t. i., saruna, diskusija). No pēdējās nozīmes atvasināts vārds “komeršs” – korporācijā svētku pasākums.
Komilitonis (latīņu val. co–militonus – līdzcīnītājs, kas kopā karo; mīlitēs latīniski nozīmē kareivji, no tā cēlies arī vārds “militārs”) – vācu universitātēs lietots studiju biedru apzīmēšanai, korporācijās – apzīmē biedru, kas saņēmis krāsas, mēdz saukt arī par krāsnesi.
Konvents (latīņu val. conventus – kopā sanākšana, sapulce, saiets, viduslaikos par konventiem sauca arī bruņniecības sapulces) – korporācijas biedru sapulce.
Ūzuss (latīniski usus – ‘’lietojums, paradums’’) – ierastā prakse, kā tiek darītas noteiktas lietas. Latvijas korporācijas iedalās Tērbatas un Rīgas ūzusos. ‘’Selonija’’ – Rīgas ūzusā.
Vapenis – renesanses heraldiskā stila ģerbonis.
