Vai atbalstāt ideju par zemes dzīļu nodošanu valsts īpašumā? 13
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvājusi publiskai apspriešanai vairākus plānus, kas paredz grozīt zemes īpašuma tiesības, atvieglojot zemes dzīļu izmantošanu un investīciju piesaisti.
Andris Briķis, Durbes novada z/s “Briķi” īpašnieks: “Man šķiet, ka valsts tiesības uz zemes dzīlēm, ja tādas tiktu noteiktas, pārlieku netraucētu saimniekot tāpat, kā esmu to darījis līdz šim. Zemniekam zemes dzīlēs jau nav nekā, ko darīt. Pieņemami man liekas arī pārējie varianti – ar aprobežojumu noteikšanu noteiktai platībai, saglabājot visu zemi tikai manā īpašumā, vai nosacītās līnijas novilkšana, kas atdalītu manu zemi no valstij piederošās. Ja atklāsies, ka manā zemē ir vērtīgi izrakteņi, protams, man būtu svarīgi zināt, kādu kompensāciju saņemšu par zemes izmantošanu. Tai vajadzētu būt atkarīgai no iegūto derīgo izrakteņu apjoma. Tāpat es gribētu, lai pēc izpētes un iespējamo atradņu apgūšanas zeme nepaliktu izrakņāta un tiktu sakopta.”
Līga Gūtmane, Priekules novada z/s “Ābelnieki” īpašniece: “Es domāju, ka šāda zemes īpašuma tiesību pārskatīšana nav godīga. Kopā ar dēlu pašlaik apsaimniekojam ap 300 hektāru, bet savulaik sākām ar astoņiem, pamazām piepērkot zemi klāt. Zemes iegādei esam ņēmuši kredītus, kas vēl mums būs jāmaksā turpmākos divdesmit gadus. Lai tos atmaksātu, mums katrs zemes hektārs ir jāizmanto iespējami lietderīgāk. Man vispirms vajag atbildes uz vairākiem jautājumiem. Kā turpmāk saimniekosim, ja pēkšņi ar valsts atbalstu kāda firma iedomāsies rakņāties kaut vai dažos hektāros? Kurš mums kompensēs zaudējumus? Vai kāds mūsu vietā maksās kredītus? Kamēr nesaņemu atbildes, ļoti šaubos, vai es gribētu piekrist šādai īpašuma tiesību pārdalei.”
Valdis Segliņš, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, profesors: “Eiropas valstu pieredze un tās vērtējums (to veic ik pēc pieciem gadiem) derīgo izrakteņu ieguvē un teritoriju apsaimniekošanā liecina, ka, pirmkārt, īpašuma formai ir ļoti nebūtiska nozīme. Otrkārt, salīdzinājumā ar citiem zemes izmantošanas veidiem Eiropas Savienībā kalnrūpniecībai ir maza konkurētspēja. Tikai trīs dalībvalstīs zemes dzīles ir nedalīts valsts īpašums, pārējās regulējums ir līdzīgs kā Latvijā. Īpašumos, kur zemes dzīles par 100% pieder valstij, ieņēmumi no kalnrūpniecības vai teritoriju attīstība neveicas labāk, drīzāk ir otrādi. Tādējādi nepārliecina argumenti par labu tikai valsts īpašuma tiesībām. Valsts nebūs labākais un atbildīgākais zemes dzīļu īpašnieks. To jau redzam pašlaik – valstij piederošajās zemēs, piemēram, mežu teritorijās, dzīļu apzināšana, izpēte, apsaimniekošana tiek veikta reti. Tāpēc nodot tai īpašumā vēl citas zemes dzīles būtu drosmīgi, bet diez vai saprātīgi. Nezinu gadījumu, kad ģeoloģiskās izpētes dēļ būtiski vai ilgstoši būtu traucēta vai padarīta par neiespējamu jebkāda saimnieciskā darbība. Pieļauju, ka ir kādas kļūmīgas situācijas, bet tāpēc šo pasākumu apdrošina, arī sējumus, ganāmpulkus, mežus. Ģeoloģiskā izpēte parasti ilgst nedēļas vai dažus mēnešus, tie ir urbumi, atsegumi noteiktās vietās, kurus pēc tam aizber. Ja pētījumu veikšanai dažreiz ir jāizcērt kāds koks vai ar tehniku jābrauc pāri laukam, tad to saskaņo ar zemes īpašnieku. Pieaicinot neatkarīgu vērtētāju, tiek noslēgta vienošanās par zaudējumu atlīdzināšanu.”
Uzziņa
Kādus risinājumus piedāvā VARAM
1. Īpaši vērtīgi izrakteņi ar lielu tautsaimniecisku nozīmi (piemēram, krāsaino metālu rūdas), ja tādi būtu atrodami, tāpat šo dzīļu nogabali turpmāk pieder valstij. Pašreizējiem zemes īpašniekiem paliktu zemes virskārta un mazāk vērtīgās, piemēram, smilts, māls u. c.) iegulas.
2. Zemes dzīles paliek privātīpašumā. Valsts vienojas ar katru zemes īpašnieku atsevišķi par ģeoloģiskās izpētes uzsākšanu, nosakot konkrētus īpašuma tiesību aprobežojumus viņam piederošajam zemes īpašumam.
3. 50, 100, 300 metru vai kādā citā dziļumā novelk nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju tiesības izmantot tur atrastos derīgos izrakteņus piederētu valstij. Savukārt zemes īpašnieks saglabātu tiesības uz zemi uz augšu no šīs nosacītās līnijas, ieskaitot zemes virskārtu.
4. Likumi netiek grozīti, saglabājot īpašnieku tiesības uz viņiem piederošo zemi un visu, ko slēpj zemes dzīles.
