“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku? 5
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kozlovsku ģimenē kopā ar mammu Sanitu, tēti Andri un diviem dēliem Kārli un Ernestu dzīvo ne tikai suņi un kaķi, bet arī trīs truši – Eklērs, Zefīrs un Buberts. Sākumā gan esot bijis tikai viens trusis, smaidot stāsta Sanita.
“Pirmais trusis, vārdā Eklērs, mūsu mājās ienāca kā dāvana dēlam dzimšanas dienā. Viņam patīk dzīvnieki, un šķita, ka trusis varētu būt piemērots kā viņa pirmais personīgais mājdzīvnieks – desmitgadīgs bērns ir spējīgs patstāvīgi rūpēties gan par truša barošanu, gan būrīša tīrīšanu, turklāt trusis ir patīkams komunikācijā. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, saku uzreiz, ka pamazām Eklērs pārkvalificējās par manu mājdzīvnieku – kā visi citi mūsu mājās. Vecākiem jābūt gataviem, ka zvēriņš dažādu apstākļu dēļ var palikt viņu aprūpē, tāpēc jāpērk tikai tāds dzīvnieks, kurš patīk arī pašam,” atzīst Sanita. Viņa atklāj, ka otrais trusis, kam dots vārds Zefīrs, savukārt tika iegādāts, lai pirmajam trusim nebūtu bēdīgs prāts vienam pašam.
“Bet trešais trusis, vārdā Buberts, bija mana mīlestība no pirmā acu skatiena zooveikalā.
Mums pilnīgi noteikti nevajadzēja vēl vienu trusi, bet es nespēju paiet viņam garām. Riņķoju ap būrīti pusstundu, mēģinot skandēt “tev viņu nevajag”, bet, kā redzams, tas nelīdzēja.
Diemžēl izrādījās, ka Eklērs Bubertu nīst no visas sirds un nav ar mieru dalīt ar viņu dzīves telpu. Tāpēc tagad mūsmājās ir viens draudzīgs trušu pāris un viens trusis vienpatis,” viņa smejas. Eklēram ir divarpus gadi, bet Zefīram un Bubertam – pusotrs gads.
Sadzīvo ar suņiem un kaķiem!
Kozlovsku ģimene ir īsti mājdzīvnieku mīļotāji – bez trušiem viņiem ir arī suņi un kaķi. Sanita atzīst, ka sākotnēji, kad truši parādījās mājās, kaķiem, saprotams, bija ļoti izteikta interese par tiem.
“Jāpiebilst, ka suņi pieder pie kurtiem, kuru tiešais uzdevums ir medīt arī zaķus un trušus. Taču, pateicoties tam, ka kurti ir pietiekami intelektuāli, lai atšķirtu savējos no “svešajiem”, kā arī gana stingrai audzināšanai, ar to nav bijis problēmu.
Grūtāk gāja ar kaķiem, bet arī viņiem pāris dienu laikā izdevās ieskaidrot, ka trušiem nedrīkst piedurt ne naga galiņu. Paši truši acīmredzot nezina, ka viņi teorētiski varētu būt medījums un pat “pusdienas”.
Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki. Uzbrūkošs trusis var likt glābties bēgot par sevi daudz lielākam zvēram. Īpaši tas sakāms par nekastrētiem dzīvniekiem – nekastrēts trusis var kļūt par visas ģimenes tirānu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc es noteikti iesaku trušus sterilizēt,” atklāti stāsta Sanita.
Trusis – nakts dzīvnieks!
Truši pieder pie naktī aktīvajiem dzīvniekiem, bet tāpat kā kaķi viņi spēj gluži labi piemēroties savu saimnieku dienas ritmam. Tomēr, ja cilvēkam ir trausls miegs, nebūtu ieteicams iekārtot truša dzīvesvietu guļamistabā. Sanita stāsta, ka viņi mēdzot gan “bumsīties”, gan lēkāt, gan visai skaļi grauzt sienu, kas naktī, saprotams, izklausās daudz skaļāk nekā dienas laikā…
Pastāv uzskats, ka truši pieder pie viegli uzturamiem dzīvniekiem, un bieži tiek ieteikti kā pirmie mājdzīvnieki tiem, kas garas stundas pavada darbā un nevar atļauties suni. Tomēr realitātē neesot gluži tik vienkārši.
“Pirmkārt, truši ir komunikabli dzīvnieki, viņiem patīk sabiedrība ne mazāk kā, piemēram, kaķiem. Otrkārt, truša uzturēšana nav tik lēta, kā cilvēkiem šķiet. Tiem ir nepieciešama laba, kvalitatīva barība, tiem ir jutīga gremošanas sistēma. Ikviena truša īpašnieka ļaunākais murgs ir “gastrointestinal stasis” – latviski to droši vien varētu dēvēt par kolikām. Ja trusim ir apstājusies gremošana, veterinārārsts ir jāmeklē nekavējoties, citādi pastāv liela iespēja, ka dzīvnieks aizies bojā.
Vismaz reizi gadā truši jāvakcinē pret miksomatozi un hemorāģisko slimību pat tad, ja tie dzīvo tikai telpās, šīs slimības pārnēsā odi, mušas un blusas, un mirstība ir ļoti liela. Ja nepaveicas, var nākties regulāri apmeklēt veterinārārstu, lai koriģētu zobu garumu.
Zobi trusim aug nepārtraukti, tāpēc ir jānodrošina pieeja sienam 24/7. Tieši graužot sienu, trusis deldē zobus.
Taču iedzimtu anatomisku defektu dēļ vai kādas traumas rezultātā var gadīties, ka sakodiens veidojas nepareizs un zobi nenodilst.
Tāpat regulāri jāapgriež nagi, taču to katrs var iemācīties izdarīt pats, tieši tāpat kā suņiem un kaķiem. No sirds iesaku, iegādājoties trusīti, uzreiz atrast arī ārstu, kas specializējies trušu slimībās. Kā jau minēju, noteikti iesaku trusi sterilizēt neatkarīgi no tā dzimuma. Nekastrēts dzīvnieks ar lielu varbūtību var uzvesties agresīvi, var “iezīmēt” māju, un, kas vissvarīgākais – dzīvniekam potenciāli var attīstīties nopietnas veselības problēmas,” stāsta trušu saimniece.
Trusis būrī – kategorisks nē!
Kas attiecas uz ēdināšanu, pats galvenais – visu laiku ir jābūt nodrošinātam sienam, ko dzīvnieks ēd. Tāpat jābūt svaigam dzeramajam ūdenim. Atlikušo truša ēdienkartes daļu veido zaļumi (kinza, pētersīļi, dilles, baziliks, vērmeles utt.) un dārzeņi (fenhelis, selerijas, paprika, ķirbis utt.).
Trušu turēšanas apstākļi joprojām ir sāpīgs jautājums valdošo stereotipu dēļ. “Plaši izplatītais uzskats, ka truši turami būros, ir attiecināms tikai uz jomu, kuru es neskaršu, – gaļas un kažokzvēru audzēšana. Ja runājam par trusi kā ģimenes mīluli, pastāvīga turēšana būrī nav pieņemama un, manuprāt, ir cietsirdīga. Vislabākais variants ir izveidot trusim voljēru, kur viņu var ierobežot uz laiku, kad nav iespējams ļaut zvēriņam brīvi pārvietoties pa māju. Iežogojumu var būvēt pats, var iegādāties zooveikalos sētiņas, kas paredzētas, piemēram, kucēnu ierobežošanai.
Ja nav šādas iespējas, iegādājieties vislielāko veikalā pieejamo būri, kur trusim pavadīt laiku, kad tas jāierobežo. Būrim jābūt tik lielam, lai trusis tajā varētu veikt vismaz trīs lēcienus. Taču vēl un vēlreiz uzsvēršu – šim dzīvniekam nebūtu jādzīvo būrī, viņš ir tāds pats mīlulis kā suns vai kaķis ar vēlmi pēc komunikācijas, pietiekami intelektuāls, lai ciestu no bezdarbības ieslodzījumā, vajadzību pēc fiziskas izkustēšanās utt. Būris var kalpot vienīgi kā īslaicīgas ierobežošanas vieta,” saka trušu saimniece Sanita.
Tāpēc, ja izvēlaties iegādāties trusi, ir jāizvērtē, vai jūsu mājoklis ir tam piemērots. Nekur trusim pieejamā vietā nedrīkst atrasties elektrības vadi, jo, tos graužot, dzīvnieks var gūt nopietnas traumas vai pat iet bojā.
Tāpat jārēķinās, ka regulāri tomēr nāksies iegādāties jaunu telefona vai datora lādētāju, jo dzīvnieks kādu tomēr būs sagrauzis. Var arī gadīties, ka trusim ir īstena demolētāja daba – plēš tapetes no sienām un apskrubina TV pultis – uz to jābūt gataviem!
Lielākā daļa trušu iemācās savas dabiskās vajadzības nokārtot savā kastītē līdzīgi kā kaķi. Trušu gadījumā tā ir apvienotā “ēdamistaba/tualete”, lai cik dīvaini tas izklausītos, jo truši ēd un kakā vienlaikus. Trusim jāiekārto kaste, kurā iebērti pakaiši, bet otrā kastes galā jāatrodas sienam, ko dzīvnieks ēd. Sanita stāsta, ka truši priecāsies, ja viņiem tiks piedāvātas kādas rotaļlietas, ko ripināt, grabināt vai mētāt. Jāraugās, lai grīda nebūtu slidena. Vislabāk ir uzklāt paklājus – gan tāpēc, lai neslīdētu ķepiņas, gan tāpēc, ka trusim nav labi dzīvot uz ļoti cieta pamata. Tas var novest pie pododermatīta.
Vairāki kopā vai tomēr viens?
Truši ir teritoriāli dzīvnieki. Nekādā gadījumā nedrīkst nopirkt trusim draugu un viņus uzreiz laist kopā. Trušu kautiņi var būt nikni un nopietni, līdz pat tam, ka kāds no tiem var tapt savainots tik ļoti, ka iet bojā. Trušu saradināšanai jābūt uzmanīgai un pakāpeniskai.
“Man tā arī neizdevās saradināt Eklēru un Bubertu par spīti tam, ka abi dzīvnieki ir kastrēti. Eklērs bija gatavs kauties līdz nāvei, piedevām pats pēc katra incidenta bija depresīvs un nomākts,” pieredzē dalās Sanita.
Tāpat kā citiem mājdzīvniekiem, arī trušiem ir daudz un dažādu šķirņu, kas atšķiras gan pēc izmēra, gan apmatojuma, gan krāsas, gan ausu novietojuma, gan rakstura.
Zooveikalos gan visbiežāk ir nopērkami truši bez šķirni apliecinošiem dokumentiem. Ja vēlaties noteiktas šķirnes dzīvnieku, visdrošāk to ir meklēt pie audzētājiem. Turēšanai mājas mīluļa statusā vispopulārākie ir pundurtruši.
Kam nebūs piemēroti?
Sanita stāsta, ka neieteiktu iegādāties trusi cilvēkiem, kas sagaida no viņa līdzīgu komunikāciju kā ar suni:
“Trusis izrāda savu pieķeršanos neuzbāzīgi un prasa līdzīgu cieņpilnu attieksmi arī no cilvēka. Ja cilvēks meklē mīļdzīvnieku, kuru ņurcīt pa rokām, trusis nebūs laba izvēle. Kā medījamam dzīvniekam trusim nepatīk, ka viņu ķer un ceļ gaisā.
Ir truši, kam vispār nepatīk atrasties klēpī. Droši vien tie nebūs piemēroti arī tiem, kam svarīga perfekta tīrība mājās. Divreiz gadā trusis maina kažociņu un, ja netiek ķemmēts, spalvas lido pa gaisu. Tāpat, darbojoties ar sienu, kaut kas nobirst un nokrīt, tas prasa papildu uzkopšanu. Pat vislabāk audzinātam trusītim kādreiz kaut kur gadās pa nevietā nokritušai spirai. Pats galvenais, cilvēkam ir jābūt gatavam pielāgoties šā dzīvnieka vajadzībām, jo iemācīt trusim negrauzt, ja viņš to vēlēsies, nav iespējams. Var tikai norobežot tās vietas, kuras vēlaties pasargāt.”
Priekšrocības
• Vidējais dzīves ilgums ir 8 līdz 12 gadi
• Komunikabli
• Mīļi
• Klusi (nerej, neņaud)
• Inteliģenti
• Amizanti
Trūkumi
• Var grauzt visādas lietas
• Sliktāk pakļaujas apmācībai
• Jutīga gremošanas sistēma
• Uzņēmīgi pret stresu
Svarīgi
• Trušus nedrīkst mazgāt!
• Truši nav grauzēji, tie ir zaķu dzimtas pārstāvji. Trušus nekādā gadījumā nedrīkst celt aiz ausīm!!!
