Drosmīgais olimpiskais čempions. Jānim Ķipuram aprit 60 0
Laimīgs sportists un vīrs ar lielu taisnīguma sajūtu – tāds ir olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs, kuram šodien aprit 60. Nu jau vairākus gadus viņš sporta procesiem seko no malas un naudu pelna dodot vecām koka mājām iespēju sākt otru mūžu.
Tiesneši sarāja
Viena no īpašībām, kas visspilgtāk raksturo Jāni Ķipuru, ir drosme. Bobslejs pats par sevi ir īstu vīru sporta veids, bet kurmenietis savulaik nebaidījās nostāties pret autoritatīvo PSRS izlases galveno treneri Rolandu Upatnieku, 1988. gadā bija to 25 vidū, kas parakstīja aicinājumu atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas darbību, riskējot izsaukt uz sevi pastāvošās varas uguņus, bet barikāžu laikā kopā ar citiem bobslejistiem sargāja Ministru Padomi. “Man ir stipri izteikta taisnīguma sajūta, nekad neesmu baidījies iet pret kopējo straumi. Ja esmu pārliecināts, ka tas ir pareizi, tad neuztraucos par to, ko citi saka, bet cīnos un esmu gatavs ziedoties mērķa labad,” viņš nosaka, piebilstot, ka to nekad nav nožēlojis.
Savus nospiedumus raksturā noteikti veidoja tas, ka Ķipurs auga gandrīz bez tēva. “Cik vien sevi atceros, vienmēr centos būt patstāvīgs un pats par sevi rūpēties. Man ir jaunāka māsa. Tīņa vecumā, redzot, cik mammai ir grūti, apņēmos, ka sasniedzot 18 gadus no viņas nepaņemšu nevienu kapeiku. To arī realizēju,” nosaka olimpiskais čempions. Uz tēvu ļaunu prātu netur, pēdējā laikā attiecības atjaunojušās.
Ķipurs pats izaudzinājis četrus bērnus, bet atzīst, ka sporta gaitu dēļ prom no mājām mēdzis būt pat pusgadu, tāpēc ikdienas smagums gūlies uz sievas pleciem. “Esot mājās centos maksimāli būt kopā ar bērniem, visu ko organizējām, braucām, sportojām,” viņš piebilst. Abi dēli kādu laiku trenējušies BMX, jaunākais dēls Mārtiņš savā vecuma grupā pat izcīnīja sesto vietu Eiropas čempionātā. “Bobslejā viņi nav trenējušies, bet vecākais puika Jānis ar mani ir veicis dažus braucienus Siguldas trasē. Kad viņam bija 15 vai 16 gadi, senioru grupā piedalījos Latvijas čempionātā. Vienā treniņā man nebija stūmēja, sarunāju, lai nāk talkā. Nepilngadīgas personas nedrīkst braukt, bet tie bija oficiāli treniņi ar tiesnešiem. Es dēlu startā īpaši nerādīju, ātri uzmaucu galvā lielo ķiveri un neviens neievēroja, cik viņš vecs. Beigās gan uzzināja un mani sarāja. Puikam tas bija kārtīgs piedzīvojums, bet laikam jau īsti neiepatikās, jo turpinājuma tam nebija.”
Visu rakstu par Jāni Ķipuru lasiet laikraksta “Latvijas Avīze” trešdienas numurā.
