“Daži man raksta, ka Gunārs Astra būtu bijis pret vakcinēšanos.” Drosmes simbols Gunārs Astra 166
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Katrai tautai, nācijai un valstij nepieciešamas personības, kas ar savu dzīvi apliecina tās vērtības un ideālus, bez kuriem nav iedomājama šo tautu, nāciju un valstu pastāvēšana. Latvijai un latviešiem tāda personība ir Gunārs Astra,” ievadot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 90. dzimšanas dienai par godu rīkoto konferenci, trešdien pauda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Konference epidemioloģiskās situācijas dēļ tika rīkota samērā ierobežotam dalībnieku lokam, taču jebkurš interesents tai varēja sekot arī tiešsaistē.
Kā runātāji bija aicināti Egils Levits, vēsturnieks Gints Zelmenis, brīvības cīnītāji un G. Astras domubiedri Jānis Rožkalns un Bruno Javoišs, filozofe Skaidrīte Lasmane, literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs, teologs Guntis Kalme un citi.
Konference turpina pasākumu ciklu, kas notiks visu nākamo gadu līdz pat oktobrim, iezīmējot Gunāra Astras gadu.
Runātāji viens pēc otra cildināja G. Astras stabilās morālās vērtības un pašapziņu, to, ka viņš augstāk par visu turējis godīgumu un demonstrējis varonību, kas toreiz pa spēkam bija tikai retajam.
Tāpat tika spriests, ka pilsonisko drosmi simbolizējošais G. Astras vārds Latvijā joprojām nav plaši zināms un skolēni par viņu lielākoties vispār nezina.
Vairākkārt izskanēja, ka tādas personības, līderi, kas spētu saliedēt tautu un sabiedrību, būtu nepieciešamas arī mūsdienās. Jo vairāk tādēļ, ka, ņemot vērā uz austrumiem no Latvijas robežām notiekošo un potenciālos draudus, nepieciešamība pēc pretestības kustības pieredzes joprojām pastāv.
Daži runātāji pauda, ka aktualitāti nav zaudējusi arī viena otra doma, ko G. Astra pauda savā izcilajā 1983. gada 15. decembra pēdējā vārdā Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšā.
Pēc Valsts prezidenta Levita domām, nacionālā pretošanās kustība ir jāpēta, jo “vēsturiskajā atmiņā balstās rīcības modeļi nākotnei, tie formē tautas un valsts morālo satvaru”.
Vēsturisko fonu G. Astras darbības laikam ieskicēja vēsturnieks Gints Zelmenis, kurš atzīmēja, ka latviešu brīvības cīnītāja pēdējais vārds skatāms kontekstā ar tā laika padomju disidentu kustību.
Pēdējais vārds bija politiski tiesājamā pēdējā iespēja ar lielāku vai mazāku publicitāti paust, ko viņš domā par tiesu, režīmu un notiekošo. Šī metode kļuva populāra Maskavas disidentu vidū 60. gadu otrajā pusē.
Ievērojamu pēdējo vārdu teikuši, piemēram, padomju politieslodzītie Vladimirs Bukovskis un Anatolijs Marčenko. Zelmeņa vērtējumā, G. Astras pēdējais vārds neapšaubāmi ierindojams starp spēcīgākajiem.
Vai Astra vakcinētos?
G. Astras laika un cīņu biedri ne tikai kavējās atmiņās, bet runāja arī par mūsdienām – kā šodien tajā vai citā jautājumā būtu reaģējis G. Astra.
Tā Jānis Rožkalns, kuru 1983. gadā tiesāja paralēlā procesā ar G. Astru, apšaubīja, vai mūsdienās Latvijā atrastos tik principiāli un drosmīgi cilvēki.
“Latviešu tautai kā kopumam strauji zūd pretestības spējas un pašsaglabāšanās instinkts,” spriež Rožkalns.
Bruno Javoišs, G. Astras ieslodzījuma biedrs soda nometnē Mordovijā vairāk nekā sešu gadu garumā, akcentēja, ka G. Astra kategoriski iebildis pret to, ka viņu sauc par disidentu, tas ir, citādi domājošo, kā padomju periodā sauca vairākumu režīma kritiķu no krievu vidus.
Ja kāds no krievu disidentiem viņu tā nometnē nosaucis, tad G. Astra pacietīgi skaidrojis, ka tas nav Latvijas un baltiešu gadījums, jo tā kā viņš un arī citas latviešu pretošanās kustības personības domā absolūtais vairākums latviešu tautas.
Javoišs pieļāva, ka G. Astra “padomju atbrīvotāju” pieminekli Pārdaugavā būtu aicinājis pārsaukt par Okupācijas pieminekli: “Ja Gunārs Astra būtu šeit, viņš teiktu, ka ir pēdējais laiks to oficiāli pārdēvēt.” Tāpat G. Astra bijis pārliecināts, ka patriotisms latviešos nav kaut kā īpaši jāieaudzina.
“Astra teica, ka patriotisms latviešos jau ir iezīsts līdz ar mātes pienu. Vienkārši jāļauj šim patriotismam brīvi izpausties un attīstīties.”
Neizpalika arī domas par vakcinācija.
“Daži man raksta, ka Gunārs Astra būtu bijis pret vakcinēšanos. Astra būtu bijis pret piespiedu vakcinēšanos, bet, ja tas tautu savā starpā saistītu, tad drīzāk viņš vakcinētos,” sprieda Javoišs.
Top filma
Filozofe Skaidrīte Lasmane atzīmēja, ka salīdzinājumā ar G. Astras laiku šobrīd brīvības ir tik daudz, ka iestājies “vērtību apjukums” un cilvēki ir “apmaldījušies brīvībā”.
Orientēties tiem vajadzētu palīdzēt ar izglītības un politiskās sistēmas palīdzību. Savukārt teologs Guntis Kalme piekrita tēzei, ka G. Astra bijis vienkārši latviešu nacionālists: “Šodien ar veselo saprātu domājošie uzskata, ka būt nacionālistam ir normāli un par to nav ko apvainoties. Tas ir veselīgi. Tas nozīmē būt savas zemes un tautas patriotam, apveltītam ar nacionālo pašcieņu un piederības apziņu savai nācijai.”
Konferences gaitā producents un žurnālists Sandijs Semjonovs informēja, ka kopā ar kolēģi Gundaru Rēderu šobrīd strādā pie G. Astram veltītas dokumentālās filmas.
Tā jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim: “Mani pārsteidza, ka dokumentālas filmas par Gunāru Astru līdz šim nav bijis, jo Astras bēres taču bija kā atmodas detonators, kā zīme, ka cilvēki mostas, vairs nebaidās un ir gatavi tam visam.”
Šobrīd tiek meklēts G. Astras slavenā pēdējā vārda ieraksts, kuru diktofonā toreiz veica cits latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Juris Ziemelis.
