Drosme, degsme un nedaudz dulluma: sākot saimniekošanu laukos, jaunieši no grūtībām nevairās, tomēr cer uz lielāku atbalstu 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Novecošana un paaudžu maiņa laukos ir visas Eiropas Savienības problēma, un arī Latvija nav izņēmums. Ir vēl viena kopīga tendence, proti, jaunie laukos lielākoties pārņem un paplašina vecāku nodibinātās saimniecības, taču netrūkst arī tādu, kas darbošanos sāk pilnīgi no nulles.
“Jaunības enerģija un vecāku gudrība ir ļoti vērtīga kombinācija, kas dod visas iespējas veiksmīgi saimniekot un attīstīties,” teic biedrības “Jauno zemnieku klubs” vadītāja Sandra Eimane, piebilstot, ka vēlmei izšķirties par labu dzīvei laukos tomēr vajadzīga krietna deva drosmes. Tieši par drosmīgu saimniekošanu šodienas sarežģītajos apstākļos tika spriests vakar notikušajā konferencē “Kā iespējama gudra augsme laukos?”.
No bankas pie ogām
“Galvenais – nebaidīties pieņemt lēmumus, rīkoties un darīt,” tā “Latvijas Avīzei” teic konferences dalībniece, jaunā lauksaimniece Anita Hanzena. Vairāk nekā 15 gadus nostrādājusi bankā, viņa kopā ar ģimeni patlaban 2,2 hektāros audzē krūmmellenes un ir uzņēmuma “Salaspils mellenes” līdzīpašniece. Viņasprāt, galvenie nosacījumi darbībai laukos ir “drosme, degsme un nedaudz dulluma”.
“Pirmajā gadā karstās vasaras dēļ zaudējām 30% ražas, vēl 30% noēda putni, un sezonas beigās bija pasmagi. Pastudēju literatūru, izgāju Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotus kursus. Uzrakstīju projektu, par piešķirtajiem 50 000 eiro nopirkām tehniku, uzlikām putnu tīklu, un tā lieta aizgāja. Sapratām gan, ka tikai ar ogām sešas nedēļas garā sezonā nopelnīt visam gadam nesanāks, tādēļ domājām par jauniem attīstības virzieniem. Par vienu kļuva stādu pārdošana. Sākām ar pārsimt stādiem, tagad to ir ap 2000 sezonā. Otrs virziens – praktiskās meistarklases interesentiem, kur dalāmies ar pieredzi,” stāsta Anita. Viņa piebilst, ka krūmmelleņu audzēšanai noteikti ir potenciāls kā pamatnodarbei. “Pieprasījums pēc ogām ir augsts. Galvenais ir kārtīgi sagatavoties, iepazīt citu pieredzi, lai nekāptu uz grābekļiem, un saprast, kāda biznesa koncepcija ir piemērotākā. Nebaidīties un saimniekot!”
Bez kooperācijas nekādi
“Šodien, lai uzsāktu saimniekošanu laukos, noteikti ir jābūt lielai drosmei. Ir milzum daudz izaicinājumu – klimata pārmaiņas, zemes pieejamība, izejvielu izmaksas un kopējā finansējuma pieejamība. Bet ieguvumi noteikti atsver visas grūtības un drosmīgajiem pieder pasaule,” atzīst Skujenes pagasta jaunais zemnieks Ringolds Grāpis. Viņa bioloģiskā saimniecība sešu gadu laikā izaugusi no 16 gaļas gotiņām līdz 70 galvu lielam ganāmpulkam. Šogad līdzās lopbarībai nepieciešamajiem graudiem 15 hektāros iesējuši arī griķus.
Konferencē uzstājoties, viņš akcentēja, ka veiksmīgai saimniekošanai jāaizmirst viensētnieka domāšana un jāpievēršas kooperācijai. Tādēļ kopā ar domubiedriem nodibinājuši kooperatīvu “Jurgensburg Agro”, kura biedru kopējais zemes apjoms pārsniedz 12 000 hektāru.
“Mērķis ir palīdzēt zemniekiem attīstīties, lai ekonomiski pamatoti nodarbotos ar dabai draudzīgu saimniekošanu. Sākotnēji fokusēsimies uz augkopību, ar laiku pievērsīsimies citām nozarēm. Kooperatīvam ne tikai jāatbalsta bioloģiskie lauksaimnieki, bet arī jāveicina pāreja uz bioražošanu. Tāpēc uzņemsim arī tos lauksaimniekus, kuri vēlas pāriet uz bioloģisko saimniecību, viņiem vajadzīgs padoms ražošanas pārkārtošanā un produkcijas realizācijā. Saliekot kopā spēkus un ražas, varam produktu pārdot izdevīgāk un drošāk arī uzņemties ilgtermiņa saistības,” tā Ringolds.
Atbalsts un klupšanas akmeņi
Jānorāda, ka jaunajiem zemniekiem ir pieejamas agronomu un citu ekspertu konsultācijas. Arī valsts jaunos novārtā neatstāj. Šoruden Zemkopības ministrija iedalījusi 22 miljonus eiro Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Bulduru Dārzkopības vidusskolas un Malnavas koledžas materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai. Ir arī finansiāls atbalsts.
Ja jaunais zemnieks darbu sāk no nulles vai ar ļoti mazu saimniecību, var saņemt vienreizēju atbalstu 15 000 eiro. Ja tiek pārņemta vai pārpirkta lielāka saimniecība, vienreizējais atbalsts būs 40 000 eiro. Tāpat ir dažādi atbalsti modernizācijai, LEADER programmas. Jaunais zemnieks ar saimniecību līdz 90 hektāriem pirmos piecus gadus papildus tiešmaksājumiem saņem vēl 50 eiro par hektāru. Nupat Lauku atbalsta dienests izsludinājis projektu pieņemšanu ES Lauksaimniecības fondu programmā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” ar kopējo finansējumu 2,52 miljoni eiro.
Tomēr, kā atzīst Sandra Eimane, lai gan atbalsti attīstībai ir, problēmas sākas naudas pieejamībā jeb kredītos.
“Uz papīra ir iestrādes, bet praksē piesaistīt finansējumu ir sarežģīti. Nākamais klupšanas akmens ir zemes resurss jaunajiem. Te tas pats – uz papīra ir iespējas, bet praktiski dzīvē ir daudz sarežģījumu. Problēma ir arī daudzās uzraugošās un kontrolējošās iestādes, kuras dažbrīd pat traucē strādāt. Ieteikums – vairāk uzticēties un ļaut strādāt. Pārliecīga kontrole un sodīšana ir ar lielu bumeranga efektu, kas daudziem jaunajiem liek pārdomāt par dzīves veidošanu laukos,” norāda Sandra. Jaunie zemnieki arī pārliecināti – lai jaunieši paliktu vai atgrieztos reģionos, jāpalīdz mājokļu jautājuma risināšanā.
“Valstij vajadzētu palīdzēt nodrošināt pamatvajadzību – mājokli vai vismaz atbalstu dzīvesvietas izdevumu segšanai. Patlaban tas ir uz pašvaldību pleciem. Daudzas mēģina piesaistīt jaunos speciālistus svarīgām nozarēm laukos, un tas nepieciešams arī uzņēmīgiem jauniešiem, kas attīsta un veido lauku nākotni. Būtu ļoti svarīgi, ka ir konkrētība, stabilitāte, nemainība, laikus izsludināti atbalsta nosacījumi un noteikumi, lai var veiksmīgi plānot ilgtermiņa uzņēmējdarbību.”
