Epilepsija bērnam: Mūsdienīgas ārstēšanas iespējas un diēta 0
Galvas smadzenēs ir miljardiem nervu šūnu, kuras savstarpēji sazinās, raidot elektriskus impulsus. Taču apmēram 1% iedzīvotāju, biežāk bērniem, smadzeņu elektriskā aktivitāte ir nepareiza, pārmērīga. Spēcīgās impulsu izlādes izraisa krampjus, bezsamaņu vai citu veidu lēkmes. Lai palīdzētu bērniem, kuriem lēkmes ir tik smagas, ka apdraud ne tikai veselību, bet arī pilnvērtīgu attīstību, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologu un neiroķirurgu komanda apguvusi divas jaunas, inovatīvas ārstēšanas metodes.
Klejotājnerva implants
Epilepsijas ārstēšanai bērniem mūsdienās izmanto vairākas metodes: pirmkārt, medikamentus, otrkārt, speciālu ketogēno diētu, ārsta uzraudzībā radikāli mainot pacienta uzturu.
Lielāko daļu nepieciešamo kaloriju mazie pacienti iegūst no taukvielām, ogļhidrātus lietojot pavisam nedaudz.
Diētas ietekmē mainās organisma vielmaiņa un veidojas ketonvielas, kuras pretstatā glikozei ir galvenais organisma enerģijas avots. Šī ir ļoti efektīva ārstēšanas metode, ko izmanto kopš 2009. gada.
Taču 20–30% bērnu, kas slimo ar smagām epilepsijas formām, ar šīm metodēm lēkmes tomēr neizdodas novērst. Tādos gadījumos izmanto citus veidus, piemēram, stimulējošas operācijas (zinātnieki pierādījuši, ka periodiska smadzeņu stimulācija samazina epilepsijas lēkmju biežumu).
Šovasar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgu komanda kopā ar kolēģiem no Čehijas veica pirmās divas VNS stimulācijas jeb klejotājnerva stimulatora ievietošanas operācijas. Piecus un deviņpadsmit gadus veciem pacientiem aiz krūšu muskuļa tika ievietots elektrisko impulsu ģenerators – ierīce, kas atgādina kardiostimulatoru un piestiprināta klejotājnerva šķiedrām.
Klejotājnervs ir īpašs nervs, kas kontrolē lielāko daļu iekšējo orgānu (tas klejo pa visu vēdera dobumu), taču tam ir arī šķiedras, kuras nodrošina atgriezenisko saikni ar galvas smadzenēm. Lai arī operācija nav smaga un ilgstoša, tā prasa lielu precizitāti, jo klejotājnerva šķiedras atrodas tieši blakus miega artērijai.
Stimulators tiek ieslēgts tikai divas nedēļas pēc operācijas, tā raidīto impulsu stiprums pakāpeniski tiek palielināts.
Pati ieslēdzoties un izslēdzoties, nelielā ierīce (ap 5 cm diametrā) periodiski raida elektriskos impulsus, stimulējot galvas smadzenes.
Pirmie rezultāti jūtami jau pēc dažiem mēnešiem, un, laikam ejot, tā darbības efekts arvien uzlabojas. Vienai daļai pacientu smadzeņu stimulācija pilnībā novērš lēkmes, bet otrai ievērojami samazina to daudzumu, ilgumu un smagumu. Ņemot vērā, ka ārzemēs šo tehnoloģiju izmanto arī depresijas ārstēšanai, operācijas papildu ieguvums – uzlabojas garastāvoklis.
Jaunā tehnoloģija gan nav lēta. Implanta cena ir 20 000 eiro, neskaitot operācijas izmaksas, tādēļ Nacionālajā veselības dienestā iesniegti dokumenti, lai klejotājnerva stimulatora implantāciju varētu iekļaut valsts apmaksāto manipulāciju sarakstā. Latvijā ik gadu tā būtu nepieciešama 10–15 bērniem.
Izņem slimības perēkli
Epilepsiju iedala divās lielās pamatgrupās – ģeneralizēta idiopātiska un fokāla jeb lokalizēta. Ģeneralizētas epilepsijas lēkme sākas plašos neironu tīklos, kas aptver abas smadzeņu puslodes, fokāla – noteiktā, norobežotā smadzeņu rajonā. Ja bērnam ir fokāla epilepsija, kura nepadodas ārstēšanai ar medikamentiem vai diētu, vienīgā iespēja ir operācija, kuras laikā tiek izņemta bojāto smadzeņu audu daļa – perēklis, kas izraisa lēkmes.
Norobežotajā epilepsijas perēklī smadzeņu funkcijas jau ir traucētas, ar laiku šie traucējumi tikai pastiprinās, un pēc 5–10 gadiem šī smadzeņu daļa darbojas pavisam slikti. Pēc fokālā perēkļa izoperēšanas 60–70% mazo pacientu, kuriem lēkmes bijušas vai ik dienu, par tām var aizmirst uz visu atlikušo mūžu, bet vēl 10–15% jūt nozīmīgus veselības stāvokļa uzlabojumus.
Latvijas bērnu neiroķirurgi pirms pāris gadiem Gēteborgas universitātes slimnīcā Zviedrijā apguva epilepsijas ķirurģiju un pērn janvārī veica pirmo fokālā perēkļa izgriešanas operāciju.
Līdz šim Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tās veiktas jau divpadsmit mazajiem pacientiem, no kuriem jaunākajam bija tikai trīs gadi.
Lai šādas operācijas vispār būtu iespējamas, slimnīcā ieviesa jaunu izmeklēšanas metodi – elektroencefalogrāfiju ar EEG-Video sinhrono monitorēšanu, kas notiek speciālā laboratorijā un ilgst līdz pat piecām diennaktīm. Tas ļauj fiksēt elektrisko aktivitāti galvas smadzenēs ne tikai starp lēkmēm, bet arī to laikā. Pacients izmeklējuma laikā arī tiek filmēts, lai ārsti varētu aplūkot lēkmes videoierakstu. Lēkmes ārējās izpausmes mēdz būt ļoti atšķirīgas un atkarīgas no tā, kurā smadzeņu daļā ir epilepsijas perēklis.
Lai precīzi noteiktu tā atrašanās vietu, jāsakrīt gan lēkmes ārējām izpausmēm, gan starplēkmju elektriskajām izlādēm, gan lēkmes sākuma zonai. Ideālā variantā arī magnētiskās rezonanses izmeklējumā redzami bojājumi attiecīgajā smadzeņu rajonā, un uz to norāda papildu izmeklējumi, piemēram, psihoneiroloģiskie testi, kas apliecina, ka smadzeņu funkcijas šajā vietā ir samazinātas.
Operācijas laikā, kura vidēji ilgst 4–6 stundas, tiek izmantota neironavigācijas iekārta – neliela zonde, kuru ievietojot pacienta smadzenēs, var ļoti precīzi redzēt ķirurga novietojumu attiecībā pret magnētiskās rezonanses aparātu. Savukārt smadzeņu attēlā pirms operācijas var iezīmēt visu iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus, lai perēkļa izgriešana noritētu ne tikai ļoti precīzi, bet arī pilnīgi, neatstājot bojātos smadzeņu audus. Fokālie epilepsijas perēkļi parasti ir dažus kubikcentimetrus lieli. Nereti pacientam ir pat vairāki šādi perēkļi. Operācijas laikā izmanto arī neiromonitorēšanu, lai netiktu aizskartas kritiski svarīgas smadzeņu daļas.
Ja epilepsijas perēklis atrodas tuvu svarīgiem smadzeņu centriem, iespējams, pēc operācijas var rasties kādi traucējumi vai kāda funkcija pazust pavisam, tādēļ ārsti pirms tam vienmēr izvērtē iespējamos zaudējumus un ieguvumus bērna turpmākai attīstībai. Varbūt zaudētā funkcija pilnvērtīgai dzīvei nav tik svarīga, toties potenciālie ieguvumi ir būtiski.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologi plāno ieviest vēl vienu inovatīvu izmeklēšanas metodi. Sarežģītos gadījumos, kad visi izmeklējumi epilepsijas perēkļa atrašanās vietas noteikšanai nav snieguši nepieciešamo informāciju, izmantot dziļo elektroencefalogrāfiju, elektrodus uzliekot uz smadzeņu virsmas vai ievietojot tieši smadzenēs.
Lai to veiktu, nepieciešams moderns encefalogrāfs ar daudziem kanāliem un speciāli elektrodi. Viens elektrods maksā vairākus simtus eiro, bet viena pacienta izmeklēšanai var būt vajadzīgi pat desmit un vairāk elektrodu. Pirmos izmeklējumus bērniem ar fokālu epilepsiju neirologi plāno veikt jau šogad ar Bērnu slimnīcas fonda atbalstu.
Par epilepsiju bērniem
Lai gan lielākajai daļai epilepsijas pacientu slimība ir iedzimta, tās attīstību nosaka nevis viens gēns, bet vairāku gēnu kombinācija.
Epilepsijai ir vairāki desmiti paveidu. Slimība var attīstīties jebkurā dzīves posmā, piemēram, pēc traumas vai insulta, tomēr bērnībā ar to slimo biežāk. Tās attīstībai ir vairāki kritiskie posmi: zīdaiņa un pirmsskolas vecums, pusaudža gadi.
Visbiežāk – 70% gadījumu – šī slimība bērniem ir ar labdabīgu prognozi, un to var sekmīgi kontrolēt ar ketogēno diētu un medikamentiem.
Saslimstot bērnībā, reizēm zāles jālieto salīdzinoši īsu laiku – dažus gadus, jo epilepsija izpaužas tikai noteiktā vecuma posmā un pēc tam pāriet.
Bērniem ar ģeneralizētu epilepsiju dažreiz veic atvieglojošās operācijas, kas samazina lēkmju biežumu, piemēram, pārgriežot lielo smadzeņu saiti, kas savieno labo un kreiso smadzeņu puslodi. To veic gadījumos, kad viena puslode ir ļoti slima un tās elektriskā aktivitāte tik spēcīga, ka traucē normāli darboties arī otrajai puslodei. Šāda operācija iespējama tikai agrīnā vecumā, kamēr vēl smadzenes ir plastiskas, spēj pielāgoties un atlikusī smadzeņu daļa kompensē zaudēto.
