Stabils drošības spilvens jeb “Birzīšu” biznesa modelis veiksmīgai krīzes pārlaišanai 0
“Nesen pārdzīvotā piena krīze nebija tik barga kā 2008. gadā un vēlāk, kad vienlaikus bruka bankas un kritās piena cena. Šī bija krīze uz izturību,” teic Lažas pagasta zemnieku saimniecības Birzītes saimniece Vizma Sileniece, kas kopā ar saimnieku Andreju piena ražošanā ar vienu piena devēju iesaistījās 1991. gadā. Aizvadīto gadu laikā Birzītes izveidota par modernu saimniecību, kur zināšanas gūst arī Lauksaimniecības universitātes zootehnikas specialitātes studenti. Birzītēs izveidoto biznesa modeli abi saimnieki nemitīgi pilnveido, nākotnē uzlabos barības gatavošanu, slaucamo govju ģenētiku un palielinās gaļas liellopu ganāmpulku.
Kā Birzītes pārdzīvoja aizvadītos zemās piena cenas gadus?
Andrejs Silenieks: – Domājām vairāk par izdevumiem, no kaut kā atteicāmies. Izslaukumi nedaudz kritās. Patlaban vidēji slaucam tuvu 9000 kg no govs. Agrāk bija vairāk nekā 9000 kg. Ganāmpulkā mums ir 170 slaucamo govju, kopā ar teliņiem 300 dzīvnieku. Mums ir nepiesietā turēšana.
Vizma Sileniece: – Mazāk devām dzīvniekiem proteīna piedevas, kam cenas vienubrīd bija ļoti augstas. Nevar barības daudzumu samazināt, ja govs jābaro, tad jābaro. Tā kūtī atrodas, lai dotu pienu. Sekojām līdzi, kur lopbarību var pārdot. Mēs iepriekšējās piena krīzes laikā lēmām par gaļas liellopu audzēšanas sākšanu. Birzītēs ap māju ir piemērotas ganību platības. Protams, graudus neaudzēsim. Šai nozarei vajag lielu naudas ieguldījumu.
Maksāšana par izslaukuma mazināšanu bija muļķīgs gājiens no valdības puses, mēs tajā nepiedalījāmies. Kā vispār kaut ko tādu var piedāvāt? Tas degradē visu sistēmu. Ko liks kūtī? Ja govs stāvvieta maksā noteiktu naudas summu, tad tik tā arī maksā un tai ir sevi jāatpelna. Vai tad tukšā stāvvieta sevi atpelnīs?
Andrejs: – Ja kaut ko samazina, tad pēc trīs mēnešiem atpakaļ izslaukumu dabūt nevar. Tas nozīmē, ka brīvprātīgi piespiedu kārtā vēl ir jāturpina samazināt. Un par to vairs nemaksā. Govis nesapratīs, ka šodien mazliet aizgriež krānu un pēc trīs mēnešiem atgriež. Kad krāns ir aizgriezts, tad tas ir aizgriezts līdz laktācijas beigām. Govs tāpat tērē elektroenerģiju, slaukšanas laiku, strādnieku darbu.
Kādas šķirnes govis ir ganāmpulkā?
Vizma: – Mums ir uz Latvijas brūnajām govīm sēklotas Holšteinas sarkanraibās. Ir arī tīršķirnes Švices šķirnes govis un tīršķirnes Holšteinas sarkanraibās. Es Švices šķirni saucu par dabas bērniem. Tās ir biznesam paredzētas, tomēr ne šādā kūtī. Tās var turēt saimniecībā, kur ražo sieru, jo pienā ir ļoti augsts BB kappa kazeīns. Mūsu ganāmpulku reāli veido Holšteinas sarkanraibās un Švices šķirnes govis. To nav daudz tāpēc, ka ir grūti audzēt šīs šķirnes teles. Izaugušajām Švices govīm ir ļoti labs temperaments, tās ir mierīgas, nav dusmīgas. Piens Švices govīm ir ļoti labs. Uz slaukšanu tās steidz pirmās. Pirmās arī iznāk ārā.
Dodam skābsienu, kukurūzas skābbarību. Paši audzējam kukurūzu, liekam klāt mikroelementus, sāli, dzeramo sodu. Ir klāt arī sojas rauši un rapši. Tos mēs pērkam. Liekam klāt arī melasi un kukurūzas miltus, lai pietiktu enerģijas. Jo daudzveidīgāka ēdienkarte, jo labāka ir atdeve. Kādreiz prasām padomu ēdināšanas konsultantam. Ieva Krakopa atbrauc, aprunājamies, ja paši netiekam galā. Visticamāk, varam slaukt desmit tonnas un pat vairāk, taču izmantojam rituļu tehnoloģiju. Katrā ritulī barības kvalitāte ir atšķirīga. Ja mums būtu skābsiena bedre, kur ņem paraugus analīzēm, tad varētu vieglāk izveidot barības devu. Iespējams, nākamajā vasarā sāksim likt lopbarību bedrē. Pienā ir no 4 līdz pat 4,8% tauku. Pa šiem gadiem esam sasnieguši, ka somatisko šūnu daudzums pienā ir mazāks nekā vidēji – 100 000. Darbojamies, lai ģenētiski iegūtu pienu ar lielu tauku un olbaltumvielu daudzumu.
Kam pārdodat pienu?
Iepriekš pārdevām Elpai Kazdangā, patlaban pārdodam Baltic Dairy Board Bauskā. Mums daudz piena mašīnu garām brauc, visi būtu ieinteresēti pirkt lielā tauku un olbaltumvielu daudzuma dēļ, kas vienubrīd uzkāpa līdz 3,8%. Mēs ik pārdienas pārdodam aptuveni 7 tonnas piena. Mums ir divi slaucēji, jauni vīrieši vecumā līdz 30 gadiem. Ļoti apzinīgi darbinieki, varam viņiem uzticēties. Slaucam divas reizes dienā. Sākam no rīta pulksten pusseptiņos, vakarā – pussešos. Ar mūsu izslaukumu vairāk reižu nevajag. Slaucēju pienākums ir slaukt govis un barot teliņus ar siltu pienu. Protams, sekot līdzi dzīvnieku veselībai, vērot, vai govis meklējas. Vēl kūtī dežurē darbiniece, kas vēro teļus, govis, kas meklējas. Mazgā govju dzirdnes, ieliek boksā atnesušos teliņu. Darba laiks viņai ir no pulksten 8 līdz 17.
Kāpēc izvēlējāties tandēma tipa slaukšanas agregātu?
Kad govis dzen skujiņā, veidojas liela burzma. Ja vienu pusi palaiž, tad visas govis vienlaikus iet ārā un iekšā. Tandēmā govs, kas izslaucas, iet laukā no slaukšanas iekārtas un tās vietā nāk nākamā. Ietaupās slaukšanas laiks, un govis ir mierīgākas. Protams, skujiņā var vairāk govju izslaukt. Mums ir 2 x 3 tandēms, slaucam vienlaikus sešas govis. Mūsu ganāmpulkam pietiek, vienam cilvēkam arī slodze ir pietiekama. Nu jau desmito gadu izmantojam, esam apmierināti.
Vai varat atklāt piena pašizmaksu?
Mums vēl aizdevums jāmaksā par kūti. Pirms kāda laika rēķinājām – iznāca 22 centi. Patlaban cenas ir mainījušās, tomēr vairāk par 25 centiem noteikti nebūs. Nezinu, ar ko govis baro tie, kuriem ir 27 centi. Patlaban piena iepirkuma cena ir aptuveni 30 centi. Tā ir normāla cena. Nereti dzirdam, ka daļa kliedz – vajag vairāk! Kad nokrītas līdz 15 centiem, tad atkal panika iestājas, lopi jālikvidē! Piensaimniecībā vienmēr ir kā pa viļņiem, gan augšā, gan lejā. Krīze atkārtojas, bet degvielas cena līdzīgi šūpojas. Arī ar graudu cenu notiek līdzīgi. Ir kaut kā visi darbi prasmīgi jādara. Ja nu pavisam neatmaksājas pienu ražot, tad šī nodarbe ir jāpārtrauc.
Cik daudz Birzītes izmanto ES naudas atbalstu?
Saņēmām ES atbalstu par iekārtām kūtij. Pārējais ieguldījums bija bankas aizdevums uz 15 gadiem. Izmantojam kredītprocentu subsīdijas. Cenšamies paņemt visu naudu, ko valsts un ES piedāvā. Mums ir reģistrētas divas saimniecības. Gaļas lopiem nopirkām pārvietojamo piekabi, vedam mammas mājās atnesties. Nākamajā gadā vecākais dēls veidos vēl vienu aploku. Dikti žēloties par dzīvi nevēlos. Pa veselību ne man vienīgajai ir iesists. Ļoti daudziem mūsu vecuma cilvēkiem tā ir. Viena daļa šo borģeli nav izturējusi, citi vēl sēž vecajās kūtīs, kas saņemtas par vecāku pajām. Tas ir vissliktākais – turēt vecu kūti un 500 govīm 30 strādniekus. Tā nav ekonomiska domāšana.
Kāpēc izvēlējāties Galovejas gaļas liellopu šķirni?
Gaļas liellopus sākām audzēt, lai būtu drošības spilvens krīzes gadījumā. Vispirms pie vecajām brūnajām govīm likām bullīšus. Vēlāk tos pārdevām un nākamajā gadā pirkām galovejus. Vispirms trīs mammas un bulli, tad nākamajā gadā vēl piecas mammas. Patlaban ir tikai astoņas mammas, jo galovejam ir jāizaug. Puiku vedīs patlaban sešām divgadīgajām telēm. Nākamajā gadā būs vēl sešas klāt. Redzēsim, kāds būs finanšu stāvoklis. Mērķis ir sasniegt 30 zīdītājgovis.
Galovejas šķirni izvēlējās saimnieks. Tai ir arī ļoti labas kvalitātes gaļa. Tā ir ekstensīvā gaļas šķirne. Tas nozīmē, ka aug lēnāk nekā citi gaļas šķirnes liellopi. Diennakts dzīvsvara pieaugums ir aptuveni 600–1000 gramu. Vislabākais pārdošanas vecums ir divi gadi. Arī kautuvēm patīk pirkt līdz diviem gadiem vecus bullīšus, bet vēl neesam uz kautuvi nevienu bullīti aizveduši. Mums ir divi buļļi šādā vecumā, ir pieteikušies arī pircēji, pārdosim tos kā vaislas buļļus. Telītes nepārdodam. Šajā gadā galvenokārt bullīši dzima. Esam iecerējuši dzīvniekus pārdot gan gaļai, gan arī vaislai. Kautuvju piedāvātās cenas ir konkurētspējīgas, vien jāprot pasniegt savu produktu. Ir mums šādas tādas ieceres šajā virzienā.
Vai dodat galovejiem arī spēkbarību?
Nevajag tiem spēkbarību. Zāli, sienu, minerālvielas, sāli laizīt. Telēm liekam sienu. Mammām ar telēm liekam skābsienu, lai mammītēm būtu vairāk piena. Protams, vasarā saēdas zāli un ir kā bumbas. Dodam arī maizīti. Gaļas liellopi visu diennakti atrodas ārā, bet ir arī nojume. Esam ganības apjozuši ar žogu un elektrisko ganu. Galovejiem nevajag sētos zālājus, tie var ganīties parastajās pļavās. Šī ir mums attīstāma nozare.
Kā tālāk redzat piena govju ganāmpulka attīstību?
– Govju vairāk nebūs. Vienīgās iespējas ir celt izslaukumu. Veidosim skābsiena bedres, liksim to tvertnēs, lai kvalitāte būtu viendabīgāka. Mums visi ir sētie zālāji – āboliņš, timotiņš, lucerna. Arī kukurūzas skābbarība. Un tad, visticamāk, varēsim celt izslaukumu.
Ar ģenētiku nodarbojos es pati. Ir lielas iespējas izmantot pāru atlases programmas. Daudz buļļu nelieku, lai ganāmpulks nav pārāk raibs. Vērtēju pazīmes. Man patīk ļoti lielas govis, tomēr saprotu, ka tās nemaz nav tik labas. Pirmām kārtām tāpēc, ka ir ļoti liela masa. Otrām kārtām, govij vajag ļoti lielu guļvietu. Vissvarīgākais – jo lielāka masa, jo lielāks spiediens uz kājām. Tas nozīmē, ka kāju kvalitāte ir citāda. Vidēji liela auguma govij 150 cm augstums krustos ir pilnīgi pietiekams. Tā var apēst daudz barības un dot daudz piena. Ļoti lielajiem dzīvniekiem nav viegli.
Celt izslaukumu var arī uz govju atlases un brāķēšanas rēķina. Protams, Švices šķirne mazliet velk izslaukumu atpakaļ, tomēr no vērtīgā piena ir redzams labums.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada izdevumos
