Ivars Bušmanis: Drošības skrūve 1
Zolitūdes traģēdija tik sāpīgi skāra visu sabiedrību ne tikai lielā upuru skaita dēļ, bet arī tāpēc, ka sabruka drošības jumts. Atstājot ikvienā ievainojamības un nevarības sajūtu. Vairs nejūtamies droši. Skatāmies uz griestiem. Tāpēc ka, stājoties Eiropas Savienībā, iestāstīts gan par veselībai drošiem pārtikas standartiem, drošiem darba apstākļiem, elektroierīču un rotaļlietu drošumu, par dažādu materiālu sertifikāciju un laboratoriju akreditāciju. Tas viss radīja Eiropas drošības jumta sajūtu. Gluži kā bērnam šķita, ka šai zemē “par visu padomāts”, atļaujot pašam par to nedomāt. Atstājot pašu ziņā vien burkšķēšanu par Eiropas sīkumainajiem standartiem un lielo birokrātiju.
Zolitūdes gadījums parādīja, kas var notikt ar gada labāko būvi, kuru būvēja viena no vadošajām kompānijām. Tā noteikti nebija vispaviršāk uzprojektētā un uzbūvētā salīdzinājumā ar citām. Gluži kā durvis vai piekaramā slēdzene – atveras ar kodu un tikai tad, ja visi četri cipari sakrīt. Tā kļūdu virkne sakrita šajā būvē. Mīksts ķīniešu uzgrieznis skrūvēm, nepareizi uzprojektēts kopņu savienojums, pavirši pieskrūvētas skrūves, lielāka jumta noslodze, blietēšana virs cilvēku galvām, formāla būvekspertīze – iespējams, tāda bija kļūdu virkne, kurā, vienai otru pastiprinot, jumts sabruka. Cik būvēs divi vai trīs kļūdu cipari ir šādi sakrituši un gaida liktenīgo? Arī “Liepājas metalurga” bankrots nebija nenovēršams, taču īstenojies, kļūdu virknei sakrītot.
Šajā kļūdu virknē nevainoju valdību. Aizgājušajā gadā būvnieki prasīja Būvniecības likumā paātrināt būvniecības gaitu, samazināt pārāk lielo uzraudzību, atcelt būvspeciālistu sertifikāciju. Nu gada beigās sabiedrība prasa pretējo – totālu uzraudzību. Mazāk runājot par atbildību. Paviršam darba veicējam var vai nu blakus nolikt kontrolieri, vai arī prasīt pilnu juridisku un materiālu atbildību par paveikto darbu. Skatīšanās uz pirkstiem un sišana pa tiem palielina darītāja bailes, nevis kompetenci un atbildību. Ja mans bērns skolā nemācās, tad vieglākais ir vainot izglītības sistēmu un pieprasīt valsts algotu mājskolotāju.
Ieviest mūsdienu prasībām atbilstošu speciālistu izglītību, izveidot būvprojektētāju pašregulējošu sistēmu, nodrošināt būvfirmu godīgu konkurenci, iepirkumos vērtēt nevis lētāko, bet drošāko un labāko piedāvājumu, atbildīgs darbs – tādi varētu būt nākamā gada labošanās darbi valstij. Drošāka ir nevis policejiska, bet atbildīgāka valsts.
