Drošības situācijas eskalācija – Somija sāk nopietnu operāciju Baltijas jūrā pret Krievijas kuģiem 0
Somija ir sākusi stingru jūras operāciju, kuras mērķis ir kuģi, kas saistīti ar Krieviju. Somijas jūras spēki sistemātiski aiztur tankkuģus, kurus tur aizdomās par sankciju pārkāpšanu, un citus kuģus, kas saistīti ar Maskavu.
Šie pasākumi tiek veikti pēc 2. janvāra, kad tika arestēts kuģis Eagle S, kas tiek turēts aizdomās par sabotāžas darbībām, tostarp par zemūdens kabeļu pārraušanu.
Operācija, kas tiek veikta bez formāliem publiskiem paziņojumiem, iezīmē būtisku reģionālās jūras drošības eskalāciju, raksta portāls eutoday.net.
Jūras “turēšanas zona”
Somijas jūras spēki ir izveidojuši kontrolētu zonu Somu līcī, kur tiek pārbaudīti ar Krieviju saistītie kuģi. Šo de facto jūras aizturēšanas zonu ieskauj Somijas jūras spēki, faktiski imobilizējot kuģus, līdz tiek tiem piešķirta atļauja doties tālāk. Pašlaik tiek pārbaudīti vairāk nekā 20 kuģi, no kuriem vairākiem draud ilgstoša aizturēšana.
Viens no šādiem kuģiem, tankkuģis Georgijs Maslovs, tika aizturēts 3. janvārī. Kuģis ir iekļauts ASV, ES, Apvienotās Karalistes un Šveices uzturēto sankciju sarakstā par Krievijas jēlnaftas transportēšanu, kuras cena pārsniedz 60 USD par barelu. Lai gan starptautiskās tiesības nepārprotami neatļauj tā aizturēšanu, Helsinku darbības mērķis ir panākt plašāku sankciju ievērošanu.
NATO un reģionālā dinamika
Somijas dalība NATO, kas tika oficiāli apstiprināta 2023. gadā, ir nostiprinājusi tās spēju veikt šāda mēroga operācijas. Baltijas jūra, kas tagad faktiski ir “NATO kontrolēts ezers”, ir piedzīvojusi pastiprinātu koordināciju starp dalībvalstīm, tostarp Igauniju un citām Baltijas valstīm. Šī sadarbības sistēma ir ļāvusi Somijai efektīvi uzraudzīt un kontrolēt kuģošanas ceļus.
Somu līcis
Somu līča šaurā ģeogrāfija, kura platums ir tikai 50 kilometru, nodrošina stratēģisku sviru – Somija kopā ar Igauniju ir izvietojusi jūras spēku resursus, lai pārraudzītu un pārtvertu kuģus, kas iziet no Krievijas ostām.
Plašāks hibrīdkara konteksts
Šī operācija seko vairākiem incidentiem, kuros Krievijas kuģi iesaistījušies darbībās, kas tiek uzskatītas par hibrīdkaru.
Eagle S incidents, kurā uz kuģa tika atrasts iespējams izlūkošanas aprīkojums, uzsver bažas par Krievijas mēģinājumiem izjaukt kritisko zemūdens infrastruktūru starp Skandināviju un Baltiju/Eiropu.
Šādas operācijas atspoguļo plašāku spriedzi starp NATO un Krieviju, īpaši Baltijas reģionā.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa nesenā intervijā apliecināja savas valsts atbalstu pasākumiem, kas vērsti pret Krievijas “ēnu floti”. Viņa izklāstīja plānus par stingrākām sankcijām un NATO klātbūtnes palielināšanu, lai novērstu iespējamos apdraudējumus zemūdens kabeļiem un citai infrastruktūrai.
Stratēģiskās sekas
Somijas flotes pārliecinošie pasākumi kalpo kā preventīvs līdzeklis pret turpmākiem pārkāpumiem. Imobilizējot ar Krieviju saistītos kuģus, Somijas mērķis ir nodrošināt starptautisko sankciju ievērošanu un nodrošināt reģionālo drošību.
Analītiķi norāda, ka šī stratēģija attiecas arī uz plašāku ģeopolitisko dinamiku, kur Krievija ir paļāvusies uz slepenām jūras operācijām, lai izlīdzsvarotu NATO militāro dominējošo stāvokli.
Kremļa hibrīdkara taktika, kas ietver šķietami civilu kuģu izvietošanu izlūkošanas un sabotāžas misijās, tiek pastiprināti pārbaudīta. Somijas operācijas liecina par NATO nostājas maiņu, pārejot no reaģējošiem uz proaktīviem pasākumiem šādu draudu risināšanā.
Somijas jūras blokāde ir kritisks pagrieziena punkts Baltijas jūras drošības ainavā. Tā kā ar Krieviju saistītie kuģi saskaras ar pastiprinātām pārbaudēm un ierobežojumiem, operācija uzsver plašākas ģeopolitiskās pārmaiņas reģionā.
Ar NATO atbalstu Somija un tās Baltijas sabiedrotie apliecina kontroli pār jūras ceļiem, efektīvi ierobežojot Maskavas spēju apiet sankcijas un iesaistīties hibrīdkarā.
