Drošības sistēmu ēnas mežā 0
Tā nav nostalģija. Nav vecišķa gaušanās par aizgājušajiem laikiem, kad “automobiļi bija vienkārši, saprotami un veči – stipri un prasmīgi”. Tā ir fakta konstatācija. Šajā pielijušajā mālainajā nokalnītē, laba šofera vadīta, būtu uzbraukusi ne tikai “Ņiva”, bet jebkurš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu pilnpiedziņas auto. “Krosovers 2012” sēž špūrē un gaida striķi…
Nesaukšu marku un modeli. Bildē arī ir cita vieta un cits auto. Nav ko ēnu mest uz kādu konkrētu šīs Latvijā tik populārās grupas pārstāvi. Līdzīgi viņi visi kā dvīņi. Elektroniskām drošības palīgsistēmām piebāzti un tādēļ reizēm gauži nevarīgi nebūt ne kritiski smagos ceļos.
ABS
Viss sākās tieši astoņdesmitajos. Ar bremžu antibloķēšanas sistēmu. Ierīci, kura skaita riteņa apgriezienus, rotācijas ātrumam tuvojoties nullei, samazina spiedienu hidrauliskajā sistēma, tā neļaujot ritenim apstāties pavisam un šļūkt. Saglabājas auto virziena stabilitāte, saglabājas iespējas to stūrēt. Uz slapja asfalta – lieliski. Uz sniega vai grants – labi. Nu jau labi, kopš ABS kļuvuši gudrāki, precīzāki un neatstāj pārāk lielu rotācijas rezervi. Smilšainā meža stigā? Auto bez ABS ie-raktos līdz pusritenim un apstātos ātrāk nekā šis tarkšķētājs (tā tāda regulatora darba skaņa), kas turpina ripot.
(ABS izslēgt nav iespējams nevienam mūsdienu auto. Pašbūvēti slēdži lielākajai daļai krosoveru neder, jo ABS datu devēji “baro” arī pilnpiedziņas ieslēgšanos. Nav ABS, nav četru riteņu vilkmes…)
TC
Traction control. Vilkmes jeb pretbuksēšanas kontrole. Tā nāca vēlāk, deviņdesmito vidū, un ir tāds kā ačgārns ABS. Sistēma izmanto tos pašus riteņu apgriezienu skaitītājus, rotācijai kļūstot auto faktiskajai kustībai neatbilstošai, pārāk ātrai, robotiņš samazina degvielas padevi. Atkal – labi uz asfalta, labi sniegā. Uz ledus ar nepiemērotām riepām gan reizēm nespēj izkustēties auto, kas bez šīs sistēmas svilpodams aizbrauktu tālāk. Smilšu vai slapja māla kalniņā šie gudreļi negrib rāpties. Kustamies aizvien lēnāk, rūciens kļūst aizvien dobjāks un vārgāks, līdz apklust pavisam. Sēžu. Kāpēc?
Tāpēc, ka savu moderno auto pietiekami labi nepazīstu, nezinu, ka TC lielākajai daļai no šiem iespējams izslēgt. Vai arī zinu, bet kalniņa grūtības pakāpi neesmu savlaicīgi novērtējis un podziņu piespiedis.
DSC
Dynamic stability control. (Nosaukumi un saīsinājumi var būt arī citādi – ESC vai ASP, piemēram, bet būtība nemainās). Šīs krietni sarežģītākās sistēmas masveida invāzija sākās šajā gadu tūkstotī. Uzdevums – labot vadītāja kļūdas stūrēšanā un vilkmes dozēšanā. Ja auto kursa maiņa neatbilst stūres pagrieziena leņķim, dators vispirms samazina degvielas padevi. Ja ar to nepietiek, veic viena vai vairāku riteņu piebremzēšanu, lai virzienu (viņaprāt, pareizo) saglabātu. Atkal jāsaka – uz asfalta sistēma gandrīz nemanāma, vismaz absolūti netraucējoša.
Vidusmēra braucējam tā lieliski palīdzēs uz grants un sniegā. Mani (un līdzīgus “dinozaurus”) iejaukšanās kaitina. Sistēma nepieļauj tādus smalkus pagriežamības maiņas paņēmienus kā “pārsvarošana, gāzi atmetot”. (Reiz slapjā putenī gan biju pārsteigts par to, cik ļoti šajā biezputrā DSC atvieglo darbu un dzīvi.)
Mežā? Manuprāt – murgs. Šis pārlieku piesardzīgais un apzinātu, drošu aktivitāti slāpējošais auto nepārtraukti krakšķina bremzes, rūc vārgi, stājas, līdz apstājas… Pilnīgi neiespējami ar šo veikt, piemēram, tādu klasisku manevru kā “izrāpšanās no špūres”. Tajā pilnīgi dabiski pirmajā brīdī riteņi būs pagriezti, bet kurss vēl nemainīsies. Kriukš! Atpakaļ risās! Kriukš! Atpakaļ un lēnāk! Bet cita, smagāka un augstāka auto iebrauktās sliedes kļūst dziļākas un dziļākas, līdz atspiežos pret augsto viduci ar vēderu (nez kāda tur tā kartera bruņa?) un esmu laimīgs, ka izdodas atmuguriski atkāpties un doties meklēt vieglāku, bet daudz garāku apkārtceļu.
Sliktākais (manuprāt) – ļoti retiem automobiļiem “2013” šīs stabilitātes kontroles ir pilnībā izslēdzamas. Pogas “off” gan ir gandrīz visiem, tomēr pilnīgu brīvību tās dod vien BMW un dažu citu izpildījumā. Vairākums izslēdz tikai pretbuksēšanas funkciju un iejaukties notikumos turpina.
Automāts
Arī šīs gudrās un pilsētas sastrēgumos tik omulīgās ātrumkārbas sēņu takās mēdz spītīgi demonstrēt savu ierobežoto apstākļu izpratni. Strauji dodies kalniņā (ātruma rezerve virsotnes tuvumā būs izšķiroša), ieraugi bedri, kurā vajadzētu iebraukt lēnāk, atlaid gāzi – automāts pārslēdz zemāku pārnesumu, aiz bedres “uz augšu” atgriezties nespēj un neprot, jaudas vairs nav. Vajadzēja, protams, jau lejā pāriet uz manuālo režīmu. Nu par vēlu. Sēžu…
Izvēle
Meklējot savu aktīvas dzīves vajadzību apmierināšanai krosoveru, nelolojiet ilūzijas. Īsti bezceļu auto tie nav. Gan iepriekš minēto apstākļu dēļ, gan sava viegluma, tātad ierobežotas stiprības dēļ. Tie nav “tanki” – kā “Ņiva” vai “defenders”. Ja tomēr līdz tālākajām, aiz kāpām paslēptajām bekām gatavojaties braukt, uzziniet visu par konkrēta auto palīgsistēmām, to izslēgšanas iespējām. Neuzticieties pārdevēja optimismam – viņš, protams, teiks – re, kur ir “off”! Meklējiet atbildes, komentārus speciālajā literatūrā, internetā, atrodiet konsultantu, kuram ir tieši šā modeļa auto lietošanas pieredze. Citādi var nākt vilšanās, ne sevišķi patīkams savu ieradumu maiņas process atbilstoši konstruktoru – programmētāju iecerēm. Un – papildaprīkojuma sarakstā noteikti prasiet iekļaut kārtīgu “vēdera bruņu”!
