Māris Zanders: Drošības riski: prognozēt neparedzamo 5
Ikreiz, kad kādā no Latvijas cilvēkiem kaut cik pazīstamām valstīm (jo domāju, ka, piemēram, Bangladešas gadījumā reakcija ir cita) notiek terora akts, mēs vārdos gan pieņemam, ka kaut kas tāds mūsdienās var notikt “jebkur”, tomēr iekšēji esam diezgan pārliecināti, ka Latvijā, par laimi, risks ir samērā niecīgs. Mēs neesam vieglprātīgi, nē, mēs domājam diezgan racionāli. Tik ārkārtīgi radikalizētu grupu vai indivīdu Latvijā objektīvi nevar būt daudz, un, atvainojos par cinismu, PR efekts terora aktam Latvijā būtu nesalīdzināmi mazāks.
Tas viss ir pareizi, tomēr vienlaikus tas, ka mēs mēģinām teroru racionalizēt, ir mūsu nostājas vājais punkts. Mēs izveidojam sakarību “terors – islāma radikāļi”, pieņemam, ka šādu radikāļu Latvijā ir maz, attiecīgi… Lai gan apstākļu kopums, kas kādu var novest līdz līdzcilvēku slepkavošanai, nav saistīts nedz ar kādu konkrētu reliģiju, nedz pat reliģiju vispār. Breivīks, rasistiski motivēti slaktiņi ASV utt. Tāpat mēs racionāli pieņemam, ka terora akts vai tā gatavošana paredz lielāku vai mazāku organizatorisku struktūru. Diemžēl tas tā nav. Ir bezjēdzīgi vaimanāt par interneta ēnas pusēm, ir vienkārši jāpieņem kā realitāte tas, ka kāds var izvēlēties vardarbību, ietekmējoties no tīmeklī atrodamā un pilnīgi bez līdzzinātājiem. Citiem vārdiem sakot, tie saskaitāmie, kas mums Latvijā ļauj justies samērā droši, nav aplami, tomēr tie ir tikai daži no faktoriem.
Iepriekš paustais var veicināt bezspēcības sajūtu, tomēr ir preventīvi pasākumi, ko varam veikt. Pēdējo gadu terora akti liecina, ka kāds, kuram “jumts aizbraucis”, savu nodomu īstenošanai var izmantot rīkus (auto, nažus utt.), kuru izplatību ierobežot nevar, tomēr vismaz attiecībā uz “tradicionāliem” slepkavošanas rīkiem, svarīgi, lai to pieejamība būtu maksimāli apgrūtināta. Ja runā par legālo iegādi, tad Latvijā – atšķirībā no, piemēram, ASV – regulējums jau ir pietiekami stingrs. Savukārt nelegālie ceļi tā vai citādi ir saistīti ar organizētās noziedzības grupām. Attiecīgi jautājums ir par to, cik adekvāti mūsu drošības struktūras pārzina ne tikai kaut kādās radikāļu, bet arī noziedznieku aprindās notiekošo. Tālāk. Saprotot bērnišķīgo prieku par dažādiem t. s. droniem, kurus var iegādāties teju vai ikviens, kuram līdzekļi to atļauj, šo lidaparātu regulējums ir jāpastiprina. Vienkāršoti izsakoties, nepietiek ar to, ka to laidelēšanās ir ierobežota svarīgu infrastruktūras objektu vai militāro bāzu tuvumā. Saprotu, cik vilinoši ir iegūt skaistus skatus “no augšas”, tomēr jāatceras, ka šis aparāts var nest ne tikai videokameru.
Treškārt, informācijas plūsmu analīze internetā. Dažādu skandālu dēļ sabiedrībai Rietumos šī tēma asociējas ar privātās dzīves aizskārumu un attiecīgi izraisa alerģiju. Tomēr es vairāk runāju par segmentu, kas tiek dēvēts par mašīnapmācību, “dziļo apmācību” u. c. Pagaidām rodas iespaids, ka segments apbrīnojami daudz laika velta visnotaļ interesantiem, bet sekundāriem vingrinājumiem – dažādi t. s. mākslīgā intelekta atvasinājumi mācās, piemēram, balstoties uz datiem par 10 000 kaķīšu foto, patstāvīgi ģenerēt jaunu kaķīša foto. Manuprāt, šiem mākslīgajiem neirotīkliem vairāk jākoncentrējas uz darbu ar pazīmēm, ka teritorijā x var būt cilvēku drošības apdraudējumi.
Ceturtkārt. Mūsu dzīvē tāpat kreņķu netrūkst, tomēr, manuprāt, ir nepieciešamas situāciju simulācijas. Nav pamata domāt, ka Latvijas drošības dienesti pret riskiem neizturas pietiekami nopietni, tomēr iedomāsimies šādu situāciju – iekšlietu ministram ir nepieciešams informēt sabiedrību, ka draudu līmenis ir nevis pierasti “zems”, bet, atvainojos par noapaļotu izteiksmi, “vidējs”. Teorētiski no tā vajadzētu izrietēt kaut kādām sekām. Pieņemu, ka dienestiem plāns ir, bet jautājums, kā par to pilnvērtīgi uzzinās sabiedrība? Neba no Kozlovska intervijas kādā no televīzijas ziņu raidījumiem. Kā izmainījušās situācijas diktētie jauninājumi tiks izskaidroti tā, lai tos zinātu un izpildītu?
Rezumējot: Latvija patiešām ir samērā droša valsts, dienesti strādā. Tomēr ir vēl iespējas, pat ja tās liksies apgrūtinošas un kaitinošas, riskus vēl nedaudz samazināt.
