Drošības policijas atzinums – varat spļaudīties 0
“Pasaulē ir trīs veidu nelieši: naivie nelieši, tas ir pārliecinātie par to, ka viņu nelietība ir krietnuma augstākā pakāpe, nelieši, kas kaunas no savas nelietības, bet tā vai citādi to novedīs līdz galam, un visbeidzot vienkārši nelieši, tīrasinīgi draņķi.” (Fjodors Dostojevskis)
Neilgi pirms 18. februāra referenduma “Latvijas Avīzes” redakcijā pienāca e-pasta vēstule ar nosaukumu “Labie ļaudis! Cik var mocīt tautu un valsti?!”, ar asiem apvainojumiem varai un aicinājumu balsot “par” valsts valodas statusu krievu valodai. Tomēr īpašu uzmanību piesaistīja šie teikumi: “Ja Staļins uz Sibīriju izsūtīja četrpadsmit tūkstošus krievu un latviešu – ar to viņš cilvēkus izglāba no kara, kas nesaudzēja nevienu. Valsts pārvaldnieki divdesmit pēdējo gadu laikā atņēma dzīvi uz šīs zemes sešsimt tūkstošiem latviešu un krievu.”
Nav šaubu, ka Staļina režīma politikai Latvijā varētu būt pietiekami daudz piekritēju, un varbūt vēl dzīvi ir arī tādi, kas paši piedalījušies tās realizēšanā.
Tomēr attaisnot vai slavēt to parasti īpaši nemēģina – līdz šai nelietības augstākajai pakāpei reti kurš ir gatavs nolaisties. Tāpēc šādi izteikumi vairāk atgādina testu – cik tālu drīkst atļauties iet. Ja nekāda reakcija nesekos, tad nākamreiz jau var atļauties izteikties atklātāk, un kas zina – varbūt beigās pat pieprasīt atkārtojumu.
Kā noskaidrojies, vēstules iniciators ir Valentīns Andrejevs – skandalozs uzņēmējs un politiskais aktīvists no Daugavpils. Par šo gadījumu Drošības policija bija ierosinājusi lietu, un, kā vēsta krievvalodīgā avīze “Čas”, nupat tā esot izbeigta. Secināts – vēstules autors neattaisnojot represijas, tikai izsakot “viedokli”, kas nav balstīts uz vēsturiskiem faktiem, jo viņam šķiet, ka dzīve padomju nometnēs bijusi jaukāka nekā nacistu okupētajās teritorijās.
Nu ko, šis necieņas tests ir noslēdzies, un Latvijas vara Drošības policijas un tās pieaicināto ekspertu personā atzinusi, ka tai nav nekas iebilstams šādiem spļāvieniem. Demokrātija to pieļauj… Visskumjāk, ka tas noticis tikai pāris dienas pirms 14. jūnija – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas.
