Iesaistīšanās Ukrainas konfliktā 3
Pagājušajā gadā izveidota jauna organizācija “GVD Baltija”, kas nodarbojas ar ziedojumu vākšanu Ukrainas okupēto reģionu atbalstam. Tās darbībā svarīga nozīme bija Staņislavam Bukainam, Dmitrijam Prokopenko un Artēmijam Jakovļevam. Šīs organizācijas aktīvisti rīkoja dažādas publiskas ziedojumu vākšanas akcijas, taču sabiedrības mazā atbalsta un līderu iekšējo konfliktu dēļ viņiem neizdevās izvērst plašākas aktivitātes. “”GVD Baltija” gadījumā pastāv bažas, ka deklarēto mērķu aizsegā tika veiktas arī prettiesiskas darbības. To dēļ pret vairākiem “GVD Baltija” pārstāvjiem 2014. gadā DP sāka kriminālprocesu par personas vervēšanu teroristiskām darbībām,” teikts pārskatā.
Krievijas agresijas attaisnošana raisa tikai bažas, totie Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs rada tiešus riskus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim publiski ir izskanējusi informācija par piecām personām, kas devušās karot uz Ukrainu, taču DP rīcībā esošā informācija liecina, ka viņu skaits varētu būt lielāks. Vairākus no viņiem vadot nevis ideoloģiski apsvērumu, bet gan mēģinājumi izvairīties no saukšanas pie kriminālatbildības par Latvijā pastrādātiem noziegumiem. DP atgādina, ka krimināla pagātne bija arī 2015. gada sākumā Ukrainā nogalinātajam Latvijas iedzīvotājam Radionam Kušniram.
DP ir aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju izceļošanā uz Ukrainu svarīga ietekme bijusi Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja cilvēkus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem. Saistībā ar šīm viņa aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros.
Uzturēšanās atļaujas
2014. gadā termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) par nekustamā īpašuma iegādi tika izsniegtas 5218 ārzemniekiem, no kuriem lielākā daļa bija Krievijas pilsoņi. Straujais TUA pieprasītāju skaita pieaugums 2014. gadā radījis bažas, ka šo mehānismu varētu izmantot nevēlamas personas. Pārbaudot pieteikumu iesniedzējus, DP konstatējusi vairākus gadījumus, kad šādas personas tiešām pieprasījušas uzturēšanās atļauju.
Līdz ar 2014. gada otrajā pusē apstiprinātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā TUA pieprasījumu skaits ir sarucis. DP vērtējumā šobrīd spēkā esošā TUA izsniegšanas sistēma nodrošina samērīgu līdzsvaru starp nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā un garantēt nacionālās drošības intereses. DP un pārējām iesaistītajām valsts institūcijām esot daudz plašākas iespējas kvalitatīvi izvērtēt atļaujas pieprasītājus. Tāpēc ir pieaudzis TUA pieprasījumu atteikumu skaits. Konkrētu skaitu, cik gadījumos uzturēšanās atļauja atteikta, drošībnieki gan neatklāj.
Pārskatā arī paustas bažas, ka, samazinot nepieciešamo investīciju apmēru (par ko pašlaik tiek diskutēts Saeimā), TUA pieprasījumu skaits atkal var ievērojami pieaugt, un tas nelabvēlīgi ietekmētu nacionālo drošību.
Ekonomiskā drošība un terorisms
Tāpat kā iepriekšējā gada pārskatā arī šoreiz ekonomiskajai drošībai DP pievērsusi nelielu uzmanību. Pārskatā norādīts uz Krievijas ietekmi Latvijas tranzīta un nekustamo īpašumu nozarēs. “Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai,” teikts pārskatā. Tāpat riskus Latvijas ekonomiskajai drošībai arī turpmāk varot radīt centieni iegūt kontroli pār stratēģiski svarīgu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem. Nekādi konkrēti uzņēmumi vai šaubīgi darījumi pārskatā nav minēti.
Lai gan terorisms šobrīd rada vienus no galvenajiem draudiem Eiropas drošībai, pie mums terorisma draudu līmenis esot samērā zems. Latvijas reliģiskajās kopienās neesot nozīmīga atbalsta radikāliem reliģiskiem virzieniem, tomēr DP noskaidrojusi, ka uz Sīriju cīnīties pret šajā valstī valdošo režīmu ir devušies divi Latvijas iedzīvotāji.
