Drošības policija publicējusi pārskatu par 2014. gadu 3
“Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gatavām tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību,” vakar publiskotajā Drošības policijas (DP) pārskatā par 2014. gadu norādījis DP priekšnieks Normunds Mežviets. Gada pārskatā liela uzmanība pievērsta kaimiņvalsts specdienestu un tā dēvēto “tautiešu kustību” aktivitātēm Latvijā.
Pērn ārvalstu specdienesti esot turpinājuši organizēt pret Latviju vērstas aktivitātes, lai iegūtu informāciju par mūsu valsts politisko un ekonomisko situāciju, kā arī Latvijas nacionālās drošības sistēmu. Lai gan šī tendence saglabājas jau daudzus gadus, pagājušajā gadā pret Latviju vērstās Krievijas specdienestu darbības esot kļuvušas intensīvākas un plašākas.
[wrapintext][/wrapintext]
Krievijas specdienesti tradicionāli izrāda interesi par valsts un pašvaldību amatpersonām, uzņēmējiem, Latvijas un Krievijas pārrobežu projektos iesaistītām personām. Tāpat iecienīts vervēšanas objekts ir arī kontrabandisti. Taču no DP gada pārskata izriet, ka paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem pakļauti arī Latvijas jaunieši, kuri dodas uz Krieviju studēt. “Lai gan studiju laikā šiem jauniešiem nav piekļuves Krievijas specdienestus interesējošai informācijai, pēc studiju beigām viņi var sākt veiksmīgu profesionālo karjeru, kas var pavērt iespēju iegūt Krievijas specdienestus interesējošu informāciju vai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus atbilstoši Krievijas interesēm,” teikts pārskatā.
Ne mazāk būtiska sadaļa gada pārskatā atvēlēta Krievijas īstenotajai tautiešu politikai Latvijā. “Šīs politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Taču praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, t. sk. Latvijā,” teikts pārskatā.
DP gan atzīmē, ka vietējo “tautiešu” politikas organizētāju vidū nevalda īpaša saskaņa – viņi konkurē par Krievijas piešķirto finansējumu, kas ekonomiskās krīzes dēļ sāk samazināties.
Dienests arī prognozē, ka Ukrainas konfliktam turpinoties un Krievijas materiālajam atbalstam sarūkot, vietējās tautiešu kustības varētu kļūt agresīvākas savā retorikā un darbībās, lai apliecinātu savu piemērotību sniegtā finansiālā atbalsta saņemšanai.
Pārskatā aprakstīti arī zināmāki tautiešu politikas subjekti Latvijā. Daudzi no viņiem “Latvijas Avīzes” lasītājiem jau sen ir zināmi – Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Vladimirs Lindermans, Jeļena Bačinska, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens. Līdz šim mazāk pazīstams subjekts ir Einārs Graudiņš, kurš kļuvis par izdevīgu ruporu Krievijas informatīvo aktivitāšu vajadzībām. 2014. gada rudenī viņš, uzdodoties par EDSO ekspertu Krievijas plašsaziņas līdzekļos vēstījis par Ukrainas spēku zvērībām. Graudiņš ir īpaši noderīgs resurss Krievijas propagandai, jo atšķirībā no citiem “tautiešu” politikas aktīvistiem Latvijā, kuri kaislīgi atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā, viņš ir latvietis.
