Drošības policija pēc Pabrika iesnieguma sāk pārbaudi 0
Drošības policija ir saņēmusi iesniegumu no aizsardzības ministra Arta Pabrika, kurā viņš lūdz izvērtēt organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” darbību, un ir uzsākusi tās pārbaudi.
Kā jau rakstīju (“Pabriks: “Krievu sabiedrība Latvijā” jāklapē ciet!”; “LA”, 17.08.2012.), ministra dusmas izpelnījās minētās organizācijas drukāšanai sagatavotais materiāls ar Otrā pasaules kara laikā bojāgājušo padomju karavīru un Latvijas civiliedzīvotāju apbedījuma vietu karti, kurā pausta pret Latviju, Eiropu un tās identitāti vērsta ideoloģiski formulēta informācija.
Ministrs vēstulē Drošības policijas priekšniekam ģenerālim Jānim Reinikam lūdz izvērtēt nevalstiskās organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī organizācijas interneta vietnē ievietoto informāciju.
“Uzskatu, ka šī organizācija apzināti manipulē ar vēstures faktiem un terminoloģiju, mēģinot šķelt Latvijas sabiedrību. Turklāt organizācija, kas it kā pārstāv krievu kopienu Latvijā, met ēnu uz krievu tautības iedzīvotājiem – mūsu valsts patriotiem, kuri savas dzimtas nākotni saista ar Latviju. Nav pieļaujama šāda materiāla tiražēšana, kurā nacisma idejas tiek pielīdzinātas Eiropas vērtībām, tādējādi Eiropas tautas emocionāli tiek sasaistītas ar darbību pret krievu tautu un kultūru, kā arī atbalstu totalitārām ideoloģijām,” uzsver A. Pabriks.
Aizsardzības ministrs norāda, ka šāda materiāla publicēšana ir uzskatāma par mēģinājumu ar informācijas kara metodēm ietekmēt Latvijas sabiedrību un apšaubīt Latvijas valsts centienus samierināt karojušās puses, kā arī ierobežot iespēju saņemt visaptverošu vērtējumu par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā.
Par šāda materiāla izdrukām un publicēšanu Pabriks informējis arī izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, brīdinot par to iespējamo nonākšanu mazākumtautību skolās.
Organizācijas “Krievu sabiedrība Latvijā” vadītāja Tatjana Favorska aģentūrai LETA paudusi uzskatu, ka Drošības policija nekādus pārkāpumus nekonstatēs, jo organizācijas darbība esot “absolūti caurredzama” un galvenokārt saistīta ar kultūras un izglītības jomu. Vērtējot organizācijas pārstāvja Aleksandra Ržavina tekstus gan organizācijas mājaslapā, gan arī sagatavotajā materiālā par padomju karavīru un Latvijas civiliedzīvotāju apbedījuma vietām Otrā pasaules kara laikā, Favorska atzīst, ka tie, iespējams, ir “asi formulēti”, tomēr tajos neesot atspoguļoti nepatiesi fakti.