Drošība publiskajos pasākumos. Kam par to jāatbild? 0
Mans mazdēls skraida pa daudziem publiskiem pasākumiem. Teicu, lai piebremzē, bet neklausa. Vai kāds likums vismaz nosaka drošību un kārtību šādos pasākumos? ANNA PREIĻU NOVAD
Ir pat speciāls likums – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Tā mērķis ir nodrošināt pasākumu netraucētu norisi.
Kas jādara organizatoriem
Publisku pasākumu organizatoriem ir tiesības izstrādāt īpašus noteikumus par apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību. Apmeklētāji un dalībnieki par tiem jāinformē (parasti tie jau ir norādīti uz ieejas biļetēm).
Organizatoriem turklāt jānodrošina, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstīgi sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām, jāgādā par to, lai pasākumā piedalās par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgas personas. Nepieciešamības gadījumā organizatoriem jānodrošina pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana. Tāpat jāseko līdzi, lai pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības par nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskās vietās nakts laikā un par pirotehnisko ierīču izmantošanu.
Lai trešajām personām tiktu atlīdzināti organizatoru darbības vai bezdarbības dēļ radušies zaudējumi pasākuma laikā, organizatoriem jānoslēdz civiltiesiskās apdrošināšanas līgumi. Turklāt nekavējoties jāpārtrauc pasākums, ja netiek ievērotas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai Valsts policijas amatpersona sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai.
SVARĪGI
Pasākuma organizatori ir atbildīgi par drošību kopumā, bet par savu pienākumu nepildīšanu viņus sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Kārtības uzturētāji
Kārtības uzturētāji publiskā pasākumā var būt gan Valsts policijas vai pašvaldības policijas pārstāvji, gan juridiskas personas, kurām izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kurām pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi. Par sabiedrisko kārtību un drošību var rūpēties arī organizatora norīkotas personas.
Kārtības uzturētājiem ir tiesības aizliegt piedalīties tajā personām, kuras neievēro likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus, kā arī izraidīt no pasākuma personas cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī. Publiskā pasākumā kārtības uzturētājiem jānēsā īpašas pazīšanas zīmes (piemēram, rokas apsējs vai piespraude), ja viņi savus pienākumus veic bez formastērpa.
Viņi drīkst kontrolēt, vai pasākuma apmeklētājiem nav šaujamieroču, spridzekļu, sprādzienu imitējošu un pirotehnisku līdzekļu, viegli uzliesmojošu un indīgu vielu, kā arī psihotropu, narkotisku vielu un citu aizliegtu lietu (piemēram, tādu, ar kurām iespējams sadurt vai radīt bīstamus sitienus).
Nevēlamo lietu sarakstā parasti ir arī pārtika, jebkāda veida šķidrumi, jo pastāv risks, ka pudelēs var būt iepildīts alkohols, degošs vai sprāgstošs šķidrums. Īpaši bīstamas ir stikla pudeles, kuru lauskas var radīt nopietnus savainojumus. Pasākuma teritorijā var neielaist ar profesionālu foto un video tehniku, plakātiem, kuru saturs mudina uz naidu un var izraisīt konfliktsituācijas, kā arī ar dzīvniekiem.
SVARĪGI
Valsts policija un pašvaldības policija, pildot kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos, var piesaistīt Zemessardzi.
Apmeklētāja un dalībnieka pienākumi
Katram publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam jāievēro sabiedriskās kārtības un drošības noteikumi, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības, organizatoru izstrādātie noteikumi un kārtības uzturētāju norādījumi.
Apmeklētājus un dalībniekus par šo pienākumu nepildīšanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tātad pasākumu organizētājiem un kārtības uzturētājiem jāpilda savi pienākumi, taču arī apmeklētājiem jābūt vērīgiem, atbildīgiem un uzmanīgiem.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
