– Tātad veselības aprūpei vairāk līdzekļu būs, bet veselības aprūpes kvalitāte nākamgad tāpēc neuzlabosies? 22
– Jau ieguldītajiem vairāk nekā 200 miljoniem bija jāuzlabo veselības kvalitāte.
Ir ieilgušas ikgadējās procedūras. Satiksmes ministrija nav iesniegusi pieprasījumu “Latvijas Pastam” par reģionālās preses piegādi. Šos izdevumus noteikti nepieciešams segt, jo dzīvojam izkaisītā teritorijā, un informācijas un sūtījumu piegāde reģionos ir būtiska. Nav pabeigtas sarunas par kompensācijām par starppilsētu pārvadājumiem. Mums vēl pietrūkst objektīvu skaitļu budžetam, lai varētu pateikt, ka par budžetu viss ir skaidrs.
– No kā plānoti lielākie budžeta ieņēmumi?
– Darba grupa nolēma, ka ieņēmumi tiks gūti, pārskatot izdevumus un šo budžetu atbrīvojot no tiem darbiem, kas tiks paveikti nākamgad, bet kuri jāapmaksā 2017. gadā, kā arī pārskatot nodokļu iniciatīvas. Piemēram, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa jaunās maksas kārtības ieviešana pārcelta uz 2017. gadu.
– Tā ir transportlīdzekļu nodevas aprēķināšana atkarībā no nobraukuma?
– Nē, tas nav nodokļa palielinājums. Sabiedrība neko nejutīs, tā ir tikai norēķinu kārtība, kuru pārceļam jau otro vai trešo reizi. Problēma ir tāda, ka tajā gadā, kad to ievieš, rodas pārrāvums naudas plūsmā.
Nodokļu palielinājums būs lielāko algu saņēmējiem – tie, kas saņem virs 4000 eiro mēnesī, maksā nodokļos procentuāli mazāk nekā pārējie. Virs šīs summas sociālās apdrošināšanas nodoklis netiek maksāts. Tā ir regresivitāte nodokļos, kādas vairs nav nevienā Eiropas valstī.
– Vai šādu priekšlikumu par bagātnieku nodokli, ko jūs saucat par solidaritātes nodokli, koalīcijas partijas un to sponsori atbalsta?
– Mēs neesam dzirdējuši skaļus iebildumus. Tas budžetā dotu 40 no nepieciešamajiem 200 miljoniem.
Vēl mums ar Baltijas valstīm jāizlīdzina degvielas akcīze. Atgādināšu, ka Igaunija pieņēmusi nozīmīgu akcīzes celšanu benzīnam un dīzelim par sešiem centiem litrā, mēs piedāvājam trīs centus benzīnam un gāzei un vienu centu vairāk dīzeļdegvielai.
– Kāpēc tāda atšķirība likmēs starp benzīnu un dīzeli?
– Tāpēc, ka dīzeļdegvielu vairāk izmanto ražošanā un tas sadārdzinātu produkcijas pašizmaksu. To lieto arī automašīnās, kas pārvadā izejmateriālus un preces. Tie arī ir galvenie iecerētie pasākumi budžeta papildināšanai.
– Kāds ir plānotais kopievākums?
– Skaitļus vēl nevaru nosaukt, bet, īstenojot visus šos pasākumus, varētu dabūt 180 miljonus, no kuriem 96 miljoni segtu esošo iztrūkumu, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 1%. Plus nepieciešamības drošībai un veselībai.
Salīdzinājumā ar šo un pagājušo gadu 2016. gadā citās nozarēs tiks piešķirti pat par 130 miljoniem eiro vairāk jaunajām politikas iniciatīvām (piemēram, zinātnei, Kultūrkapitāla fondam, saraksts ir garš). Nav tā, ka tikai griežam. Nevaram runāt par atņemšanu. Mēs attīstāmies. Šā gada otrajā ceturksnī ar 2,7% IKP pieaugumu Latvijā bija straujākā attīstība visā eirozonā.
– Ja šai attīstībai sekotu esošo nodokļu ievākšana un budžeta plānošana atbilstoši izaugsmei, tad nevajadzētu atkal celt nodokļus, ko izjutīs ikviens, piemēram, degvielas akcīzi.
– Parādiet man valsti, kur netiek pārskatīti nodokļi! Mums pārmet, ka mums ir zemi patēriņa nodokļi un ceturtā zemākā akcīze ES. Nodokļos iekasētā summa ir 27% no IKP. Izveidojas apburtais loks: mums ir mazs nodokļu slogs un nav par ko maksāt algas sabiedriskajā sektorā. Nevar gribēt nodokļus kā Amerikā, bet sociālo nodrošinājumu kā Ziemeļvalstīs. Skandināvijā nodokļu ieņēmumi ir 40% no IKP. Un tagad, kad pie benzīna cenas 1,1 eiro par litru pieliekam 3 centus akcīzei, jūs sakāt, ka tas skars katru braucēju. Jā, bet svarīgākais, kur šie līdzekļi tiks novirzīti – valsts drošībai, robežas sakārtošanai, demogrāfijai. Valstī ir nepieciešama drošības sajūta un stabilitāte.
– Labi, tātad ņemat no akcīzes un dodat drošībai. Ceļiem paliek tikpat?
– Akcīze un ceļi nekorelē. Mēs esam Eiropas Savienībā, kur tiek veidots vienots valsts budžets. Ceļiem nākamgad papildus būs 140 miljoni no Eiropas fondiem.
– Kā tad nekorelē – jo vairāk brauc, jo vairāk bendē ceļus, bet vairāk arī samaksā akcīzē. Bet ceļos tas neatgriežas!
– Valsts ir ieguldījusi mazāk nekā piekto daļu no ceļu remontu izmaksām – pārsvarā tā ir ES Kohēzijas fonda nauda. Par mūsu ceļiem visvairāk maksā Vācijas, Francijas un Holandes nodokļu maksātāji, kuri nebrauc pa Latvijas ceļiem.
– Tātad ceļiem pietiek?
– Pirmkārt, ir jānodrošina aizsardzības spējas, lai armijas bāzēs būtu drošums un tajās būtu mūsu sadarbības partneri.
– No solītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas par procenta punktu esat atteikušies un pirmdienas Ministru kabineta komitejas sēdē izšķīrušies par diferencētu neapliekamo minimumu.
– Finanšu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu nevērt vaļā likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valdībai piedāvājam modeli, ka katram, kurš saņem algā līdz 500 eiro, neapliekamais minimums dubultotos līdz 2020. gadam. 75 eiro vietā tad viņš saņemtu 150. Tiem, kuriem algas ir virs 1500, neapliekamais minimums būtu nulle. Tā ieviestu zināmu progresivitāti. Tāda sistēma ir Lietuvā, kur neapliekamo minimumu nerēķina jau no 900 eiro.
– Kāpēc šajā nodoklī neņemat vērā ģimenē apgādājamo skaitu? Tāpēc tas jau nodēvēts par vecpuišu nodokli.
– Vai pašreizējā sistēma to ņem vērā?
– Nē, bet, ja reiz veidojat jaunu diferencētu sistēmu, tad var pārskatīt kritērijus.
– Vecpuisim ar 1500 eiro algu jaunā sistēma noteikti nebūs izdevīgāka.
– Daudz vairāk ir vecpuišu ar 400 eiro algu, kuri būs izdevīgākā situācijā nekā bērnu tēvi.
– Pārmest jaunajai sistēmai to, ka tā nerisina to, ko nerisina vecā, nav korekti. Pabalsti par apgādājamiem bērniem taču tiek maksāti. Atvieglojums par apgādībā esošām personām krīzes laikā netika samazināts, savukārt kopš 2011. gada regulāri paaugstināts.
– Otrs iebildums no ekonomikas ministres ir pret neapliekamā minimuma deklarēšanas principu – nākamajā gadā VID jāiesniedz deklarācija, kas varētu samazināt pretendentu skaitu. Birokrātiski, lēni un daudziem nolaidīsies rokas.
– Deklarēšanās par veselības izdevumiem un izglītību pierāda, ka cilvēki to prot darīt ātri, nepatērējot daudz laika. Šis kontroles mehānisms nepieciešams, lai cilvēki, kuri saņem mazas algas, bet lielus ienākumus no kapitāla, tiktu izslēgti no atbalstāmo loka.
– Turklāt šādai nodokļa administrēšanai būtu nepieciešamas 64 jaunas amata vietas.
– Man šādas informācijas nav. Valsts ieņēmumu dienestam ir uzdots to veikt esošo struktūru ietvaros.
– Kur jūs saredzat lielākos politiskos un finansiālos šķēršļus budžeta pieņemšanā tādā veidā, kā Finanšu ministrija iecerējusi?
– Tā ir valsts nepieciešamība, nevis Finanšu ministrijas vēlmes. Ministru kabinets nav nozaru pārstāvji, bet lemj par valsti kopumā. Ārējā vide ir ļoti nestabila. Šajā gadā jebkuras vēlmes, ambīcijas jāpakārto drošības jautājumiem.
– Tātad jūs sagaidāt, ka koalīcijas partneri, piemēram, Nacionālā apvienība, atteiksies no brīvpusdienām 5. klasei par labu valsts drošībai?
– Tā es negribētu teikt. Jāpanāk kopīga izpratne par drošību. Vispirms izvērtējam, cik līdzekļu nepieciešams iekšējai un ārējai drošībai, un tad, ja paliek līdzekļi pāri, domājam par to, kā tos izlietot. Pagaidām pietrūkst.
– Vai esošā koalīcija spēs pieņemt šādu budžetu?
– Tas nav jautājums man. Rāmis ir nosprausts – 1% budžeta deficīts, precīzi veidota ienākumu un izdevuma sadaļa un aizsardzības un drošības stiprināšana. Šajā rāmī problēmas neredzu. Ja politiskās vai personīgās ambīcijas ņems virsroku, tad būs problēmas.
