– Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis jau nosaucis skaitli 350 miljoni, lai budžetā nodrošinātu 1,4% no IKP aizsardzībai. 22
– Veidojot finanšu atbalstu aizsardzībai, likuma pamats ir reāli projekti – nav jēgas piešķirt līdzekļus, ja nevar tos apgūt, bet, ja ir vairāk projektu, jāmeklē vairāk līdzekļu. Otrs – mūsu specifiskā situācija kā Eiropas Savienības robežvalstij. Mūsu robeža ar Krieviju atšķiras no Vācijas robežas ar Franciju. Mums jādomā par robežas militāru stiprināšanu un par aizsardzības līdzekļu novirzīšanu robežsardzei. Lidostās, muitas kontroles punktos, ostās, kur saskarsme ir ar civiliedzīvotājiem, jābūt robežsardzei, bet posmos bez civilās saskarsmes mūsu valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija.
– Šis ir Aizsardzības ministrijas vai jūsu priekšlikums?
– Mūsu, Finanšu ministrijas. Mēs par to esam runājuši Eiropas Komisijā, kur pieļauj šādu izpratni. Jo, piemēram, Grieķijā un Itālijā jūras robežapsardzei palīdz karaspēks.
Mēs esam aicinājuši ministrijas iesniegt papildu izdevumus, bez kuriem nevaram nākamo gadu saplānot. Piemēram, Rīgas dome saviem kultūras objektiem – Operai, Mākslas muzejam, Jaunajam Rīgas teātrim u. c. – ir noteikusi paaugstinātu īres maksu. Es domāju, ka jāmeklē papildu līdzekļi šo līgumu izpildei. Mēs taču nevaram pateikt: gaidījām piecus gadus, kamēr izremontēs Mākslas muzeju, un tagad lai gadu pastāv tukšs, jo mums nav nomas naudas.
– Tajā pašā laikā valdībā kultūras iestādēm nolēmāt atņemt peļņu. Operai noņēmāt. Dažiem atstājāt. Kāpēc tā?
– Mēs neko nenoņēmām. Mēs pildām likumu, ko pieņēmusi Saeima. Likumā ir ierakstīts, ka visas kapitālsabiedrības (un to mērķis ir gūt peļņu), sākot ar “Latvenergo” un beidzot ar Operu, pārskaita valstij 90% no peļņas. Es domāju, ka saņemt vairāku miljonu dotāciju un nepildīt likumu būtu ļoti netaisnīgi pret pārējiem.
– Ministru prezidente solīja šo jautājumu pārskatīt. Kāds risinājums?
– Tas nav Finanšu ministrijas kompetences jautājums. Acīmredzot jāpārskata šo kultūras iestāžu juridiskais statuss. Varbūt jāpārveido par iestādi.
– Visatsaucīgāk sabiedrība uztvērusi ziņu, ka brīvpusdienas skolā varētu būt arī 5. klasei. Un tomēr tas vairāk saistīts ar skolēnu veselību un atbalstu vecākiem nekā ar izglītības kvalitātes celšanu.
– Tas ir vienpusējs paziņojums, vienošanās par brīvpusdienām darba grupā nav panākta. Finanšu ministrija uzskata, ka nepieciešams veikt demogrāfijas sistēmas auditu. Četros gados papildus ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, ir jāizvērtē šis ieguldījums un jāmēģina fiskāli neitrāli veidot tādu politiku, kas tiešām atbalsta demogrāfiju. Veicām pārrunas ar organizācijām, kas iestājas par demogrāfijas jautājumiem, un esam guvuši sapratni, ka nepieciešama ir pārdomāta politika, nevis katra budžeta pieņemšanā ar ultimātu palīdzību paprasīt 60 – 70 miljonus. Tā nav demogrāfijas politika.
– Auklīšu programmu vēl pirms diskusijām un izvērtēšanas esat nolēmuši likvidēt…
– Šī bija trīs gadu programma, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem. Rezultāts – rindas ir dubultojušās, un palīdzību saņem tās pašvaldības, kuras nav risinājušas bērnudārzu jautājumu. Tās pašvaldības, kuras nav privatizējušas bērnudārzus un ir ieguldījušas līdzekļus tajos, paliek muļķu lomā.
Veselības jomā nākamgad jāsāk atmaksāt pamatsummas lielajam aizdevumam lielajām slimnīcām, kur ievērojama daļa līdzekļu iztērēti nelietderīgi.
