Foto – Fotolia

Lēmums ES pasu lietā: drošība svarīgāka par privātumu 0

Aizsardzības nodrošināšana pret Eiropas Savienības dalībvalstu pasu krāpniecisku lietošanu ir svarīgāka par bažām par personas datu privātumu saistībā ar prasību par pases turētāja pirkstu nospiedumu obligātu veikšanu, lēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

ECT ceturtdien pieņemtajā lēmumā atzīmēts, ka, lai gan pirkstu nospiedumu veikšana un uzkrāšana pasu noformēšanai pārkāpj privātuma un personas datu aizsardzības noteikumus, tā nepārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un atbilst ES likumiem, raksta 
izdevums “EUobserver”. Hartas astotais punkts paredz personas datu aizsardzību, taču ECT lēma, ka privātuma ierobežojums ir attaisnots, jo pirkstu nospiedumu izmantošana pasēs mazina krāpšanu. “Apstrīdēto pasākumu mērķis ir novērst nelegālu iekļūšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, nepieļaujot pasu viltošanu un krāpniecisku izmantošanu, teikts Luksemburgā izvietotās Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumā.

Prasību ECT bija iesniedzis Vācijas iedzīvotājs Mihaels Švarcs, kurš bija lūdzis izsniegt pasi savā dzimtajā pilsētā Bohumā, taču atteicās veikt pirkstu nospiedumus. Atbilstoši noteikumiem, ko ES dalībvalstu valdības pieņēma 2009. gadā, pasēs un ceļošanas dokumentos jābūt biometriskajiem datiem, tajā skaitā diviem pirkstu nospiedumiem kopā ar fotogrāfiju, atzīmē “EUobserver”. Šie noteikumi nav saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai, kas tos neparakstīja. ECT lēmumā atzīmēts, ka noteikumi paredz, ka pirkstu nospiedumi var tikt izmantoti, tikai lai pārbaudītu pases turētāja identitāti un pases īstumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Biometrisko datu izmantošana ceļotāju apzināšanai un dokumentu kontrolei uz robežas ir viena no visplašāk apspriestajām problēmām ES un citviet. ASV ir viena no valstīm, kuru skaits arvien pieaug, kas veic pirkstu nospiedumus visiem iebraucējiem, kas nav ASV pastāvīgie iedzīvotāji. ES dalībvalstu valdības un Eiroparlamenta deputāti Briselē sākuši izvērtēt Eiropas Komisijas izstrādāto “gudro robežu” plānu, kas izmaksātu vairāk nekā vienu miljardu eiro un paredz veikt pirkstu nospiedumus katram, kas ierodas ES.

EK uzsver, ka šāda sistēma ir nepieciešama Eiropas Savienības robežu kontroles uzlabošanai un arvien plašākās imigrantu straumes regulēšanai. Tā ļautu modernizēt dokumentu kontroli uz robežas, saīsinātu gaidīšanas laiku un palīdzētu robežsargiem īstenot ES robežas šķērsošanas noteikumus, raksta “EUobserver”. Par ES apņēmību apzināt un kontrolēt imigrantu pieplūdumu liecina Eiroparlamenta lēmums šā gada decembrī ieviest jauno Eiropas robežu pārraudzības sistēmu “Eurosur”, lai veicinātu koordināciju starp ES dalībvalstu robežsardzes dienestiem un ES robežkontroles biroju “Frontex”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.