Drošība, noturība, labklājība, demokrātija – Zviedrijas ES prezidentvalsts prioritātes 9
Kārina Hēglunda, Zviedrijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pēc dažām dienām, 1. janvārī, Zviedrija kļūs par jauno Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti. Prezidējošās valsts statusā kāda no ES dalībvalstīm nonāk ik pēc sešiem mēnešiem. Prezidējošā valsts ir atbildīga par padomes darbu pie ES likumdošanas virzības, ES darba kārtības nepārtrauktības, sakārtotu likumdošanas procesu nodrošināšanas, kā arī efektīvas sadarbības veicināšanas starp dalībvalstīm.
Tas ir liels gods un atbildība Zviedrijai – šajā Eiropai grūtajā laikā pārņemt prezidentūras stafeti no Čehijas. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, iepazīstinot ar prezidentūras prioritātēm, sacīja, ka “katram laikam ir savi ar brīvību saistīti jautājumi. Eiropā par mūsu laika lielo brīvības jautājumu ir kļuvusi drošība. Ātrā un izlēmīgā ES reakcija uz iebrukumu Ukrainā ir manifests mūsu vienotajai rīcībai un spēkam”.
Kopš 2009. gada prezidējošās dalībvalstis strādā kopā grupās pa trim jeb tā dēvētajos trio. Pašreizējā trijotne ir Francija, Čehija un Zviedrija. Tās galvenās tematiskās prioritātes ir aizsargāt Eiropas pilsoņus un viņu brīvības, veicināt jaunu Eiropas izaugsmes un investīciju modeli, veidot zaļāku un sociāli vienlīdzīgāku Eiropu, labāk aizsargājot eiropiešu veselību, kā arī globālu Eiropu, kas atbalsta viedokļu dažādību un mūsdienīgu starptautisko partnerību, vienlaikus rodot 27 dalībvalstu kopīgo redzējumu, runājot par stratēģiskiem draudiem.
Izmantošu iespēju apsveikt Franciju un Čehiju ar labi paveiktu darbu, kā arī pateikties mūsu kolēģiem Francijas un Čehijas vēstniecībās Rīgā par lielisko sadarbību pēdējo divpadsmit mēnešu laikā.
Tā kā ES ir 27 dalībvalstis, katra no tām pārņem prezidentūru retāk nekā reizi desmit gados. Kopš Zviedrijas iepriekšējās prezidentūras ir pagājuši gandrīz 14 gadi, un šī būs mūsu trešā prezidentūra, kopš 1995. gadā Zviedrija iestājās ES. Savukārt Latvijas nākamā kārta pienāks 2028. gadā. Prezidentūra saistās gan ar daudzām cerībām, gan arī ar iespējām. Viena no tādām ir iespēja mazināt plaisu starp vietējo kopienu vajadzībām un ES. ES Padomes prezidentvalstij ir ne tikai jāorganizē un jāvada daudzas dažādas padomes un darba grupu sanāksmes, bet arī jānodrošina, lai visas dalībvalstis piedalās sarunās un lēmumu pieņemšanā, jāpalīdz vienoties par svarīgiem lēmumiem un jāaizstāv ES Padomes idejas un lēmumi, piemēram, sarunās ar Eiropas Parlamentu. Zviedrijas mērķis ir būt par iekļaujošu un efektīvu prezidentvalsti, kas strādās pie vienotas ES atbildes gan uz jauniem, gan veciem izaicinājumiem, ar kuriem savienība var saskarties nākamo sešu mēnešu laikā.
Premjerministrs Ulfs Kristersons savā 14. decembra runā Riksdāgā (Zviedrijas parlamentā) iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm un argumentiem par labu šādai izvēlei. Zviedrijas prezidentūras galvenais mērķis ir uzlabot Eiropas drošību. Tas jādara, sistemātiski iestājoties par Ukrainu, kā arī arvien nedrošākajā pasaulē uzsverot ES ģeopolitisko nozīmi. Zviedrijas prezidentūra par prioritāti izvirzīs pastāvīgu ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai, kā arī atbalstu Ukrainai ceļā uz kļūšanu par ES dalībvalsti.
Lai nodrošinātu, ka savienība ir gatava stāties pretī gaidītiem un negaidītiem izaicinājumiem ilgtermiņā, ir nepieciešams veicināt arī ekonomisko izaugsmi. Zviedrijas prezidentūra centīsies politiskās dienaskārtības augšgalā nostiprināt saskaņotu pieeju Eiropas konkurētspējai. Mēs arī turpināsim risināt augsto un nestabilo enerģijas cenu jautājumu, vienlaikus strādājot pie ilgtermiņa enerģijas tirgus reformas. Kopīgi Eiropas pasākumi ceļā uz neatkarību no fosilā kurināmā ir nepieciešami ne tikai zaļajai pārejai, bet arī mūsu drošībai. Un visbeidzot – demokrātiskās vērtības un tiesiskums kā mūsu pamatvērtība. Eiropas Savienība ir balstīta demokrātiskās vērtībās, kas paver ceļu vienotībai, individuālām brīvībām, diskriminācijas izskaušanai, ekonomikas izaugsmei un globālai ietekmei. Tādēļ tiesiskuma un pamattiesību ievērošana ir būtisks Zviedrijas – un patiesībā ikvienas – padomes prezidentūras elements.
Mēs varam garantēt, ka Zviedrija smagi strādās, darot to ar lielu pārliecību par ES dalībvalstu un institūciju kolektīvajām spējām. Mēs būsim konstruktīvs sarunu partneris gan Eiropas Komisijai, gan Eiropas Parlamentam. Zviedrijas ministri un amatpersonas vadīs vairākus tūkstošus sanāksmju Briselē un Luksemburgā. Un tūkstošiem Eiropas kolēģu – politiķu, ekspertu, žurnālistu – apmeklēs vairāk nekā 150 sanāksmes visā Zviedrijā – no Malmes dienvidos līdz Kirunai ziemeļos.
Arī vēstniecības darbs Rīgā atspoguļos prezidentūru. Mēs pilnīgi noteikti rūpīgi sekosim notikumiem uz politiskās skatuves, analizējot un nodrošinot informācijas apriti starp Rīgu, Stokholmu un Briseli. Strādājam arī pie vērienīgu pasākumu plāna 2023. gada pirmajai pusei. Papildus regulārām politiskām tikšanās reizēm ar Latvijas pārstāvjiem un ES valstu pārstāvniecību vadītājiem organizēsim dažādus publiskus (gan informatīvus, gan izklaidējošus) pasākumus, lai atspoguļotu Eiropas Savienības norises Latvijā no Zviedrijas skatpunkta. Lai neko no tā nepalaistu garām, aicinām ikvienu sekot Zviedrijas vēstniecības Rīgā “Facebook” lapai!
Uzziņa
Zviedrijas ES prezidentūras prioritātes
Drošība – vienotība
Noturība – konkurētspēja
Labklājība – zaļā un enerģijas pāreja
Demokrātiskās vērtības un tiesiskums – visa pamats
