M. Antonevičs: – Vai Drošības policijas darba izvērtējumu jūs atstājat tikai iekšlietu ministram? Vai tas nebūtu jādara plašākā lokā – koalīcijā un Saeimā? 24
V. Zatlers: – Drošības dienestu darbu Saeimas Nacionālās drošības komisija vērtē, minimums, reizi gadā. Tas parasti ir septembrī. Taču šogad, kad bija Ukrainas notikumi, mēs vērtējām arī pavasarī.
– Kādu atzīmi jūs liktu DP?
– Atzīmi nelikšu, bet varu teikt, ka darbs ar radikālām organizācijām ir labs. Vājākā vieta ir ekonomisko risku novērtējums.
V. Krustiņš: – Drošības policija reizēm saņem pat pārāk bargu kritiku. Manuprāt, DP labi jūt, ko politiķi no tās gaida. Ja ir sajūta, ka politiskais noskaņojums ir vērsts uz samierināšanos, noklusēšanu, tad arī policijas darbība tiek pielāgota šai konjunktūrai. Varbūt vispirms jāmainās noskaņojumam pašā valdībā?
– Es tomēr atgādināšu, ka šogad DP savā ziņojumā pirmo reizi parādīja konkrētas organizācijas, nosauca konkrētus uzvārdus. Tā nav samierināšanās un noklusēšana. Protams, tas prasa tālāku rīcību, arī no likumdevēja. Piemēram, nav saprotams, kā likums pieļauj tādu nereģistrētu organizāciju darbību kā Nepilsoņu kongress. Tāpat kā Saeima tika galā ar tā saukto legālo narkotiku tirdzniecību, būtu jāatrisina arī jautājums ar nereģistrētām organizācijām.
M. Antonevičs: – Ko par Latvijas drošību varētu teikt gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā?
– Visbīstamākā ir Latvijas Krievu savienība. Tur ir radikālisms tīrā veidā. Taču būtu jāskatās arī slēptie riski. Piemēram, neskaidrības ar partijas “No sirds Latvijai” finansējumu. “Saskaņa” jau pati pateikusi, kas tā ir. Ja Uškovs stāsta, ka Putins patlaban ir labākais Krievijas prezidents no Latvijas interešu viedokļa, kas var būt, tad komentāri lieki. Latvija šajās vēlēšanās noteikti izies vēl vienu posmu savā attīstībā un politiskā sistēma paliks stabilāka, bet partijām pret to ir jāizturas ar lielu atbildību.
R. Dzintars: – Es piekrītu, ka partijām ir jābūt atbildīgām. Daudziem NA vēlētājiem noteikti bija nepopulārs lēmums par eiro ieviešanu, taču es tolaik ļoti bieži atkārtoju, ka šis jautājums ir ģeopolitiski ļoti svarīgs Latvijas valstij. Bija būtiski dot skaidru signālu, kurā pusē mēs esam. Tagad pārliecināmies, ka šī izvēle ir bijusi pareiza. Tagad tāds pats jautājums ir: vai “Saskaņa” būs vai nebūs valdībā – tas būs mūsu ģeopolitiskās orientācijas apliecinājums. Ar pašreizējām koalīcijas partijām “Saskaņa” valdībā nenonāks. Mums koalīcijā ir atsevišķas domstarpības, taču visas partijas apzinās stāvokļa nopietnību. Tāpēc arī pirms vēlēšanām faktiski nav redzama politisko konkurentu nomelnošana. Taču liels nezināmais ir jaunās partijas.
