“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No bankas konta pēkšņi pazūd nauda, tiek bloķēti sociālo tīklu konti… Ne vienam vien ir gadījies, ka digitālajā vidē notiek dīvainas lietas, kuras cilvēki paši it kā nav ietekmējuši.
Internetā satikts labs paziņa vai draugs, par lielu pārsteigumu, “uzmet”, jauns dators sāk strādāt aizdomīgi lēni vai “Spotify” vietnē negaidīti sāk skanēt dziesmas, kuras ir populāras citā kontinentā un lietotājam nekad nav patikušas.
Uzņēmuma “Tet” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka tikai trešdaļa respondentu domā, ka digitālā drošība ir viņu pašu rokās. Tāpēc “Tet” sācis kampaņu “Digitālās drošības ceļvedis”, uzsverot, ka par digitālo drošību, tāpat kā par personīgo higiēnu, ir jārūpējas katram pašam.
Bieži vien cilvēkiem, kuri ir cietuši no ļaundaru izdarībām, ir neērti par to kādam pat ieminēties, kur nu vēl stāstīt, kādās muļķīgās situācijās viņi ir nokļuvuši.
Tomēr skaidrs ir viens: ja cietušie klusē, ļaunums vairojas, bet tikmēr negodprātīgi cilvēki domā arvien jaunas un jaunas idejas, kā izkrāpt ne tikai naudu, bet arī paziņu un draugu kontaktus, lai paplašinātu savu potenciālo upuru loku. Turklāt nepatikšanas digitālajā vidē skar ne tikai bagātos un populāros, teju ikviens var izrādīties kaut arī pavisam neliels, bet nozīmīgs ķēdes posms kādai lielākai afērai vai pat kibernoziegumam. Tāpēc vislabāk ir gūt mācību nevis no savām, bet gan citu kļūdām.
Kriptovalūtas viltus karalis
Dāvim Valdniekam laikā, kad viņš bija LTV raidījuma “Rīta Panorāma” vadītājs, ir pat nozagta seja. “Sanāk, ka es esmu viens no vislielākajiem dundukiem, jo pats nedarīju pilnīgi neko. 2019. gadā vienu no manām LTV ētera seju fotogrāfijām krāpnieki bija ielikuši rakstā par kriptovalūtu peļņu. Kad kolēģi sāka vaicāt, vai es tiešām esmu kļuvis par miljonāru, sapratu, ka kaut kas nav labi. Biju tur kopā ar Alvi Hermani, kas man, protams, bija visnotaļ pagodinoši. Toreiz es neko nedarīju, lai šos krāpniekus atmaskotu. Joprojām pat īsti nezinu, kā man vajadzēja rīkoties,” atceras D. Valdnieks.
Uzņēmuma “Tet” informācijas drošības vadītājs Uldis Lībietis smej, ka D. Valdnieks var lepoties, ka ir bijis tik atpazīstams, ka viņa fotogrāfijas tikušas zagtas un izmantotas mārketinga nolūkos, taču uzsver, ka tas ir personas datu aizsardzības un fotogrāfijas autortiesību pārkāpums.
“Iespējams, rakstam bija maldinošs saturs un patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumi. Diemžēl oficiālie ceļi, kādus varētu iet, lai šo situāciju atrisinātu, ir visnotaļ sarežģīti un grūti. Ja tā ir reklāma ar neatbilstošu saturu, var vērsties pie “Google” vai “Facebook” platformām un ziņot par reklāmdevēja pārkāpumu. Taču, ja tas būs tikai viens šāds ziņojums, nevis desmit vai divdesmit, diezin vai šī viltus reklāma tiks izņemta,” spriež eksperts.
Jāpārliecinās, kam ziedo
Vecāku organizācijas un medija “Māmiņu klubs” vadītājai Sandijai Salakai ir negatīva pieredze ar ziedošanu digitālajās platformās. “Kā zināms, latvieši ir atsaucīgi ziedotāji, bet vai vienmēr mēs zinām, pie kā šie ziedojumi patiesībā nonāk? Ir lielās organizācijas, piemēram, “ziedot.lv”, kurām pārskaitot naudu, ir pārliecība, ka tā nonāks drošās rokās. Taču ne visus slimos bērnus ir gatavas glābt lielās organizācijas. Tiek veidoti dažādi fondi. Arī “Māmiņu klubs” ir izveidojis savu labdarības fondu un palīdzējis glābt bērnu dzīvību.
Reiz mūsu redzeslokā nonāca Leonīds, pavisam maziņš bēbītis, kuram Bērnu slimnīcas fonds un lielās labdarības organizācijas palīdzēt bija atteikušās. Nolēmām uzrunāt māmiņas, lai kopīgi šo bērniņu glābtu. Ar daudziem lūgumiem pēc palīdzības cilvēki dalās interneta vietnēs. Vienā no tiem mēs pamanījām, ka sociālajos tīklos ir tieši tāda pati publikācija, kāda “Māmiņu klubam”. Informācija par bērniņu ļoti korekta, bet pavisam cits – kādas Lietuvas bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu. Vecāki to pamanīja, atrada publikācijas autori, kura pati izradījās māmiņa, bet viņas dzīvesbiedrs – bijušais ieslodzītais. Tika iesaistīta policija, taču tikmēr ieraksts jau bija dzēsts,” par naudas izkrāpšanu digitālajā vidē stāsta S. Salaka. Viņa zina teikt, ka labdarības projektus negodprātīgos nolūkos bieži vien izmanto bijušie ieslodzītie.
“Visu informāciju, kas ir ievietota sociālajos tīklos, ir iespējams nokopēt, izveidot viltus profilu, nomainīt konta numuru, tādējādi veicot krāpniecību. Šobrīd tas masveidā tiek veikts ar šausmu un bēdu stāstiem un video par Ukrainas kara bēgļiem, bērniem un mājdzīvniekiem. Parasti ziedojumu konti ir ārvalstīs, tāpēc digitālos krāpniekus reti atklāj un reti soda. Ikvienam, kurš ziedo internetā, vajadzētu pārliecināties, kam viņš ziedo, un pameklēt informāciju par organizāciju vēl arī citos avotos,” iesaka U. Lībietis.
Pazaudē sekotājus
Dziedātājs Intars Busulis, kuru diezin vai kāds uzskatītu par neapķērīgu, savulaik iekūlies pamatīgā ķibelē jeb, kā pats to dēvē, “Instagram sāgā”, kā rezultātā zaudējis 53 tūkstošus sekotāju, kas nebūt nav maz. Viņš piedzīvojis vienu no populārākajiem kontu zagšanas paņēmieniem, kas tiek vērsts īpaši pret ietekmētājiem, – viltus verifikāciju. Ne visi tie, kuri būs pamanījuši zilo žetonu ar balto ķeksīti pie dažiem “Instagram” kontiem, zinās, ka šo statusa simbolu piešķir tikai autentiskiem kontiem, kas pieder slavenībām vai lieliem uzņēmumiem. Lai pieprasītu no lietotnes šādu verifikāciju, lietotājam ir jāatver sadaļa “Iestatījumi” un jāpiespiež “Prasīt verifikāciju”.
Tomēr daudzi lietotāji joprojam īsti nezina, kā tikt pie kārotā ķeksīša. Krāpnieki to izmanto, veidojot “Instagram” uzziņu centra lapām līdzīgas vietnes, kur sola piešķirt šo žetonu, bet vispirms pieprasa no lietotājiem sīkāku informāciju, piemēram, lietotājvārdu, paroli, e-pasta adresi, pilnu vārdu un dzimšanas datumu. Kad dati ir ievadīti, parasti naivais lietotājs saņem paziņojumu, ka lēmums tiks pieņemts 24 stundu laikā, bet tikmēr nedrīkst mainīt konta iestatījumus. Informācija nonāk tieši uzbrucēju rokās, kamēr lietotājs mierīgi gaida, nemaz nenojaušot, ka viņa konts jau ir nozagts.
“Uz zilo ikoniņu var pieteikties tie, kuri ir daudz un aktīvi strādājuši sociālajā vidē. 2018. gadā man pienāca uzaicinājums zilajam ķeksītim, kuru biju pelnījis, bet tā arī nedabūju. Mani izmeta ārā no mana profila, tas tika pilnībā dzēsts. Mana kļūda bija tā, ka es, saņemot uzaicinājumu stundu pēc pieteikšanās, to apstiprināju,” savā bēdu stāstā dalās I. Busulis.
Viņš atzīst, ka tā viņam ir bijusi lieliska mācība, digitālajā vidē viņš ir kļuvis daudz uzmanīgāks. “Es nomainīju pilnīgi visas paroles, man ir sava shēma, kā es regulāri to daru,” teic dziedātājs. Viņš atzīst, ka sekotāju pulku drīz vien ir atguvis un šobrīd tas pat ir daudz kuplāks nekā pirms negadījuma.
