Padarīt organismu jutīgāku 9

“Ķermenis mums iedots kā instruments šīs pasaules izzināšanai, to jāiemācās lietot. Savu organismu esmu labi izzinājis daudzu gadu garumā, paļaujos uz izjūtu, ka man der tieši šāda uztura sistēma. Tāpēc visiem saku – es tā ēdu, bet jums neiesaku, labāk nemaz nemēģiniet!” pasmaida inženieris Vitālijs Šveisbergs, kurš pārzina uzņēmuma vadības sistēmas un sniedz biznesa konsultācijas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Par veģetārieti viņš kļuva jau jaunībā, pirms 20 gadiem. Tolaik iepazina Dzīvās ētikas mācību, noticēja Dieva esamībai, kā arī uzzināja par veģetārismu.

“Vīrieša maksimālismā metos tajā visā iekšā. Pārstāju ēst gaļu, pēc tam zivis. Arī sieva kļuva par veģetārieti. Mums piedzima četri bērni. Tolaik strādāju ministrijā, darbs bija ērts, mierīgs. Taču nāca pārmaiņu laiki, radās izdevība nodarboties ar biznesa konsultācijām. Tā bija krasa pāreja uz daudz intensīvāku darbu, slodze pamatīgi pieauga. Bija arī kāds smags emocionāls satricinājums. Spilgti jutu, ka manī pamodusies kāre pēc gaļas. Atsāku to ēst. Sapratu – jo vairāk cilvēka apziņa un dzīves vērtības attālinās no garīguma un piesaistās materiālismam, jo lielāka vajadzība pēc rupja, smaga ēdiena,” uzskata Vitālijs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpmākos gados viņa ēdienkartes principi mainījušies kā pa viļņiem. Pēc gadiem pieciem abi ar sievu sākuši nodarboties ar hatha jogu, devušies ceļojumā uz Indiju un pēc tam atkal pievērsušies veģetārismam. Vēl pēc pāris gadiem Vitālijs vairs nav lietojis arī piena produktus un olas – kļuvis par vegānu. Drīz vien gājis soli tālāk – viņa uzmanību piesaistījusi svaigēšana.

“Atteicos no visa, kas ir termiski apstrādāts. Svaigēšanā iemetos fanātiski. Par to ne viens vien šausminājās. Mans divus metrus garais augums jau tā daudziem šķita pārāk kalsns, bet te strauji zaudēju vēl 10 kilogramu svara. Ģimenes ārsts uztraucās, ka nesaņemu pietiekami daudz vajadzīgo uzturvielu. Taču, kad veicu asinsanalīzes, dakteris vairs neiebilda, jo tās bija ļoti labas. Tolaik arī daudz sportoju, skrēju. Ir daudz mītu, kā pareizi jāēd, piemēram, skandina par obligāto olbaltumvielu komplektu. Manuprāt, tikai katrs pats var just, kā viņam jāēd. Ja šo maņu speciāli izkopj, organisms kļūst jutīgāks. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt citiem pakaļ modes pēc vai kārojot zaudēt svaru. Ja kāds tevi iedvesmojis, iedrošinājis, lec pakaļ, bet dari to gudri, iedziļinoties, kārtīgi izstudējot konkrēto uztura sistēmu.”

Vēlāk Vitālijs atkal atgriezies gan pie veģetārisma, gan vegānisma. Pavasarī sācis justies nelāgi. “Mans ķermenis šķita kā savalkātas, ilgi nemazgātas drēbes. Šīs izjūtas bija ļoti spilgtas. Sapratu, ka gribu attīrīties. Atkal kļuvu par svaigēdāju. Vasara ir pateicīgs laiks šādam uzturam.

Ceļš uz darbu ved caur mežu, ik pa brīdim var kaut ko uzēst. Uzkost mellenes galotnīti, sarullēt nātres lapu un likt mutē, košļāt jauno un maigo atvasi egles zara galā. Kad ēdu dzīvu, termiski neapstrādātu produktu, saņemu ne tikai mikroelementus un vitamīnus, kas ir augu valsts pārtikā, bet arī enerģiju, auga dzīvību.

Man ir ļoti veicies, ka uzņēmuma ēdnīcā ir pretimnākošs personāls, divreiz dienā speciāli man sagatavo milzīgu šķīvi ar salātiem. Reiz gadījās aizbraukt uz kādu mazpilsētu. Kafejnīcā pasūtīju milzīgu bļodu ar salātiem, īpaši uzsverot – milzīgu. Atnesa trauciņu, tādu knapu bļodiņu…”

Vitālijs min vēl vienu svarīgu aspektu, ja kāds izlemj iet savu ceļu un ēd ļoti atšķirīgi no pārējās ģimenes, – tas var kaitēt attiecībām. Kopīgs mielasts ir sava veida kopība, komunikācija, atrašanās uz viena viļņa. Viņa sieva neiebilstot, tikai sakot, ka gan jau arī viņa kaut kad pievienošoties.

Reklāma
Reklāma

“Uzsveru: lai kaut ko izdarītu ar savu ķermeni, piemēram, mainītu ēšanas ieradumus, jābūt harmoniskam šābrīža situācijā. Reizēm pats brīnos, cik maz ēdiena man vajag, bet es vienalga labi jūtos. Vēl gan neesmu apguvis spēju pārvaldīt ķermeņa termoregulāciju, mēdzu salt, bet to mācos,” saka Vitālijs.

Mūsu intervija notiek kāda lielveikala ēstuvē. Pie blakus galdiņa sēž jaunieši un mielojas ar frī kartupeļiem un karbonādēm, šķīvji pārpilni ar kaudzi. Kad ēdāji aiziet, uz šķīvja paliek neapsēstas salātlapas, spirgti pētersīļi un aromātiskas dillītes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.