– Ja jums atnestu tāda satura oriģināllugu kā asiņaino izrēķināšanos Francijā izraisījušās karikatūras, vai jūs to iestudētu? 1
– Nē. Es personiski to nedarītu nekad. No vienas puses – vārda brīvība, jā, bet vajag taču saprast konkrēto situāciju. Saprast, ko nozīmē aizskart veselu reliģiju, kas būtībā ir pilnīgi cita pasaule. Tas ir ļoti nopietni. Runājot par oriģināldramaturģiju, to vienmēr grūtāk iestudēt nekā klasiku, kur vari paslēpties aiz vispārzināma autora, aiz kādas lomas. Bet oriģināldramaturģija prasa tavu personisku viedokli, prasa atbildēt uz neērtiem jautājumiem. Tik bieži taču gribas iet vieglāko ceļu ar attieksmi – šīs lietas ir vienkārši riebīgas, un es tur tāpat vienalga neko nevaru mainīt. Bet kā tu rīkotos neērtā situācijā? Nez kādēļ negribas par to runāt. Tāpat kā par naudas un biznesa uzvaras gājienu. Ir bagāti cilvēki, kuri grib kļūt arvien bagātāki. Viņiem nauda ir kā narkotikas, kas prasa jaunu devu – vēl un vēl. Viņi izjūt kaifu un baudu no naudas dotās varas pār citiem. Taču šie varneši arī savā ziņā ir kā saindēti narkomāni – atkal vajag jaunu devu baudai, ko sniedz sajūta, ka citi cilvēki no tevis ir atkarīgi – finansiāli, morāli, fiziski. Ja neaudzināsim jaunatni ar savu filozofiju, domāšanu, valstī nebūs attīstības. Ar šo lugu man gribējās atbildēt tam visam. Var jau teikt, ka normāli cilvēki neko daudz nevar iespēt, jo, lūk, ir kaut kādi nezināmi politiski spēki tur augšā, kas visu nosaka un diktē. Bet, ja necentīsimies visatļautībai atbildēt – tev arvien vairāk kāps uz galvas. Tāpēc nedrīkst atļaut ar sevi manipulēt. Tad viss būs cauri. Bērni paliks bez nākotnes.
– Kad projektēts jaunais Dailes teātris, dižais Smiļģis esot arhitektiem lūdzis, ka viņam vajagot lielu skatuvi, lai uz tās varētu uzbraukt tanks. Kad tāda nu ir, vismaz pāris izrādes, kur tik tiešām uz skatuves figurē tanki, rāda Mazajā zālē. Pirms vairākiem gadiem tanki parādījās izrādē “Gūsteknis pilī”, tagad – jūsu jauniestudētajā uzvedumā.
– Kaut arī darbība notiek kara laikā un tankā, mūsu uzvedums ir visnotaļ intīms stāsts. Žanra un stila ziņā tā nav lielās skatuves izrāde. Starp citu, savā laikā pašreizējās Mazās zāles vietā bija atpūtas telpa Vosam, tur notika arī visādi politiski pasākumi. Tātad tagad īstā vieta izrādēm ar politisku piesitienu (pasmaida).
