“Mūsu uzņēmumam līdzīga nav nedz Latvijā, nedz citviet pasaulē.” Dronu šovs – salūta vietā 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmuma “SPH Engineering” izstrādātā dronu šova programmatūra ļauj vairākiem simtiem bezpilota lidaparātu veikt iepriekš izplānotu šovu augstu gaisā. Šim tehnoloģiskajam risinājumam ir visnotaļ kupls klientu pulks vairāk nekā 50 valstīs. Teju visi dronu priekšnesumi pasaulē ir veidoti ar Latvijā radītu programmatūru.
Jau 2012. gadā uzņēmuma dibinātāji Aleksejs Dobrovoļskis un Aleksejs Jankeļevičs saprata, ka nākamā joma aiz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kurai ir liels attīstības potenciāls, ir bezpilotu sistēmas. Viņi nolēma izstrādāt specializētu dronu vadības programmatūru, kas piedāvā daudz plašāku pielietojumu par to, kuru nodrošināja dronu ražotāji.
Tolaik vēl nevienam neienāca prātā, ka dronu var vadīt ar atsevišķu programmatūru ne tikai lidojumu plānošanai, bet arī datu apstrādei un analīzei.
Šobrīd uzņēmums darbojas trīs virzienos – izstrādā UgCS dronu lidojumu plānošanas un vadības, integrēto sistēmu, kā arī bezpilota lidaparātu šova programmatūras.
“Mūsu uzņēmumam līdzīga nav nedz Latvijā, nedz citviet pasaulē. Esam vienīgie, kas piedāvā iegādāties dronu šovu tehnoloģijas komerciāliem mērķiem. Tiešo konkurentu mums nav. Ir uzņēmumi, kas piedāvā šovu rīkošanu, ko mēs nedarām,” teic “SPH Engineering” īpašo projektu direktors Jānis Ķuze.
“SPH Engineering” bezpilota lidaparātu šovu programmatūra ir pamats vairāk nekā simts uzņēmumu biznesam, kas piedāvā dronu šovus kā pakalpojumu. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir kļuvis par vadošo dronu šova programmatūras izstrādātāju pasaules mērogā, nostiprinoties šajā tirgus nišā.
Īsteno trakas idejas
Dronu šovu programmatūra ir viena no “SPH Engineering” atpazīstamākajām darbības jomām. Taču uzņēmums ir veicis arī bezpilota lidaparātu programmatūras izstrādi, lai dronos varētu integrēt sensorus, kas palīdz vākt un analizēt datus.
“Viss sākās ar zvanu divos naktī, kad zvanīja kāds no Amerikas un teica, ka viņam ir apnicis vilkt ragavas ar GPR ģeoradaru (Ground Penetrating Radar) pāri ledājam Grenlandē, jo tas ir lēni un bīstami. Nācās radīt risinājumu – ģeoradaru, kas ir integrēts ar dronu, un braukt uz Grenlandi, lai kopā ar vienu no labākajiem ASV ģeofiziķiem pārbaudītu, kā tā darbojas,” atceras J. Ķuze.
GPS integrācija ar dronu ir daudz drošāks risinājums un spēj iegūt datus desmit reižu ātrāk par klasisko pieeju. Tas ir īpaši noderīgs zinātniskajās ekspedīcijās, dronā integrētu ģeoradaru izmantojuši arheologi Peru, kā arī Latvijas zinātnieki, pētot ledājus Antarktīdā.
Tāpat pērn ar integrētās sistēmas magnetometriem virs džungļiem Papua-Jaungvinejā meklēta pazudusī lidmašīna.
“Tā nu sanāca, ka vieni dulli cilvēki satika citus tikpat dullus, nolēma sadarboties, tādējādi tika īstenotas trakas idejas,” smej J. Ķuze.
Gaisā 500 dronu vienlaikus
Ideja par dronu šovu radusies pirms pieciem gadiem pēc kārtējā zvana nakts vidū no Amerikas. “Kāds ASV vizuālo šovu veidotājs, kurš dabas parkā ar lāzera staru projicēja dažādus šovus uz klints virsmas, bija iedomājies, ka šādos priekšnesumos var iesaistīt arī dronus.
Tobrīd tas bija visnotaļ izaicinoši, jo tehnoloģijas vēl nebija nobriedušas un šāds risinājums bija ļoti dārgs. Taču mēs to izdarījām, izstrādājām pogrammatūru 20 dronu šovam, kas vēlāk kļuva par pamatu biznesa virzienam,” stāsta J. Ķuze.
Vērienīgākais “SPH Engineering” dronu šova programmatūras izmantošanas projekts tika īstenots šogad vienā no Amerikas sporta lielākajiem pasākumiem – amerikāņu futbola sezonas finālspēlē “Super Bowl 2022”, kurai ir milzīga televīzijas auditorija. Priekšnesumā vienlaikus tika iesaistīti 500 droni. Lai gan ir bijuši notikumi, kuros ir iesaistīts vēl vairāk dronu, šī bijusi visnozīmīgākā izrāde.
“Šova organizators pat noalgoja dažus mūsu inženierus, lai patur rociņu,” teic J. Ķuze.
Vizuāli dronu šovs līdzinās salūtam. “Gaisā tiek veidota animācija – veiktas kustības un zīmēti attēli. Šovu veido radošā komanda, ņemot vērā dronu tehniskās iespējas. Daudzās valstīs, kurās ir aizliegti pirotehnikas salūti, šo nišu aizņem tieši dronu šovi,” stāsta J. Ķuze.
Pasūtījumu uzņēmumam netrūkst. “Ir tādi, kas domā, ka var sarīkot dronu šovu mēneša laikā, taču patiesībā vajag apmācīt komandu, saņemt dronus un atļaujas. Parasti pirms pirmās izrādes paiet četri līdz seši mēneši,” skaidro J. Ķuze.
“SPH Engineering” ir laba sadarbība ar Latvijas uzņēmumu “Base Motion”, kuram ir attīstīts biznesa virziens – apmācības veidot dronu šovus. Kopumā dažādās pasaules valstīs līdz šim apmācīti un sertificēti vairāk nekā 250 dronu šovu vadītāji. Uzņēmumam jau izveidojusies stabila starptautisku partneru un klientu bāze. Katram, kurš vēlas organizēt dronu šovus, ir jārēķinās ar vismaz 100 tūkst. eiro investīcijām, lēš J. Ķuze. Tās nepieciešamas programmatūras iegādei, dronu iegādei, darbinieku apmācībām u. c.
Pa priekšu lokomotīvei
“SPH Engineering” nav attīstījies kā jaunuzņēmums, piesaistot riska kapitālu. Tam ir viens privāts investors – Eiropas Savienības pilsonis. Latvijas uzņēmumā strādā 20 cilvēku komanda, bet kopā to ir aptuveni 50.
“Neviens cits uzņēmums Latvijā nepiedāvā interesantāku darbu inženieriem un programmētājiem kā mēs, šobrīd nav interesantākas jomas par bezpilotu gaisa kuģu nozari.
Šeit programmētāja kļūdas dēļ sistēma nobrūk nevis datorā, bet droni nogāžas uz zemes realitātē. Tāpat ir iespējas doties ekspedīcijās, kurās traki cilvēki dara trakas lietas. Tāpēc mēs šeit esam un skrienam pa priekšu bezpilotu industrijas risinājumu lokomotīvei,” teic J. Ķuze.
“SPH Engineering” ir klienti vairāk nekā 200 valstīs, taču visvairāk to ir ASV. Uzņēmumam ir arī klienti Eiropā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
“Latvija un Baltijas valstis nav mūsu mērķa tirgus. Šeit ir tik maz klientu, ka varam tos saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Bieži vien viņi iegādājas mūsu risinājumu, pat nezinot, ka tas ir izstrādāts Latvijā,” stāsta Ķuze. Viens no retajiem klientiem vietējā tirgū ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kuram dronā tika integrēta ūdens paraugu ņemšanas sistēma.
Plāno sasniegt miljardu
Pērn “SPH Engineering” apgrozījums bija aptuveni 3,5 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas ir sarucis. Uzņēmuma finanšu rezultātus negatīvi ietekmēja ne tikai Covid-19 pandēmija, bet arī ASV prezidenta vēlēšanas, kas nobremzēja virkni izklaides pasākumu.
“Šo laiku pārdzīvojām, neatlaižot darbiniekus, nesamazinot produktu izstrādes apjomus un attīstības plānus,” secina J. Ķuze.
Uzņēmumam ir visnotaļ ambiciozi attīstības plāni. “Tā kā savā biznesa nišā esam tirgus līderi jau no pašiem pirmsākumiem, esam izvirzījuši mērķi 20 gadu laikā kopš uzņēmuma dibināšanas sasniegt vismaz vienu miljardu eiro lielu apgrozījumu,” saka J. Ķuze. Viņš neizslēdz iespēju, ka tiks radīts vēl kāds jauns biznesa virziens. “Atkal kāds piezvanīs nakts vidū ar traku ideju un mēs domāsim, kā to īstenot.”
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Uzņēmuma dibinātāju izpratne par bezpilotu sistēmu jomas attīstības potenciālu un uzņēmuma izveidošana.
Dīgsts
Labie finansiālie rezultāti UgCS dronu lidojumu plānošanas un vadības programmatūras izstrādē pirmajos darbības gados, kas ļāva attīstīties bez papildu investīcijām.
Augļi
Savas tirgus nišas atrašana un nostiprināšanās līdera pozīcijās starptautiskajā līmenī.
VĒRTĒJUMS: Maina patērētāju kultūru
Uzņēmuma “Base Motion” īpašnieks un vadītājs Armands Blumbergs: “Pasaulē pieprasījums pēc dronu šoviem ir ļoti liels un strauji augošs. Īpaši populāri dronu šovi ir ASV, taču interese par šādu vizuāli atraktīvu izklaides formātu palielinās arī Eiropā, Dienvidamerikā, Indijā, Austrālijā u. c.
Pateicoties “SPH Engineering” risinājumam, mums ir pavēries plašs starptautiskais tirgus. Trīs gadu laikā, kopš sadarbojamies ar “SPH Engineering”, esam veidojuši 3D animāciju un dizainu vairāk nekā simt dronu priekšnesumiem, šogad plānojam strādāt pie vēl vismaz simts šoviem.
Vērienīgākais “Base Motion” rīkotais dronu šovs bija šī gada februārī Losandželosā notiekošajā “Super Bowl 2022″ pasākumā, kur gaisā tika palaisti 500 droni. Pieļauju, ka ar laiku dronu šovi nomainīs pirotehnikas salūtus, tādējādi mainot patērētāju izklaides paradumus un kultūru. Jau šobrīd daudzās pasaules valstīs salūti ir aizliegti, jo tie rada apkārtējās vides piesārņojumu, izraisa ugunsgrēkus un rada stresu mājdzīvniekiem.”
