Gribēja uzstādīt pasaules rekordu. Pēdējo dienu populārākā drona noslēpums 10
Sestdienas vakarā, saņemot ziņu no Civilās aviācijas aģentūras (CAA) par nekontrolēta bezpilota lidaparāta joņošanu debesīs virs Latvijas, pārņēma dažādu emociju virtene.
Sākumā nāca pārsteigums un smiekli, jo kaut ko tādu pieredzējuši vēl nebijām.
Tad nelielas bailes, jo “klīstošo holandieti” grūti saukt par dronu – tas drīzāk ir gaisa kuģis – ar pilnu bāku sver 26 kilogramus, bet tā spārnu platums ir 5,5 metri. Grūti neminēt arī tā maksimālo ātrumu un iespējamo lidošanas ilgumu – tas spēj attīstīt 70 km/h lielu ātrumu un nolidot 90 stundas.
Mazliet baisi, iedomājoties sajūtas, kad redzi, ka nekontrolēti tuvojas tāds milzis. Ne velti drona dēļ slēgta arī lidosta “Rīga”. Nāca arī izbrīns – ka, zaudējot kontroli pār dronu, tas lido pats! Un viss beidzas ar apbrīnu – tik grandioza bezpilota lidaparāta ražotājs ir Mārupē esošais uzņēmums “UAV Factory”, kas ir viens no iespaidīgākajiem bezpilota lidaparātu ražotājiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Cerēja uzstādīt pasaules rekordu
Sazvanīt uzņēmumu neizdodas, bet vadītājs Konstantīns Popiks atbild uz e-pasta vēstuli. Viņš uzsver, ka drons bijis eksperimentāls, īpaši izmēģinājumam sagatavots modelis ar jaunu sistēmas modifikāciju, lai pārbaudītu tā lidojuma ilgtspēju.
Bija plānots pārsniegt pasaules rekordu savā klasē.
“Tas bija aprīkots ar vairākiem inovatīviem risinājumiem, kam vēl neesam saņēmuši patenta apstiprinājumu. Tas nekādā ziņā nav uzskatāms par sērijveida ražojumu. Klientiem piegādāsim standarta ražojumus, kas izgājuši pilno testēšanas ciklu un atbilst visām kvalitātes prasībām.”
Plašāku notikušā skaidrojumā varēsim gaidīt tikai tad, kad atradīs lidaparātu un veiks izmeklēšanu. “Pa šiem desmit gadiem esam veikuši aptuveni 7000 stundu eksperimentālos lidojumus. Šis ir pirmais šāda veida gadījums, kad drons testa laikā nekontrolēti iziet ārpus mūsu noteiktās teritorijas,” taisnojas K. Popiks.
Zināms, ka kontrole pār lidaparātu zaudēta testa lidojuma laikā, kad gaisa kuģis samērā lēni pārvietojies vairāk nekā 200 metru augstumā. Uzņēmuma pārstāvji informējuši, ka šādiem gadījumiem droni esot aprīkoti ar automātisko dzinēja izslēgšanas funkciju, kurai būtu jānostrādā. Diemžēl šajā gadījumā tas neesot noticis. Interesanti, ka “UAV Factory” viens rekords jau pieder – 2012. gada jūlijā Jelgavas apkārtnē “Penguin-B” gaisa kuģis nolidoja 54 stundas un 27 minūtes, uzstādot rekordu miniklasē. Savukārt VTOL klasē, kurā rekordu grasījās pārspēt šoreiz, rekords ir 32 stundas.
K. Popiks sacīja, ka lidaparāti ir aprīkoti ar GPS un īpašu drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās. Noprotams, ka arī GPS sistēma atteikusies strādāt, kas arī visu šo laiku nav ļāvis uzņēmumam noteikt lidaparāta atrašanās vietu. Savukārt lidmašīnu radariem drons tomēr ir par mazu. Jācer, ka nolaišanās sistēma savu darbu izdarīs un dronu izdosies atrast tādā stāvoklī, kas ļaus uzņēmumam un izmeklētājiem izprast notikušā apstākļus.
Aptur atļauju lidot
CAA vēl drona meklēšanas laikā nāca klajā ar paziņojumu, ka sākusi izmeklēšanu par notikušo, turklāt līdz lietas apstākļu noskaidrošanai apturējusi uzņēmumam izsniegto atļauju paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. “Uzņēmumam ir izsniegta ilgtermiņa atļauja paaugstināta riska lidojumu veikšanai, kā arī uzņēmumā strādājošie tālvadības piloti ir nokārtojuši attiecīgas zināšanu pārbaudes,” skaidrojis CAA pārstāvis Aivis Vincevs.
K. Popiks “LA” norādīja, ka saistībā ar CAA lēmumu varētu izvērst diskusiju par to, vai likumdošana pieļauj daļēju licences apturēšanu (eksperimentālajiem lidojumiem), jo uzņēmuma ikdienas testi turpināsies. Arī piegādes neapstājoties un darbs turpinās iepriekšējā režīmā.
Līdz šim uzņēmums attīstījies apskaužamā tempā, tam kļūstot par vienu no veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem,
skaļi uz āru nesot arī Latvijas vārdu. Tieši tāpēc būtu jāpiebremzē ar pārsteidzīgiem lēmumiem un asiem pieņēmumiem, kas var kaitēt uzņēmuma tālākai attīstībai.
Novērtē arī Latvijas bruņotie spēki
SIA “UAV Factory” dibināts 2009. gadā, tam ir divi pārdošanas biroji – Latvijā un ASV. Uzņēmuma ražotie lidaparāti un videokameras pārdod vairāk nekā 50 pasaules valstīs militārām, civilām un akadēmiskām vajadzībām. Kompānijas vadītājs K. Popiks savulaik “LA” apliecināja, ka uzņēmums ir gana spēcīgs, lai veiksmīgi konkurētu ar lielākajiem konkurentiem no ASV un Izraēlas. Uzņēmuma lielāko klientu vidū ir, piemēram, “Airbus”, “Boeing”, “GE”, “Thales” u. c. Pirms diviem gadiem Popiks sacīja, ka viena gaisa kuģa cena parasti ir virs 100 000 eiro
Uzņēmumu labi pazīst Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pirmais sadarbības līgums noslēgts 2018. gada decembrī par bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi. Tā laika aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka to iegāde stiprinās NBS teritorijas novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Tāpat tos paredzēja izmantot glābšanas darbos, cilvēku meklēšanā u. c. līdzvērtīgās civilās operācijās.
Gadu vēlāk ministrija ar “UAV Factory” parakstīja turpmākas sadarbības līgumu, kas paredz lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu. Saskaņā ar 2018. gadā noslēgto vienošanos pirmās testa sistēmas tika piegādātas pērn, bet nākamo sistēmu piegāde ir paredzēta šā gada otrajā pusē – tās būšot pielāgotas, uzlabotas un modernizētas atbilstoši testēšanas posmā gūtajām atziņām.
SIA “UAV Factory”
* Uzņēmumam ir desmit īpašnieki, bet divi lielākie ir Konstantīns Popiks un ASV reģistrētais “UAV Factory USA”. Katram pieder pa 44,51% uzņēmuma daļu.
* Patiesie labuma guvēji ir Konstantīns Popiks un Josifs Menakers (ASV).
* 7,47% pieder igauņu “Activity”, 0,67% akciju pieder ASV pilsonim Genādijam Slobodskim, pa 0,58% pieder ASV pilsoņiem Markam Švarcmanam un Vitālijam Falkenšteinam, 0,48% pieder vēl trim citiem ASV pilsoņiem Sofijai Viksmanai, Maiklam Viksmanam un Borisam Švarcmanam, bet 0,24% pieder Igaunijas uzņēmumam “Digrit Solutions”.
* Uzņēmumā strādā 95 darbinieki.
* Uzņēmums 2019. gadā apgrozīja 10,3 miljonus eiro, bet nopelnīja 3,5 miljonus. Gadu iepriekš uzņēmums apgrozīja 6,3 miljonus, bet tā peļņa bija gandrīz miljons eiro.
Dati: firmas.lv
