Droni: kurš kuru izsekos 0
Eiropas Komisija pirms diviem gadiem ierosināja ES mēroga dronu regulējumu. Kopš 2015. gada decembra EK priekšlikums regulāri tika apspriests Eiropas Parlamentā un 28 dalībvalstīs, līdz beidzot novembrī tika panākta iepriekšējā vienošanās starp EP un dalībvalstīm. Tas bija ES Padomes darbakārtībā trešdien, tomēr diskusijas ieilga un lēmums vēl netika pieņemts.
Apdrošināt par vienu eiro?
“Šobrīd virzītais bezpilota lidaparātu regulējums ir ļoti smags kompromiss, ko visas dalībvalstis kopā panākušas sarunās ar Eiropas Parlamentu. Visiem kaut kas nepatīk, visi kaut kādā veidā sarunās zaudējuši, taču ir ļoti daudzas lietas, kuras nepatika vēl vairāk un kuras regulā nav iestrādātas. Līdz ar to regula ir kompromiss no visām pusēm,” norāda Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane. Galvenie virzieni, kurus paredzēts regulējumā atrunāt – drošība, dronu reģistrācija un to izsekošana. “Regulā ir panti, kas pirmo reizi Eiropas līmenī paredz regulējumu bezpilota gaisa kuģiem, un jauns ielikums par tehniskajām prasībām. Esam ļoti ieinteresēti, lai šīs normas stātos spēkā pēc iespējas ātrāk. Kaut arī tas nebūs ideāls regulējums, tas būs liels solis uz priekšu jomas sakārtošanā,” uzsvēra A. Ļubļina-Goldmane.
Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) komunikācijas vadītājs Ilmārs Ozols man sacīja, ka lielākās problēmas noteikumu pieņemšanā radot lielās valstis, kurās jau ir savi dronu noteikumi un kuras nevēlas pārtaisīt savu sistēmu, kas, viņuprāt, strādājot gana labi. Savukārt mazās valstis visvairāk satraucoties par to, ka regulējums būs papildu slogs kontrolējošām iestādēm. “Visā var saskatīt mīnusus, bet kopsummā regulējums ir diezgan detalizēti izklāstīts, lai visiem būtu skaidrs, kā tālāk strādāt. Citādi ir tāda pelēkā zona – it kā noteikumi ir, bet tos īstenot daudzi negrib. Būs diezgan stingras prasības, piemēram, paštaisīto dronu izmantošanai, kā arī būs jāiziet sertifikācija, lai lidotu pilsētās. No vienas puses, absurds, bet, no otras puses, drošības nolūkos tas viss ir saprotams,” sacīja I. Ozols.
Viņš norādīja, ka asociācija īpaši likusi pārskatīt apdrošināšanas prasības. “Ir noteikts, ka drons jāapdrošina, taču nav teikts, kā un par kādu summu. Tādējādi var apdrošināt kaut vai par vienu eiro, kas ir tīrā formalitāte, taču problēmu nerisina,” sacīja LARPAS pārstāvis.
Kā izsekot?
“Galvenā problēma ir tā, ka neviens nezina, kur tie droni ir, – kad un kur tie lido?” norādīja Latvijas dronu ražotāja “Drones technology” izpilddirektors Reinis Točelovskis. “Tas ir milzīgs apdraudējums civilajai aviācijai, un par to pārliecinājusiess gan Rīgas, gan citas pasaules lidostas. Viena no tehniskām idejām bija līdzīgi kā lidmašīnas aprīkot dronus ar transponderiem, kas ziņotu par drona atrašanās vietu un maršrutu. Taču tas ir liels tehnoloģiskais izaicinājums, jo, kamēr lielajām lidmašīnām 10 kilogramu smagu ierīci piekarināt nav problēmu, izgatavot miniatūru transponderi mazajiem droniem nebūs viegli. Vēl viens variants ir tehnoloģiski vienkāršāks – katram dronam ielikt SIM karti, jo dronus lielākoties izmanto virs sauszemes, kur ir sakaru torņi. SIM karte Civilajai aviācijas aģentūrai nosūtītu nelielu datu paketi par to, kur drons atrodas un kur plāno lidot, tādējādi CAA varētu reaģēt uz potenciālām sadursmēm u. c. apdraudējumiem,” viņš paskaidroja.
Otrā problēma esot draudi nacionālajai drošībai. “No satelītiem militārās bāzes var novērot tik ilgi, kamēr nav mākoņu. Dronam tā nav problēma. Atliek vien nopirkt dronu, un lido kur gribi. Pat tad, ja dronu noķer, neviens nezina, kam tas pieder, kur pirkts. Tādā ziņā dronu reģistrācija atvieglotu izmeklēšanu un ierobežotu to izmantošanu. Droni arī ir satiksmes elementi, taču tiem nav atpazīšanas zīmes. Šobrīd droni ir kā automašīnas bez valsts numurzīmēm,” norādīja “Drone technology” pārstāvis.
Tāpat, viņaprāt, būtu nepieciešamas arī dronu pilotu apmācības, to salīdzinot ar auto vai velosipēda vadīšanu. “Pat braucot ar velosipēdu, jāzina elementārākie ceļu satiksmes noteikumi. Droni it kā ir spēļmantiņas, bet piedalās gaisa satiksmē. Jāpiekodina nelidot virs cilvēku pūļiem un pie sakaru torņiem, sekot līdzi baterijas līmenim. It kā elementāras lietas, bet redzam, ka negadījumi notiek,” sarunā ar “LA” norādīja R. Točelovskis.
