Drīzumā varētu sākties LU ēku pārdošana: izsolīs arī divas kopmītņu ēkas 0
Latvijas Universitāte (LU) kā pirmā no Latvijas augstskolām sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā nekustamā īpašuma attīstības plānu, kurš kopš septembra beigām starp ministrijām tiek saskaņots.
No plāna izriet, ka LU varētu pārdot gandrīz visus tās lietošanā esošos īpašumus, lai varētu atdot 45 miljonu eiro kredītu, ko universitātei piešķīrusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka LU jauno ēku celšanai Torņakalnā.
No valdībai iesniegtā dokumenta izriet, ka Latvijas Universitāte iecerējusi piedāvāt pārdošanā astoņus dažādus nekustamos īpašumus (daļā no tiem ietilpst gan vairākas ēkas, gan zeme). LU Infrastruktūras departamenta direktora pienākumu izpildītājs Marģers Počs uzsver: ja valdība plānu apstiprinās, tas nenozīmēs, ka uzreiz visi tajā minētie īpašumi tiks tirgoti.
“Mums ir svarīgi iegūt tiesības pārdot šos īpašumus, lai mums būtu drošība, ka varēsim pamazām segt 45 miljonus eiro lielo kredītu. Taču studiju process turpināsies un līdz šim izmantotās ēkas tiks pārdotas tikai tad, kad būs uzceltas jaunas, kur fakultātēm pārvākties,” viņš skaidro.
Plāns paredz, ka visus potenciāli pārdodamos īpašumus tirgos publiskā izsolē un tos varēs pirkt jebkura juridiska vai fiziska persona.
Īpašumu izsolīšana paredzēta pakāpeniski. Kā pirmā nekustamā īpašuma tirgū varētu nonākt ēka Jūrmalas gatvē, ko iepriekš izmantoja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kura nu pārcelta uz bijušo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas ēku, kas atrodas turpat blakus. Īpašumā ietilpst gan zemes gabals, gan mācību ēka, dienesta viesnīca, katlumāja un citas celtnes, kuru kopējā bilances vērtība lēsta ap 2,7 miljoniem eiro.
Kā nākamā pārdošanā varētu nonākt LU Fizikas un matemātikas fakultāte Zeļļu ielā un tai apkārt esošie zemes gabali, tostarp Hermaņa ielā. Tas tāpēc, ka LU pilsētiņā Torņakalnā jau drīz tiks pabeigta ēka, kurā šī fakultāte varēs rast mājvietu. Tāpat ar laiku iecerēts pārdot Sociālo zinātņu fakultātes ēku Lomonosova ielā un Humanitāro zinātņu fakultātes namu Visvalža ielā.
M. Počs neslēpj, ka Ekonomikas fakultātes ēku kompleksa Aspazijas bulvārī pārdošanu varētu kavēt LU 2002. gadā noslēgtais līgums par telpu nomu ar SIA “Ekopols” uz 99 gadiem. Nama, kurā izvietota kafejnīca, bilances vērtība ir tikai 39 130 eiro, taču noslēgtais līgums paredz, ka, laužot nomas līgumu agrāk, LU jāmaksā uzņēmumam kompensācijai 300 000 eiro apmērā.
M. Počs teic, ka šāds līguma nosacījums ir nesamērīgs, tāpēc LU plāno to apstrīdēt tiesā, lai nepieciešamības gadījumā līgumu būtu iespējams lauzt. Visvērtīgākā Aspazijas bulvāra īpašumā ir zeme, kas novērtēta par vairāk nekā miljons eiro.
LU plāno pārdot arī divas kopmītņu ēkas.
M. Počs stāsta, ka sākotnēji bijis plānots pārdot visas vecās kopmītņu ēkas un būvēt Torņakalnā jaunas, taču secināts, ka dzīvošana jaunā ēkā ne katram studentam būs pa kabatai, tāpēc nolemts, ka būs gan jaunas dienesta viesnīcu ēkas, gan tiks saglabātas dažas vecās.
Taču kāpēc LU nekustamā īpašuma plāns tiek saskaņots jau vairāk nekā mēnesi? M. Počs skaidro, ka konceptuālu iebildumu ministrijām nav, taču jāatrisina dažas juridiskas neskaidrības. Piemēram, zemesgrāmatā noteikts aizliegums atsavināt valsts augstskolām nodotās ēkas. Turklāt LU īpašumu sakārtošana vēl turpinās: pirmdienas sēdē valdība tai bez atlīdzības nodeva zemes gabalu, kas atrodas blakus LU pievienotās RPIVA ēkai.
Kā zināms, pavasarī valdība apstiprināja kārtību, kādā augstskolas varēs atsavināt tām lietošanā nodotos īpašumus. Augstskolas vēlas pārdot īpašumus, ko tās vairs neizmanto vai kuri vairs nav piemēroti mūsdienīgām studijām, lai par iegūto naudu varētu celt jaunas, modernas ēkas. Grozījumi Augstskolu likumā un valdības pieņemtie noteikumi paredz, ka par īpašumu pārdošanu ieņemto naudu augstskolas varēs tērēt tikai attīstībai.
Lai varētu sākties īpašumu pārdošana, valdībai gan jāapstiprina arī katras augstskolas nekustamā īpašuma attīstības plāns. Zināms, ka visvairāk potenciāli pārdodamo īpašumu ir LU un Rīgas Tehniskajai universitātei, taču RTU pagaidām ar plāna izveidošanu un iesniegšanu valdībā nav steigusies.
