Drīzāk tiesāsies nekā mācīsies valodu 22
Valsts valodas centrs, veicot pārbaudes pilsētu un novadu domēs, pieķēris vairākus pašvaldību deputātus, kas nepārzina latviešu valodu amata profesionālo pienākumu veikšanai noteiktajā līmenī (C1). Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu, nezināšanā pieķertajam deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā uzlabot savas valodas zināšanas. Turklāt pašvaldībai jānodrošina finanšu līdzekļi šo nezinīšu skološanai. Citiem vārdiem sakot – deputāts savus robus zināšanās lāpa par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tā, piemēram, Daugavpils domes Finanšu komiteja nesen atvēlējusi 2300 eiro, lai deputāts Viktors Pučka varētu apgūt valsts valodu pietiekamā līmenī.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāti uzskata, ka šādi tēriņi nav ne samērīgi, ne pamatoti un deputātiem valsts valodas apgūšana būtu jāsedz no savas kabatas. Viņi arī sagatavojuši attiecīgus grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas pagājušonedēļ tika nodoti izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā. Pret šo likumprojektu iebilda “Saskaņa”, kas uzskata, ka valodas jautājums tiek izmantots kā priekšvēlēšanu cīņas instruments politisko konkurentu apkarošanai pirms pašvaldību vēlēšanām. Saskaņiešu nostāja nav pārsteigums, bet šoreiz viņiem pievienojās arī Mārtiņš Bondars un citi Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvji.
“Ar šādiem grozījumiem mēs būtībā legalizējam nepieļaujamo situāciju, ka pašvaldībās darbojas cilvēki, kuri nezina valsts valodu. Ja kāds cilvēks vēlas kandidēt un pārstāvēt savus vēlētājus lokālajā līmenī, tad viņam jāsaprot, ka bez valsts valodas zināšanām to nav iespējams izdarīt,” skaidroja M. Bondars. Pagaidām gan LRA nav piedāvājusi nekādu savu redzējumu, kā risināt valodas nezināšanas problēmu pašvaldībās.
