“Iegādājāmies īpašumu laukos. Blakus mājai ir sen pamests dārzs, kas drīzāk atgādina džungļus, – tas aizaudzis ar kokiem, krūmiem, to atvasēm. Krūmos samesti atkritumi, dažās vietās arī ierakti zemē. Kā labāk sakopt dārzu?” – jautā Inga Cēsu novadā.
Ja nav iespējas nolīgt dārza labiekārtošanas uzņēmumu, kas specializējies dārzu ierīkošanā un apkaimes labiekārtošanā, jāsāk ar atkritumu savākšanu zemes virspusē. Ja to ir daudz, ieteicams vietējā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā pasūtīt lielāku konteineru, kurā varēs satilpināt arī būvgružus un vecās, savu laiku nokalpojušās mēbeles.
Atbrīvojas no celmiem un saknēm
Kad atkritumi savākti, var izzāģēt vecos krūmus un kokus. Pēc koku zāģēšanas paliek celmi. Celmu raušanas vai frēzēšanas pakalpojumu visbiežāk piedāvā apzaļumošanas uzņēmumi. Tiek izmantotas frēzes, kas spēj celmus sasmalcināt 20–30 un pat vairāk centimetru dziļumā.
Vai arī celmi tiek izrauti ar atbilstīgu tehniku, piemēram, miniekskavatoru. Celmu frēzi, ar ko aprīkots motobloks, iespējams arī īrēt un darbu paveikt pašu spēkiem. Ierīces īre izmaksās 50–60 eiro dienā.
Taču var izlīdzēties arī bez tehnikas. Ja celmu vietā paredzēts ierīkot zālienu, ap celmu atrok zemi aptuveni 10 cm dziļumā un celmu nozāģē. Radušos bedri aizber ar melnzemi un iesēj zālienu. Savukārt, ja paredzētas puķu dobes vai sakņu dārzs, celms jāatrok aramkārtas dziļumā. Jāatrok arī lielākās saknes, kuras, tāpat kā celmu, nozāģē vai izcērt. Atlikušās saknes ar laiku satrunēs un sairs.
Pietiekami dziļi zem zemes virskārtas nozāģēts celms vairs nedzīs atvases.
Jāizrok arī nozāģēto krūmu saknes, lai tās nedzītu atvases. Veciem ogu krūmiem to vienkārši izdarīt, jo saknes nav dziļas. Bet kārklu vai korinšu saknēm vislabāk zemi dziļi safrēzēt ar piemērotu lieljaudas tehniku un palikušās saknes izlasīt ar rokām.
Nozāģētie koki noderēs malkai, savukārt zarus ar šķeldotāju var sasmalcināt un kompostēt. Šāds komposts gan top ilgi un būs izmantojams pēc gadiem diviem. Ja vietējās pašvaldības noteikumi atļauj, zarus var sadedzināt un iegūtos pelnus izmantot mēslošanai – ar nosacījumu, ka ugunskurā būs tikai zari.
Reklāma
Reklāma
Pelni ir sārmaini un, ar mēru lietoti, samazinās augsnes skābumu, bagātinās to ar minerālvielām. Pelnus parasti iestrādā pavasarī, kad augsne atkususi. Pelnus nelielām porcijām var iestrādāt arī kompostā.
Ķeras pie zāliena ierīkošanas
Foto: SHUTTERSTOCK
Skaists zaļš zāliens nerodas pats no sevis. Arī tā ierīkošanu var pasūtīt kādā dārzkopības pakalpojumu uzņēmumā. Taču tas atmaksāsies, ja platība ir liela un jāpārvieto lielāki grunts daudzumi. Nelielu zālienu lētāk ierīkot pašu spēkiem.
Pirms zāliena sēšanas izlīdzina grunti, izlasot no tās akmeņus, celtniecības gružus, saknes. Dažādas drazas no grunts vieglāk izlasīt, ja tā ir uzirdināta. Darba laikā noteikti jālieto izturīgi cimdi, jo zemē var būt arī stikla lauskas, naglas, konservu kārbas ar asām malām, ieplīsuši trauki ar nezināmu šķidrumu tajos.
Virs izlīdzinātās grunts uzber auglīgas zemes kārtu – tai ar smilts vai mālsmilts sastāvu jābūt aptuveni 20 cm biezai. Augsnē jābūt pietiekami daudz barības vielām. Vietās, kur plānota lielāka slodze, vēlams, lai augsne būtu mālaināka. Ja izvēlētā augsne ir skāba, tā jākaļķo.
Noņem veco velēnu
Ja teritorijā ir nekvalitatīvs zāliens, vispirms jānoņem vecā velēna – 2–3 cm kārta. To var izdarīt ar lāpstu vai speciālu šim mērķim paredzētu iekārtu – motobloku.
Kad velēna noņemta, augsni uzirdina aptuveni lāpstas dziļumā. To viegli izdarīt ar frēzi. Ja augsne ļoti mālaina un smaga, to ielabo ar smiltīm un kūdru, uzlabojot arī augsnes drenējošās īpašības.
Nav obligāti izveidot absolūti horizontālu virsmu, taču teritorijai jābūt bez bedrītēm un pauguriņiem, augsnē nedrīkst palikt lielāki nesadalīti pikuči. Kad tas paveikts, jāizlemj, ko iesākt ar nezālēm, kas sāks augt tūlīt pēc zemes uzirdināšanas.
Viens no risinājumiem – pagaidīt, līdz nezāles sazels, un tad apstrādāt ar atbilstīgiem herbicīdiem. Pēc tam atliks augsnes virskārtu vēlreiz uzirdināt un pielīdzināt.
Nākamais solis – grunts pievelšana ar zāliena veltni. Skaists zāliens ātri tiks sabojāts, ja tajā paliks gājēja pēdu vai zālespļāvēja riteņu nospiedumi.
Atliek iesēt zālienu
Foto: SHUTTERSTOCK
Beidzot var ķerties pie sēšanas. Izsējas norma ir 20–40 g/m2. Vienlaikus izkaisa zālienam paredzētos minerālmēslus. Jau pirmais lietus tos ieskalos zemē.
Lai zāliens izdotos kvalitatīvs, zemi labāk sagatavot pavasarī, bet zāliena sēšanu atlikt uz vasaras beigām vai rudens sākumu. Tā pietiks laika izaudzēt un apkarot nezāles.
Zemei nav visu vasaru jābūt melnai – tajā var iesēt eļļas rutkus, sinepes, auzas, citu zaļmēslojumu, ko pirms zāliena sēšanas nopļauj un iestrādā augsnē. Tas būtiski uzlabos zemes struktūru. Darbs jāsaplāno tā, lai līdz aukstajam laikam zāliens paspētu sadīgt un iesakņoties.
Ielāgo!
Pirms ķeras pie zāliena veidošanas, jāpārliecinās, vai ierīkotas visas nepieciešamās komunikācijas: ūdensvads, kanalizācija, elektrība, telekomunikācijas. Pietiekamā dziļumā arī jāierok dārza gaismekļiem paredzētie kabeļi, laistīšanas un lietusūdens novadīšanas sistēma.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
