“Drīz trauksmi celt būs par vēlu.” Jau rudenī Daugavpils slimnīca var tikt slēgta 15
Ivars Soikāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms kāda laika publiskajā telpā izskanēja informācija par to, ka Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS) atrodas bankrota priekšā un, ja netiks atrasts papildu finansējums, tad jau rudenī ārstniecības iestāde vairs nespēs sniegt pacientiem savus pakalpojumus. Vairāk par situāciju stāsta slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Kāds ir jūsu skaidrojums – kā izveidojusies šāda situācija, ka slimnīca ir bankrota priekšā?
G. Semjonovs: Pēkšņi ir mainījusies valsts politika un spēles noteikumi. Valdība, izprotot reālo situāciju, apzinoties finanšu deficītu un to, ka vairs nevarēs atļauties dzīvot uz aizņēmumiem, kopš pagājušā gada vidus cenšas dzīvot pēc savām iespējām. Rezultātā slimnīcām tika samazināts gada sākumā piešķirtais pirmskrīzes finansējums. 2022. gada sākumā Daugavpils reģionālās slimnīcas budžets bija 29 miljoni eiro, bet jūlijā saņēmām paziņojumu par budžeta samazinājumu līdz 26 miljoniem. Tas viss notika uz pieaugošās inflācijas fona, kas ienesa budžetā vēl papildus 4,5 miljonu eiro zaudējumus, jo sadārdzinājās gan energoresursi un komunālie maksājumi, gan arī medikamenti un slimnieku ēdināšanai nepieciešamie pārtikas produkti. Tādējādi gada vidū, kad visi izdevumi jau ir saplānoti, slimnīca bija zaudējusi 7,6 miljonus eiro.
Šogad situācija solās būt vēl smagāka. Pērn piecus mēnešus dzīvojām ar pirmskrīzes cenām, bet patlaban preces tiek piegādātas un pakalpojumi sniegti jau par paaugstinātām cenām. Neskatoties uz to, šogad slimnīcai tika paziņots, ka tai būs jāizdzīvo ar pagājušā gada pirmskrīzes budžetu – 26 miljoniem eiro. Laikā, kad ir pieaugušas cenas un maksājamo nodokļu apjoms, lai normāli izdzīvotu, nepalielinot parādus, slimnīcai šogad reāli būtu nepieciešami 36 miljoni eiro.
Ja jau valsts ir nonākusi “aizņēmumu slazdā” un nevar bez tiem dzīvot, tad arī atteikties no tiem vajadzēja pakāpeniski, nevis pēkšņi.
Nesaprotama ir arī veselības ministres izšķiršanās par jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu tikai universitātes slimnīcās. Mēs nesakām, ka universitātes slimnīcās šī apmaksa nav jāievieš, jo tas ir mugurkauls un tur strādā speciālisti, kas lielā mērā nosaka, kā nozarei jāstrādā. Taču tas, ka visām slimnīcām nepietiek līdzekļu, ir jāpasaka atklāti.
Nav izslēgts, ka DRS gremdēta arī speciāli, jo pēdējos gados, iespējams, kādam esam kļuvuši neērti. Mēs bieži esam pauduši savu viedokli, esam cīnījušies un daudz ko arī panākuši. Šāda rīcība līdz šim netika bieži novērota un tas, iespējams, ne visiem patīk, tādēļ, lai izslēgtu līdzīgu precedentu atkārtošanos, mūs nolemts publiski sodīt.
Vai jums ir zināms, kāda situācija ir citās slimnīcās?
Pieļauju, ka arī citās slimnīcās situācija līdzīga. No vairākiem slimnīcu vadītājiem esmu dzirdējis, ka jau janvāri tās noslēgušas ar zaudējumiem un ar zaudējumiem turpinās strādāt arī nākamajos mēnešos.
Ja pieeja netiks mainīta, līdzīgs liktenis gaida arī pārējās slimnīcas. Atšķirsies varbūt tikai laika posms, kad kura nonāks līdz bankrotam. Tādēļ es nesaprotu, kāpēc trauksmi neceļ arī pārējo ārstniecības iestāžu vadītāji. Iespējams, cer, ka klusējot par “labu uzvedību” kaut ko paklusām dabūs. Patlaban katrs mēģina vilkt segu uz savu pusi, bet neapzinās, ka naudas reāli nav. Kad budžets būs sadalīts, celt trauksmi būs par vēlu.
Daugavpils reģionālā slimnīca ir nākamā lielākā slimnīca aiz Rīgas universitātes slimnīcām. Mums ir lieli izdevumi, tādēļ ietekmi izjūtam ātrāk. Universitātes slimnīcas par deficītu reti kad sūdzas, jo gada beigās ministrija tām bieži vien palīdz segt zaudējumus pat vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.
Ko saka Veselības ministrijā?
Atbildot uz jautājumu, kāpēc mums finansējums tika noņemts, bet universitātes slimnīcām – pielikts, ministrijā mums tika paskaidrots, ka valdība rūpējas par valsts slimnīcām, savukārt atbildība par DRS ir jāuzņemas tās kapitāldaļu turētājiem. Cik varēsim, mēs jums iedosim, bet pārējo atbalstu saimniecisko jautājumu risināšanā lai jums sniedz pašvaldība, jo tā taču ir ieinteresēta, lai tās teritorijā funkcionētu ārstniecības iestāde tādā apjomā, kādā tā pastāv.
Vēlāk tikšanās laikā ar ministri tika paziņots, ka slimnīcām tomēr būšot arī papildu finansējums, uz visām slimnīcām – 83 miljoni eiro.
Vai tad līdz šim valsts nefinansēja visas slimnīcas?
Visas finansēja. Bet tagad viņi mēģina pieņemt nostāju, ka valsts tikai līdzfinansē slimnīcu. Šajā sakarā slimnīcu vadītāji aicināja ministri publiski paziņot, ka valstij ir tikai daļa no nozarei nepieciešamajiem līdzekļiem, piemēram: akūtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, bērnu ārstēšanai un onkoloģijai, bet pārējie izdevumi, ja nebūs piešķirti papildu līdzekļi, turpmāk gulsies uz pacientu pleciem un būs pieejami tikai par maksu.
Slimnīcu vadītāji aicināja šādi rīkoties, lai radītu rezonansi sabiedrībā, lai cilvēki ieraudzītu un saprastu, ka papildus visiem citiem ikdienas izdevumiem uz viņiem gulsies arī maksa par ārstniecību, kurai viņiem jābūt nodrošinātai, jo viņi jau tā maksā lielus nodokļus.
Taču vienīgais, ko ministre uz šo brīdi ir pateikusi, ka slimnīcu uzturēšanā ir jāiesaistās arī to kapitāldaļu turētājiem. Turklāt tas ir pateikts, kārtējo reizi neizdiskutējot jautājumu ar pašvaldībām, kuras tas skars, un nenoskaidrojot, vai pašvaldību budžetos ir tam nepieciešamie līdzekļi.
Daugavpils pašvaldība jau tagad nodrošina pacientu līdzmaksājumu vairākām iedzīvotāju kategorijām. Tas ir atbalsts gan trūcīgiem pacientiem, gan arī slimnīcai, kas palīdz tai neiestigt pacientu parādos. Ik gadus slimnīcai nākas norakstīt ap 200 000 eiro šaubīgu debitorparādu, kurus piedzīt nespēj pat parādu piedziņas kompānijas. Bez šiem līdzmaksājumiem parādu summa būtu daudz lielāka.
Bet ko jūs piedāvājat?
Mēs aicinām vismaz sadalīt atbildību. Ministrijai ir jāpasaka, ka tai nepietiek naudas, lai uzturētu slimnīcas, nevis jācenšas padarīt par vainīgajiem to vadītājus, kam tagad būs jāprasa no pacientiem liela nauda par operācijām.
Tāpat būtu jāveic izmaiņas starp dažādām izdevumu pozīcijām, lai nebūtu tā, ka vienā pozīcijā līdzekļi paliek pāri, jo netiek izmantoti, bet otrā to vienkārši pietrūkst, lai šo deficīta budžetu būtu iespējams vismaz pilnībā apgūt. Līdz šim kādam ir bijis izdevīgi, ka slimnīcu vadītāji staigā apkārt ar pastieptu roku un visu laiku kaut ko lūdz.
Lielas cerības ir, ka nauda tiks sadalīta atklāti un netiks kropļota tā sauktā ar diagnozēm saistītu grupu (DRG – Diagnosis related groups) apmaksas sistēma, kas paredz, ka finansējums nāk līdzi pacientam – jo smagāks pacients, jo lielāks finansējums tiek piešķirts ārstniecības iestādei, kura sniedz pakalpojumu neatkarīgi no tā, kas tā ir par ārstniecības iestādi.
Patlaban dažādu ne vienmēr saprotamu koeficientu pielietošanas rezultātā atšķirības starp medicīnas iestādēm ir izveidojušās ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā līmenī. Tehniskajā budžetā slimnīcu finansēšanai paredzētais 551 miljons eiro būtu jāsadala godīgi – lai zaudētājos būtu visi, nevis, lai vienus izvilktu, deficīts tiek pārlikts uz pārējiem. Tāpat ir cerība, ka godīgi tiks sadalīts arī 86,5 miljonu eiro papildu finansējums. Vajag, lai naudas dalīšana būtu godīga un caurspīdīga.
Ministrijai būtu jāizpilda viens no valdības rīcības plāna pamata uzdevumiem – jānostiprina sava līdzdalība stratēģiskajās reģionālajās slimnīcās. Prefekti būtu izpirkt daļu no to kapitāldaļām, kas ļautu palielināt apgrozījumu pašvaldībām. Taču to var izdarīt arī bez ieguldījumiem, piemēram, Daugavpils reģionālajai slimnīcai apvienojoties ar Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu. Rezultātā par apvienoto ārstniecības iestādi būtu līdzatbildīga arī valsts. Tai rastos arī iespēja atbrīvoties no varbūt dažam labam neērtā pašreizējā DRS vadītāja un ekonomēt līdzekļus uz valdes locekļa algas rēķina.
Lielākās reģionālās slimnīcas uzturēšanā un pārvaldē ir vajadzīga simbioze. Veselības ministrijai pilnībā pārņemot slimnīcu, tā īstenos māsterplānu, kā rezultātā DRS var zaudēt onkoķirurģiju, neiroķirurģiju un bērnu ķirurģiju. Turklāt slimnīcas vadītājam netiks prasīts iestādes attīstības redzējums, vien tiks doti izpildāmie uzdevumi, kas diez vai būtu labākais ceļš.
Vai slimnīcai ir idejas, kā ekonomēt līdzekļus?
Es jau pusgadu rītos pirms darba un vakaros pēc tā fantazēju, ko un kā varētu darīt, lai dabūtu papildu finansējumu. Pērn man izdevās izcīnīt papildu finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem un vēl šo to. Ja man tas nebūtu izdevies, slimnīcas zaudējumi jau pērn būtu nevis trīs četri, bet septiņi miljoni eiro.
Piesaistot ERAF finansējumu, slimnīca līdz maijam plāno uzstādīt jaudīgus ģeneratorus un sākt ražot elektrību savām vajadzībām, atsakoties no tās iepirkšanas, tādējādi samazinot izmaksas šajā segmentā teju uz pusi. Esam pielāgojuši katlumāju darbībai ar propāna – butāna maisījumu dabasgāzes vietā. Pārbūvē ieguldītos līdzekļus atpelnīsim jau nākamgad.
Domāts tiek arī par štatu mazināšanu – no 1689 darbiniekiem esam atlaiduši jau 19. Pirmkārt, tiek atlaisti tie, bez kuriem var iztikt un par kuru darbu un uzvedību ir daudz sūdzību. Taču šeit ir problēmas – tiklīdz tiek skarta kāda no vienībām, tā pazūd rezerve atvaļinājumu un slimību gadījumiem un parādās virsstundas, kas prasa papildu izdevumus. Arī atlaišanas pabalstiem nākas tērēt milzu naudu. Tāpat pastāv garu tiesvedību risks.
Cenšamies attīstīt medicīnas tūrismu, lai piesaistītu pacientus no citām valstīm, kur medicīniskie pakalpojumi ir dārgāki. Tāpat apsveram iespēju celt maksas pakalpojumu cenas, iepriekš izpētot cilvēku maksātspēju.
Vēl paliek atalgojuma samazināšana, bet tas ir īslaicīgs risinājums, jo speciālisti sāks meklēt, kur piepelnīties.
Var samazināt vienību un gultas vietu skaitu. Bet ar esošajiem spēles nosacījumiem tas atkal būs tikai īstermiņa risinājums, jo rezultātā slimnīcai tiks samazināts finansējums vēl vairāk.
Es redzu, kā šur tur ieekonomēt dažus simtus tūkstošu eiro, bet tas situāciju neglābs, jo slimnīcas deficīts ir teju desmit miljoni. Dažos pēdējos gados mums izdevās palielināt slimnīcas pamatkapitālu no 2,6 līdz 7,7 miljoniem eiro. Kādreiz, kad slimnīca izveidojās, tas bija 8,9 miljoni eiro, bet pēc tam tika sadeldēts. Pērn pamatkapitāls samazinājās par 3,4 miljoniem eiro. Šogad tas draud sarukt vēl par 9,8 miljoniem eiro, un augustā man būs jāpasaka, ka norakstīt zaudējumus nav kur, jo pamatkapitāls ir izsmelts.
Plānveida medicīnas pakalpojumu ierobežošanai būs negatīvas sekas, jo pieaugs ielaisto gadījumu skaits, kā rezultātā pieaugs pieprasījums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, tādējādi pēc kāda laika sāks pietrūkt līdzekļu arī akūtajai medicīnai. Pandēmijas laiks, kad cilvēkiem kādu brīdi bija ierobežotas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību, uzskatāmi apliecināja, ka rezultātā pieaug ielaisto gadījumu skaits.
Ja risinājums netiks rasts, kādas var būt sekas?
Ja nebūs izpratnes un sabiedrības atbalsta, būsim spiesti pāriet uz komerciālo medicīnu. Tad papildu finansiālo slogu kādu brīdi neizjutīs vien apdrošinātie. Pēc kāda laika, kad pamodīsies apdrošinātāji, pieaugs arī polišu cenas.
Otrs moments ir cilvēku maksātspēja. Daudzi jau tagad nespēj tikt galā ar aizvien pieaugošo dzīves dārdzību. Tas cilvēkiem būs smags papildu finansiālais slogs. Cilvēki nespēs veikt pacientu līdzmaksājumus, un slimnīcai pieaugs pacientu parādi.
Ilgtermiņā šāds risinājums radīs problēmas, jo slimnīcas pārslogos smagie pacienti. Tādējādi arī pacientu līdzmaksājuma celšana neko diži neatrisinās.
Esošajā situācijā mēs milzīgiem soļiem virzāmies pretī maksas medicīnai. Ja trūkst naudas slimnīcu uzturēšanai, tad tā tas arī ir jāpasaka iedzīvotājiem. Cilvēkiem ir jāsaprot, kas notiek, ka no viņiem tiks ņemts vēl. Taču politiķi to nevēlas darīt, jo baidās, ka šāda rīcība negatīvi ietekmēs viņu reitingus.
Iespējams, daudzi domā – ja jau es te bļaustos, tad man vienam ir problēmas, bet pārējiem viss ir kārtībā. Taču tas tā nav. Iespējams, kāds cer arī uz viņam izdevīgu papildu naudas sadali par “labu uzvedību”.
Diemžēl es šodien nevaru rīkoties citādi un klusēt, jo jūtu, kā Daugavpils tiek norobežota no pārējās Latvijas, kādas ziņas par pilsētu regulāri parādās masu medijos. Par Daugavpili tiek radīts prokrievisks tēls, kaut patiesībā tas nemaz nav tā.
Es turpināšu darīt visu, kas manos spēkos, lai vērstu par labu situāciju slimnīcā. Daugavpils reģionālā slimnīca ir Latgales reģiona lielākā slimnīca, kur dienā uzņem aptuveni 100 pacientu. Diez vai, bankrotējot šai ārstniecības iestādei, universitātes slimnīcas varēs uzņemt visus pacientus.
