Drīz par katastrofām brīdinās ar SMS 0
Pērn ap Ziemassvētku laiku Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja jauno EP un Eiropas Padomes direktīvu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu (EECC), kurā iekļauti noteikumi arī par publisku brīdinājumu sistēmas izveidošanu ārkārtas gadījumos un zvanītāja atrašanās vietas noteikšanu. Noteikumi ir saistoši visām dalībvalstīm, un tie jāīsteno divu līdz trīsarpus gadu laikā – līdz 2020. gada 21. decembrim jāuzlabo zvanītāja atrašanās vietas noteikšana, bet 42 mēnešu laikā jāievieš “Reverse 112” sistēma publiskai apziņošanai.
Izmaksās 6,5 miljonus
Viens no jaunumiem ir publiskā brīdināšana ārkārtas gadījumos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka šobrīd visās Eiropas valstīs jau pastāv publisku brīdinājumu sistēma – lielākajā daļā tā balstās uz sirēnām. Tāpat agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti un citi inženiertehniski risinājumi, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzturētas hidroloģisko brīdinājumu stacijas, kas izvietotas upju baseinos utt.
Tomēr jaunie EECC noteikumi nosaka izmantot telefona tīklus, lai brīdinātu iedzīvotājus liela mēroga katastrofu gadījumā. Mobilo tālruņu numuru pakalpojumu sniedzēji nosūta publiskus brīdinājumus attiecīgajiem tiešajiem lietotājiem, kas atrodas ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus var ietekmēt ārkārtas situācija un katastrofa, kā to noteikušas kompetentās iestādes. Ar šo pantu EECC plāno sagatavot ceļu Eiropas mēroga “Reverse 112” sistēmas ieviešanai nākotnē.
VUGD pārstāve Inta Palkavniece “LA” norāda, ka 2018. gadā VUGD izstrādāja informatīvā ziņojuma projektu par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām (līdzīga SMS pakalpojumam, bet brīdinājumu un apziņošanas informāciju par katastrofas draudiem var nosūtīt uz konkrētu ģeogrāfisko apgabalu un informāciju var saņemt visi mobilo sakaru lietotāji, izmantojot drošu sakaru kanālu).
“Informatīvā ziņojuma projekts vēl ir saskaņošanas procesā, jo tiek precizēta informācija par šūnu apraides sistēmas un citu apziņošanas sistēmu ieviešanas izmaksām. Tāpat tiek precizēta informācija no mobilo sakaru operatoriem par šūnu apraides sistēmas ieviešanas tehniskajām iespējam un izmaksām, jo mobilo sakaru operatoriem ir atšķirīgas sakaru tīkla iekārtas, tiek lietoti atšķirīgi sakaru tīkla automatizācijas procesi un tiek nodrošināta dažāda sakaru tīkla veiktspēja. Papildus tiek meklēti finanšu risinājumi.” VUGD norāda, ka indikatīvās izmaksas šūnu apraides sistēmas ieviešanai un uzturēšanai ir apmēram 6,5 miljoni eiro.
Precīzāk noteiks zvanītāja atrašanās vietu
Otrs uzlabojums skar zvanītāja atrašanās vietu. Arī iepriekšējie tiesību akti to jau paredzējuši, taču EECC tie ir krietni detalizētāk atrunāti. “Ārkārtas zvanu atrašanās vietas noteikšanai šobrīd izmanto mobilo tīklu “Cell-ID” tehnoloģiju. Šī tehnoloģija atsevišķos gadījumos atrod cilvēkus ar divu kilometru vai pat desmit kilometru vidējo precizitāti. EECC nosaka, ka ES dalībvalstīm jāizmanto ne tikai tīkla informācija, bet, ja iespējams, arī no zvanītāja telefona iegūtā informācija. Turklāt šī atrašanās vietas informācija jāsniedz bez maksas,” saka VUGD pārstāve. Šobrīd esot skaidri zināms, ka šīs sistēmas ieviešana no sakaru operatoriem izmaiņas vai izmaksas neprasīs, jo atrašanās vietas noteikšana balstās uz mobilās ierīces tehnoloģijām.
“Bites” Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča “LA” sacīja, ka šis būs vērienīgs projekts, kas prasīs ievērojamus resursus no valsts likumdevēju puses. “Proti, pirms šāds pakalpojums tiek ieviests praksē, ir nepieciešams izstrādāt to regulējošos noteikumus, kas jāsalāgo ar Datu drošības regulas prasībām. Par to, kā izvērtīsies šis process – cik sarežģīts tas būs, vai un kādas izmaiņas operatoru sistēmās būs jāveic, cik daudz laika un finanšu resursu tas prasīs –, spriest ir pāragri,” norāda “Bites” pārstāve.
Arī “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis un “Tele2” pārstāvis Oskars Fīrmanis teic, ka šobrīd vēl ir pāragri komentēt, tieši kādi risinājumi tiks ieviesti un kā tas ietekmēs operatoru darbu, jo iespējamie risinājumi ir dažādi. “”Latvijas Mobilais telefons” noteikti ir gatavs sniegt atbalstu Satiksmes ministrijai direktīvas ieviešanas procesā par iespējamiem tehnoloģiskajiem risinājumiem,” saka V. Jalinskis. Savukārt O. Fīrmanis piebilst, ka “Tele2” šobrīd gaida, kad valsts institūcijas veiks nepieciešamos priekšdarbus, lai sāktu konsultācijas ar mobilajiem operatoriem par nepieciešamajām izmaiņām un risinājumiem šīs direktīvas ieviešanai. “Tikai pēc tam, kad būs definētas konkrētas prasības mobilajiem operatoriem, mēs varēsim reāli izvērtēt, kā tas ietekmēs mūs un cik daudz resursu prasīs.”
