Drenāža pasargā, lai pagrabā nesūktos ūdens 1
Pagrabu var celt zem mājas un atsevišķi, taču pirms tam jānoskaidro gruntsūdens līmenis. Šim nolūkam palīdz vienkārša zondēšana. Rudenī izrok divarpus metrus dziļu šahtu un pavasarī pārbauda, cik augstu gruntsūdens līmenis uzkāpis. Pagraba grīdai jābūt virs šī līmeņa.
Piemēram, ja gruntsūdens parādās metra dziļumā, pagrabu taisa metra dziļumā un pārējo daļu ceļ virs zemes. Ja gruntsūdens līmenis atļauj, pagrabu ar visu griestu seguma tiesu iegremdē zemē.
Būvniecība
Būvniecība sākas ar 15–20 cm biezu betona sienu atliešanu. Lai apkārtējais ūdens ātrāk iesūktos gruntī, bedri no ārpuses aizpilda ar šķembām un granti. Ja pagrabs atrodas smilšainā augsnē, grīda nav nepieciešama. Ja augsne ir mālaina, nober šķembu slāni, noblietē un uzlej 6 cm biezumā betonu. Ja nav gatavs celtniecības panelis, uzlej 15 – 20 cm biezus betona griestus ar tērauda stiegrojumu. Pagraba sienas un griesti jānosedz ar 120 cm biezu zemes slāni. Vislabāk noder jumts, kas nokrišņus novada vismaz pusmetru no pagraba sienām. Tad griestu konstrukcijas var gatavot no koka un apbērt, piemēram, ar biezu kūdras kārtu. Pagraba ārējās durvis ar vējtveri neļauj kāpņu bedrē nonāk mitrumam, bet iekšējās durvis nosedz ieeju pagrabā.
Vēdināšana
Pagraba vēdināšanu nodrošina 10×10 cm skurstenis, kam jāpaceļas virs jumta 100 – 150 cm. Līdz 20 m2 lielam pagrabam pietiek ar vienu ventilācijas skursteni, līdz 40 m2 lielam noderēs divi. Ventilācijas skursteņa gaisa savācēja atverei jābūt ejas sānos 35 cm virs grīdas, kur tā savāks gaisu, pilnu ar mitrumu un izgarojumiem no augļiem un dārzeņiem. Iestājoties aukstam laikam, skursteni pakāpeniski aizver. Aizsardzībai pret pelējumu un kaitēkļiem rudenī pagrabā ienes metāla vanniņā kvēlojošas ogles, uz kurām bagātīgi uzbērti kadiķa zari un atstāj pa nakti. Pēc kvēpināšanas telpā ir patīkams aromāts.
Ja pagrabā ūdens
Ja pavasaros vai pēc lielām lietavām mājas pagrabā uz grīdas parādās ūdens, ap ēku veido labu drenāžu un ūdeni laikus novada. Drenāžu veido pa ēkas perimetru. Izrok šahtu apmēram 30 cm no pamatu pēdas un par 15 – 20 cm dziļāku nekā pamati. Tajā liek, piemēram, 110 mm diametra “Evodrain” vai citas līdzīgas drenāžas caurules. Lai no jumta tekošais ūdens ātri nonāktu drenāžā, šahtu aizber ar šķembām un rupju granti. Mājas divos pretējos stūros izveido 400 mm diametra kontrolakas un tālāk ūdeni ar 110 mm ūdens noteces caurulēm “Evorain” ar mērenu kritumu novada uz tuvāko grāvi vai ūdenstilpi. Ja ūdeni nevar novadīt grāvī, zemākā vietā izveido vēl vienu kontrolaku, no kuras ūdeni ar sūkni aizsūknē vietā ar noteci. Var padomāt arī par dīķa rakšanu.
Ja ūdens pagrabā sūcas nedaudz, to savāc, pagraba grīdā ierokot metāla spaini (muciņu) un nosedzot ar metāla režģi, lai pa virsu varētu brīvi staigāt. Grīdu veido, lai ūdens satecētu spainī. Var ierīkot automātisko sūkni, kas ūdeni aizdzīs uz noteci. Ja pagrabs pārplūst vairāk, tā grīdu var paaugstināt, virs riska zonas saberot šķembas, rupju granti, noblietējot un uzbetonējot jaunu 5 – 6 cm biezu grīdu. Ja grīdu paceļot, pagrabs kļūst grūti ekspluatējams, to var aizbērt un, piemēram, elektrosūkni pārvietot uz pirmo stāvu. Trokšņa slāpēšanai var izmantot gumijas paliktņus un virs sūkņa izveidot skaņu slāpējošu kasti, kas pildīta ar mīkstu minerālvati.
“Pagrabu veidojot kā hermētisku tvertni, jārēķinās, ka zeme staigā un pagrabs kustas. Speciālajā hidroizolācijā ar laiku var izveidoties mikrospraudziņas, pa kurām tik un tā iesūksies ūdens,” uzskata tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
Pagraba sienu apstrādei noder modernie hidroizolācijas materiāli, kas spēj efektīgi izolēt un aizsargāt no statiskā hidrospiediena. Piemēram, “Xipex” materiālu līnija (ķīmiski netoksiska) paredzēta betona hidroizolācijai. Uzklāti uz mitra betona, materiāli dziļi iesūcas un veido nešķīstošas kristāliskās struktūras, kas aizsargā betonu pret ūdens iekļūšanu, saglabājot betona spēju elpot. Cementa hidratācijas procesā veidojas kalcija hidroksīds, minerālsāļi, nehidratizētu un daļēji hidratizētu cementa daļu oksīdi. Kristalizācijas procesā izveidojas ūdensizturīga, blīva struktūra, kas aizpilda betona poras, aizverot ceļus ūdens iekļūšanai betonā. Apturot ūdens un citu agresīvu vielu iekļūšanu betonā, materiāls pasargā armatūru no korozijas un betona sabrukuma, sasalšanas un atkušanas ciklu laikā. “Xypex Concetrate” izmanto betona virsmas apstrādei no iekšpuses jaunā celtniecībā un rekonstrukcijā (maksā ap Ls 4,50 m2). Sienām jābūt notīrītām no apmetuma līdz tīram betonam. Betona šuves vispirms izkaļ un speciāli sagatavo, tad aizdara ar “Xypex patch’n plug”. “Šie hidroizolācijas materiāli ļauj veikt betona un citu minerālas izcelsmes pagraba sienu hidroizolāciju jaunām un vecām būvēm. Tas nesatur šķīdinātājus un neizdala kaitīgus iztvaikojumus,” stāsta www.assystems.eu projektu vadītājs Oļegs Kvaša.
