Dreimanei anulēta pielaide valsts noslēpumam; Straujuma viņai plāno piedāvāt citu amatu 9
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Valsts kancelejas (VK) direktorei Elitai Dreimanei, šodien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Arī SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA apstiprināja, ka Valsts kancelejas direktorei anulēta esošā pielaide valsts noslēpumam.
Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.
Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu, ja arī pēc pārsūdzēšanas paliks spēkā SAB lēmums par pielaides atteikumu.
Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bijusi vairāk nekā 14 gadus. Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.
Valsts kancelejas vadītājam ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam, norādīja Straujuma, paužot uzskatu, ka šādā situācijā Dreimanei ir jāatstāj savs amats. Viņa piedāvājusi Dreimanei veikt rotāciju, uz ko Valsts kancelejas vadītāja atbildējusi, ka nepieciešams izvērtēt konkrētos piedāvājumus.
Pastāv amati, kurus ar viņas profesionālajām zināšanām var veikt arī bez pielaides, norādīja Ministru prezidente.
Valdības vadītāja “virsrakstu” līmenī zina, kāpēc Dreimanei ir anulēta pielaide, bet žurnālistiem premjerministre to neatklāja.
Uz VK direktora amatu tiks rīkots konkurss.
Likumā par valsts noslēpumu minēts, ka speciālo atļauju anulē, ja persona atbrīvota no amata, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību. Tāpat atļauju var anulēt, ja atklājušies likuma devītajā pantā norādītie apstākļi, kuri kopumā ir septiņi, piemēram, pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.
Pielaidi var arī anulēt, ja atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.
SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Dreimane paziņojumā medijiem pauž apņēmību pārsūdzēt SAB lēmumu par pielaides anulēšanu, jo, viņasprāt, procesā ir pieļauti būtiski cilvēktiesību un procesuālie pārkāpumi, kas neatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem.
Tāpat Dreimane norāda, ka jauns amats rotācijas kārtībā nekādā gadījumā nebūs kompromiss. “Mana prioritāte vienmēr ir bijusi un būs labāka valsts pārvaldība un tiesiskums, kā arī ierēdniecības darbs Latvijas sabiedrības labā,” norāda ierēdne.
Amatpersona arī atzīst, ka lēmums par pielaides anulēšanu viņai nav pārsteigums, un tas prognozēts, ņemot vērā pārējos SAB lēmumus gan par citiem Valsts kancelejas ekspertiem, gan citām politiskām un valsts pārvaldes amatpersonām.
“Jāsecina, ka viss veiktais darbību kopums – gan novērtēšanas vilcināšana un procesuālie pārkāpumi, gan pielaides atņemšana tika apzināti plānota un veikta, lai rastu formālu ieganstu atbrīvot no amata. Visdrīzāk tas ir saistīts ar Valsts kancelejas atzinumiem investīciju strīdu aktuālajās lietās, piemēram, “Norvik bankas” strīdu ar Igaunijas uzņēmumu “Winergy”,” lēš Dreimane.
Tāpat Valsts kanceleja, pēc viņas teiktā, ieturēja stingru pozīciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nesadalīšanā un neatkarības stiprināšanā, izstrādājot jauno likumprojektu. “Turklāt ekspertu līmenī norādījām uz procesuāliem likuma pārkāpumiem KNAB priekšnieka plānotajā novērtēšanā. Ir vēl daudzi citi Valsts kancelejas atzinumi, kuros ir norādīti riski par Ministru kabineta lēmumiem,” atzīmē ierēdne.
