Draugs mīl citu… vīrieti 0
“Es pati esmu izpostījusi savu dzīvi. Man bija labs vīrs, audzinājām dēlu, kuram tagad ir seši gadi, un jutos visnotaļ apmierināta. Bet tad satiku kādu vīrieti un man galvā viss sagriezās. Neprātīgi viņā iemīlējos, pametu vīru, paņēmu dēlu un pārcēlos pie mīļotā uz Rīgu. Tagad jau gadu dzīvojam kopā. Ar vīru esmu šķīrusies, bet jaunās attiecības oficiāli nav reģistrētas.
Draugs par precēšanos nav runājis, lai gan es labāk vēlētos būt viņa sieva, nevis draudzene. Mīļotais vīrietis mani uztur, un man nav iebildumu materiālajā ziņā būt no viņa atkarīgai, jo es tāpat nekādu jēdzīgu darbu neatrastu.
Taču manu mierīgo un bezrūpīgo dzīvi sasita lauskās nejauši izlasītās īsziņas drauga mobilajā telefonā. Vēlāk slepus ielūkojos arī viņa interneta sarakstē un man kļuva aukstas kājas. Īsi sakot, man tagad ir pilnīgi skaidrs, ka viņam ir nenoteikta seksuālā orientācija. Sākumā negribēju tam ticēt. Kad runāju par to ar draugu, viņš visu noliedza, teica, ka mīl mani un grib dzīvot kopā. Taču pirms mēneša es atkal sarakstē atklāju, ka viņš atzīstas mīlestībā kādam vīrietim. Bet tieši tādus pašus vārdus viņš saka arī man. Nezinu, ko darīt, pilnīgi jūku vai prātā. Baidos, ka tas var ietekmēt mana dēla psihi. Tomēr vēl dzīvoju ar cerību, ka draugs kļūs normāls. Vai tas ir iespējams? Pie bijušā vīra arī vairs nevaru atgriezties, jo viņš man pateica – kas izdarīts, izdarīts. Bijušajam tagad jau ir attiecības ar citu sievieti.”
Tādu vēstuli saņēmām no lasītājas Lauras. Šķetināt šo sarežģīto situāciju palīdz psihoterapeite un psihiatre Lada Stoligvo.
– Lauras situācija ir sarežģīta no morālā, sociālā un ekonomiskā viedokļa. Te nav runas tikai par attiecībām ar draugu. Lasītājai ir bažas arī par bērnu un viņa nav finansiāli patstāvīga. Tas vēl vairāk traucē viņai pieņemt izšķirošo lēmumu. Pilnīgi skaidrs, ka draugs ir biseksuāli orientēts, bet par to tagad nemoralizēsim, tādi cilvēki vienkārši ir. Jebkurās attiecībās mīlas trijstūris ir ārkārtīgi nepatīkams, kas smagi ietekmē visus trīs dalībniekus. Šajā gadījumā situāciju saasina un Laurai to grūti ar prātu aptvert, ka sāncensis ir vīrietis. Tāpēc viņai ir “ieslēdzies” dabiskais noliegšanas aizsargmehānisms.
Laurai vajadzētu padomāt – ja drauga mīlestības objekts būtu nevis vīrietis, bet sieviete, vai viņa gribētu turpināt šīs attiecības.
Ja Laurai jau ir zināms, ka draugam bijušas attiecības ar diviem vīriešiem, tad, visticamāk, būs arī trešais, ceturtais un vēl daudzi mīlestības objekti. Biseksuāļi nav pasargāti no poligāmijas, viņiem var būt nepieciešamība pēc daudziem un dažādiem partneriem.
Cerības, ka draugs, Lauras izpratnē, kļūs normāls, jāatmet. Viņš nemainīsies un nekļūs heteroseksuāli orientēts. Draugs Laurai visu noliedz tādēļ, ka zina – viņa taisnību nepieņems. Taču, ja viņš melo, tas nozīmē, ka rēķinās ar draudzeni. Sliktāk būtu, ja teiktu – es tevi mīlu, bet turpināšu satikties ar citiem. Jāsecina, ka Laura viņam nav vienaldzīga, jo cenšas viņu pasargāt. Laurai jābeidz spiegot, secinājumi ir izdarīti.
Tagad vairāk jādomā par bērnu. Viņš pārdzīvo šķiršanos no tēva un jūt arī, ka mātes jaunās attiecības neattīstās gludi. Nemitīgā spriedze var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu. To, vai pastāv varbūtība, ka bērns kļūs par drauga seksuālo objektu, nevar zināt. Ja vīrietim patīk sava dzimuma pārstāvji, tas nenozīmē, ka patīk arī bērni. Taču, ja Laura intuitīvi jūt, ka bērns varētu būt apdraudēts, tad pēc iespējas ātrāk šīm attiecībām jāpieliek punkts.
Laura varētu arī pati sev atbildēt uz jautājumu – kas viņu visvairāk satriec šajās attiecībās – vai tas, ka drauga mīlas objekti ir vīrieši, vai arī tas, ka viņa savam mīļotajam nav vienīgā.
