Draugs ar otiņu uz astes. Uzzinām vairāk par Ķīnas cekulainajiem sunīšiem 0
Lūdzu, pastāstiet par Ķīnas mazajiem cekulainajiem sunīšiem! Paņēmu to no patversmes, un rakstīts, ka bezšķirnes dzīvnieks, bet, spriežot pēc aprakstiem internetā, šķiet, ka atbilst šiem dzīvniekiem. Kādi ir mazie sunīši? MIRDZA OZOLNIEKOS
Vissenāko kailsuņu mūmijas arheologi atraduši maiju apbedīšanas vietās tagadējā Meksikas teritorijā (sunīšiem bija jāpavada savs saimnieks debesu valstībā). Meksikas kailsuņi ir ļoti līdzīgi Ķīnas cekulainajiem sunīšiem. Ķīnā pirmās ziņas par kailsuņiem atrastas seno hanu dinastiju arhīvos ap 220. gadu p.m.ē. Mazie sunīši dzīvoja vai katrā Ķīnas augstmaņa mājā, jo tika uzskatīti par veiksmes un labklājības simbolu. Vēlākos gadsimtos ķīnieši zaudēja interesei par tiem un – ak, liktenis! – izmantoja tikai ēšanai. Divdesmitā gadsimta vidū šķirne bija gandrīz izmirusi, bet to izglāba angļu fanātiķi. Viņi dažus dzīvi palikušos dzīvniekus aizveda uz Angliju un pielika lielas pūles, lai šķirni izveidotu no jauna. Vissenāko suņu šķirnes standarts FCI tika atzīts vienīgi 1987. gadā.
Mūslaikos Ķīnas cekulainie suņi ir populāri visā pasaulē. Nav arī brīnums, jo šiem četrkājainajiem ir ideāls raksturs. Sunīši nekad nemēdz būt agresīvi, ir apķērīgi, viegli padodas apmācībai. Laba ziņa nevaļīgajiem – mazie ķīnieši ir tik gudri, ka nav jāved uz suņu skolu (ja vien nepiedalāties suņu izstādēs), tos var mācīt pats saimnieks. Dzīvniekiem patīk cilvēku sabiedrība, tie ir nešķirami draugi mājiniekiem, labi jūtas saimnieces somiņā, dodoties uz randiņu vai kafejnīcu. Mazās radībiņas ir dzīvespriecīgas un aktīvas, tāpēc tām ļoti patīk bērnu klātbūtne.
Par Ķīnas kailo sunīti, kuram gandrīz nemaz nav apmatojuma, priecāsies alerģiski cilvēki, bet nevaļīgāki saimnieki būs gandarīti, ka viņu mīlulis prot nokārtoties kastītē, kad nevienam nav laika izvest ārā. Tagad cilvēki kļuvuši par neticīgajiem tomiem, bet senās Ķīnas pavalstnieki uzskatīja, ka kailsuņiem piemīt izcilas dziednieciskas spējas, tāpēc ārstēt reimatismu, locītavu, zobu sāpes un paralīzi uzticēja nevis dakteriem, bet šiem dzīvniekiem.
Taču katrai dzīvai radībai nepieciešamas kaut vai minimālas, regulāras rūpes. Ķīnas cekulaino sunīšu saimniekiem jāzina, ka šo radībiņu āda var iedegt saules staros, tāpēc jau maijā, dodoties pastaigās, ieteicams sunīšu ādu ieziest ar sauļošanās aizsargkrēmu (vislabāk ar tādu, kas paredzēts maziem bērniem). Ja negribat ķēpāties ar krēmiem, uzvelciet sunītim vieglu kokvilnas tērpu. Nebrīnieties, ja saulainā laikā sunītis tomēr iedeg un kļūst tumšāks, bet gaišas krāsas dzīvniekiem var pat parādīties vasarraibumi. Ziemā, dodoties ārā, mājas mīlulim noteikti jāuzvelk atbilstīgs apģērbs.
Un vēl – kailajiem sunīšiem ods ir tāds pats apdraudējums kā cilvēkiem, tāpēc vēlams skaustā pilināt pretblusu un pretērču līdzekli vai ieziest ādu ar bērniem paredzēto pretodu līdzekli. Ķīnas cekulaino kailsunīšu vājā vieta ir zobi, un, dzīvniekiem kļūstot vecākiem, tie sāk izkrist. Kaut gan sunīši ir ļoti veselīgi, tomēr, ja ir aizdomas par kādu kaiti, apmeklējiet veterinārārstu. Gādājiet arī, lai ģimenes mīlulis būtu fiziski nodarbināts, jo mazkustīgie ātri apveļas. Pēc standarta suņa svars nedrīkst pārsniegt 5,5 kilogramus.
