FOTO. “Draugi dažreiz saka, ka šis izskatās pēc tāda kā vampīru dzīvokļa…” Līgas un Ģirta miera osta 0
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmēju Līgas Brūniņas un Ģirta Vītola ģimene dzīvo kādā no Rīgas centra 19. gs. nama dzīvokļiem ar augstiem griestiem un ozolkoka parketu. Neoklasicisma stila interjers mierīgos toņos gan atspoguļo saimnieku pasaules izjūtu, gan veido pievilcīgu vidi.
“Dažreiz mūsu kalnu pārgājienu draugi, ciemojoties pie mums, teic, ka šis izskatās pēc tāda kā vampīru dzīvokļa… Iespējams, ir iznācis diezgan gotiski, taču dzīvē jau nav tikai balts un melns, ir dažādi pārejas toņi, un man visvairāk patīk pelēkais, tas nekad neapnīk, ir elegants un izceļ citus toņus, nokrāsas,” teic Līga Brūniņa. Viņai ir bakalaura grāds ķīmijā, maģistra grāds vides pārvaldībā un ilgtspējā un doktora grāds reģionālajā ekonomikā. Līga ir ļoti komunikabla un apbrīnojami enerģiska – biedrībā “Baltijas krasti” nodarbojas ar vides zinātnes projektu ieviešanu, izveidojusi un attīsta dabisku dermokosmētikas zīmolu “Labrains”.
Līga saistoši stāsta par savas ģimenes dzīvokļa vēsturi: te dzimis pianists, Latvijas Nacionālās operas diriģents (1962–1983), Jāzepa Vītola Latvija mūzikas akadēmijas profesors, arī Medicīnas darbinieku nama vīru vokālā ansambļa ilggadējs vadītājs, komponists Jāzeps Lindbergs. To viņa uzzinājusi no bijušā dzīvokļa saimnieka mācītāja Jura Morica, kurš patlaban kalpo Baldones dievnamā. Jāzepu Lindbergu čeka apcietināja 1950. gada pavasarī Arvīda Žilinska klavierklases noslēguma eksāmenā (uz denunciācijas pamata “…nevēlas runāt krieviski”), un “troika” piesprieda piecus gadus izsūtījumā.
Dzīvoklī ir piecas istabas, kopējā platība apmēram 110 m2. Elegantais gaitenis, kurā pa visu sienu iebūvēti skapji un nišā novietots spogulis, ved tieši uz viesistabu. Vai arī, virzoties pa gaiteni uz priekšu, var nonākt priekštelpā, no kuras ir izeja uz nama iekšpagalmu, kā arī ieeja virtuvē. Tajā – sena podiņu krāsns, kas pārbūvēta un savienota ar otru nepārveidotu podiņu krāsni viesistabā. Ģirts teic, ka pārbūvētā krāsns tik ilgi neuztur siltumu kā vecā. Acīmredzot meistariem bijis kāds meistarstiķis, kas turēts noslēpumā. Virtuvē divi atšķirīga stila galdi, tuvāk pie sienā iebūvētajiem skapīšiem un izlietnes novietots pamatīgs taisnstūra darba galds ar pulētu akmens masas virsmu. Otrs galds – ar ovālu, lakotu virsmu – un krēsli, kas ražoti itāļu firmā “Calligaris”, novietoti tuvāk krāsnij.
Virtuvē skatienu piesaista arī greznā Venēcijas stikla lustra, ko meistari likuši kopā pa daļām teju dienas garumā. “Kad lustru beidzot ieslēdza, puiši atkāpās atmuguriski un, slaucīdami sviedrus, noelsās vien… Tik sarežģīta bija tās uzlikšana un pievienošana,” atceras Ģirts.
No virtuves var ieiet guļamistabā, kurā ir grezns interjers. Platā gulta ar izteiksmīgo gultasgalu, mēbelēm un gaismas ķermeņiem noskaņo mieram, relaksācijai.
Līga stāsta, ka pamatā dzīvoklis nav pārbūvēts, vienīgi, lai iebūvētu guļamistabas skapi, esot nedaudz samazināta bērnu istaba, kurā mazajam dēlam Evertam ir Valtera Veinberga (SIA “Fasāde PRO”) izgatavota vingrošanas siena un divstāvu gulta ar kāpnēm. Interesanti, ka kāpnēs ir iestrādātas atvilktnes. Sienas tapetēs redzami pērtiķīšu atveidi. Tas nav nejauši, jo Līga un Everts dzimuši Pērtiķa gadā.
Darba kabinets nav plašs, toties praktisks – viss pa ķērienam. Grāmatu skapi izgatavojis Cēsu galdnieks Jānis.
Viesistabas akcenti – senā podiņu krāsns, kas spēj saglabāt siltumu pat trīs dienas, mēbeles ar izliektām kājām, grezns vilnas paklājs ar ziedu rakstu, kā arī Līgas vecmammas māsas Regīnas Neilandes krustdūrienā izšūts pāva attēls, ierāmēts kā glezna. Telpas kopiespaids – neoklasicismam raksturīgais šiks, tīras līnijas, stingri noteiktas proporcijas un simetrija.
Līga uzaugusi laukos, sešu bērnu ģimenē bijusi vecākā, bērnībā ilgojusies pēc kārtīgas vannasistabas. Nu sapnis piepildījies, tāpēc vannošanās viņai sagādā īpašu relaksāciju. “Lietojot dušu, ūdens kondensējas uz sienas bēšajām akmens masas flīzēm, un strūkliņas zīmē brīnišķīgus rakstus. Nu īsts trīsdimensiju attēls!”
Priekšmets ar stāstu
Plašajā virtuvē pie sienas – Mairas Jēgeres gleznotais kaķis Kika, nodzīvojis astoņpadsmit gadus! Kāpēc gleznā kaķim ir pagarināta kāja? Tā bijusi lauzta, mājas saimniekiem visvairāk atmiņā palikusi interesantā kaķa uzvedība un raksturs – nereti viesībās kaķis pacēlis augšup savu kāju, tādējādi likdams saprast, ka nu laiks ciemiņiem doties mājās… Ja arī vēl tad nav sapratuši mājienu, tad dzīvnieks izvēlējies vienu no ciemiņiem un tam ilgi, uzkrītoši ar caururbjošu skatienu vēries acīs, līdz ciemiņš cēlies kājās.
