Ģirts Kasparāns: Jācer, ka ierobežojumi neapturēs Ziemassvētku vecīti 4
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Decembris daudzviet Latvijā iesākās ar sniegu, un tas rosinājis cerības, ka šogad mēs varētu piedzīvot patiešām baltus Ziemassvētkus, kas pēdējos gados ir diezgan reta parādība.
Šis gads mums ir nesis tik daudz sliktu ziņu un nepatikšanu, ka pašā gada izskaņā mēs noteikti būtu pelnījuši priecīgākus brīžus. Jācer, ka ceļošanas ierobežojumi neapturēs Ziemassvētku vecīti, kurš šogad būs īpaši gaidīts viesis gan pilīs, gan būdiņās.
Diemžēl koronavīrusa dēļ noteiktie ierobežojumi kļūst arvien stingrāki. Tas nozīmē, ka varam aizmirst par visas dzimtas saietiem pie bagātīgi klātiem galdiem.
Kristiešiem nebūtu pārāk jābēdājas, jo savulaik Jēzus nāca pasaulē stipri pieticīgos apstākļos, un varbūt arī mēs kādus Ziemassvētkus varētu iztikt bez lielveikalu šturmēšanas.
Tāpat jau skaidrs, ka daudzām ģimenēm šoreiz nāksies iztikt bez dāvanām, pīrāgiem un cepešiem, jo Covid-19 pandēmijas dēļ ievērojami sarukuši ienākumi.
Bet valdības uzdevums ir parūpēties, lai nevienā ģimenē Ziemassvētki nebūtu tik trūcīgi kā Aspazijas dzejolī: “Ak, neprasi, nav maizītes; skat, skat, tur laukā zvaigznītes!”
Valdība pēdējā laikā ir saņēmusi daudz pelnītas kritikas, bet jāsaprot, ka premjeram Kariņam nav burvju nūjiņas, kas ar vienu rokas mājienu liktu Covid-19 nekavējoties pazust no Latvijas, lai mēs varētu atgriezties pie ierastās dzīves.
Šobrīd valdība nodarbojas ar suņa astes cirpšanu pa maziem gabaliņiem, visu laiku pagarinot ārkārtējo situāciju, bet skatīsimies patiesībai acīs: ārkārtējā situācija turpināsies vismaz līdz pavasarim, un mums visiem kopā būs jāpārcieš šī ziema.
Latvijā netrūkst stingrās rokas piekritēju, kas gribētu, lai Vadonis nekavējoties izsludina komandantstundu un aizliedz bez pamatota iemesla rādīties uz ielas.
Par laimi, mēs dzīvojam demokrātijā ar visām tās nepilnībām, un demokrātijas raksturīgākā iezīme ir tā, ka cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību.
Valdību šobrīd lamā no abām pusēm: vieni gribētu atcelt visus ierobežojumus, bet citi pieprasa visu aizliegt. Kā būtu labāk? Neviens nezina; to mēs sapratīsim tikai pēc dažiem gadiem, kad varēsim ar vēsu prātu atskatīties uz šo krīzi.
Tagad varam kritizēt Godmaņa valdības rīcību 90. gadu sākumā, bet tolaik, līdzīgi kā šobrīd, valdībai nācās paļauties uz “izmēģinājumu un kļūdu” metodi, jo nevienam nebija skaidras receptes, kā izkļūt no krīzes.
Iepriekšējās, 2008./2009. gada krīzes laikā Godmanis, atkal kļuvis par premjeru, mūs aicināja kā pingvīniem saspiesties kopā, lai pārciestu vētru.
Tagad šis ieteikums nederēs, jo prasība par divu metru distances ievērošanu attiecas arī uz “pingvīniem”.
Taču, draugi, nevajag krist izmisumā!
Lai gan baltus Ziemassvētkus mums neviens nevar garantēt, ziemas saulgrieži pienāks pavisam noteikti, un tad jau dienas atkal kļūs garākas, pie durvīm klauvēs jaunais gads ar Covid-19 vakcīnu azotē un jaunām cerībām par labāku dzīvi nākotnē. Būs labi!
