Drauga dzīvoklis 0
Mans draugs gribētu ar testamentu man novēlēt savu dzīvokli. Vai tādam paša rakstītam, pie notāra neapstiprinātam testamentam ir juridisks spēks? Draugam ir brālis un māsa. Vai viņiem arī pienāktos kāda daļa no šī dzīvokļa? Vai viņi varētu apstrīdēt testamentu? Janīna Rīgā
Atgādinām, ka likums nosaka: privāti testamenti ir jāsagatavo rakstiski. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to rakstījis mantojuma atstājējs un ka tas pareizi izteic viņa pēdējo gribu.
Tāpēc, sastādot testamentu, jāpieaicina vismaz divi ticami liecinieki. Jāatceras, ka par lieciniekiem nevar būt garā slimie, nepilngadīgie, kurlie, mēmie, aklie, rakstīt un lasīt nepratēji, kā arī tie, kas ar to pašu testamentu iecelti par mantiniekiem vai legatāriem, viņu laulātie, kā arī šo mantinieku vai legatāru radinieki līdz ceturtajai pakāpei un svainieši līdz trešajai pakāpei ieskaitot.
Rakstisks privāts testaments obligāti nav jāraksta testatoram pašam (tas var būt uzrakstīts, piemēram, ar datoru vai rakstāmmašīnu), bet viņam tas personīgi ir jāparaksta. Ja testators neprot vai nevar rakstīt (piemēram, slimības dēļ), viņa vietā var parakstīties kāda trešā persona, izņemot divus lieciniekus, bet par to jāpiemin testamentā un šis fakts jāapstiprina lieciniekiem. Testatoram vai nu jāparaksta testaments liecinieku klātbūtnē, vai arī jāpasaka, ka viņš to pats parakstījis. Testators var arī pašrocīgi uzrakstīt un parakstīt testamentu, un tad tas ir spēkā arī bez lieciniekiem (tā dēvētais hologrāfiskais testaments), taču drošāk gan to darīt ar lieciniekiem.
Ja testators negrib, lai viņa pieaicinātie liecinieki zinātu testamenta saturu, viņiem nav tiesības prasīt, lai to paziņo. Ja vien liecinieki var apstiprināt, ka testators viņu klātbūtnē sacījis, ka parakstītajā dokumentā izteikts testatora pēdējās gribas rīkojums, to atzīst par pietiekamu.
Tādā gadījumā liecinieka liecība nezaudē spēku arī tad, ja viņam testamentā piešķirts legāts vai ja viņš iecelts par aizbildni, testamenta izpildītāju utt. Ja testamentārais rīkojums nav nobeigts un noslēgts, tam nav nekāda spēka.
Civillikumā teikts, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (bērni, ja tie miruši – mazbērni), bet, ja ne bērnu, ne mazbērnu nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, ja tie miruši – vecvecāki).
Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma. Tā, piemēram, ja mantojuma atstājējam ir sieva un divi bērni un nav testamenta, pēc likuma katrs no viņiem mantos 1∕3 daļu, taču, ja ar testamentu manta novēlēta, piemēram, mazbērnam, sievai un bērniem ir tiesības pretendēt katram uz 1∕6 daļu no mantojuma kā savu neatraidāmo daļu. Līdz ar to mazbērnam atliek tikai ½ no mantojuma.
Šajā gadījumā tomēr ieteicams uzrakstīt privātu testamentu, piedaloties diviem lieciniekiem. Brālis un māsa nav neatraidāmie mantinieki – tātad viņi šādu testamentu apstrīdēt nevarēs. Taču testaments jāuzraksta tā, lai būtu ievērotas visas likumā noteiktās formalitātes, tāpēc labāk, ja to darītu ar jurista palīdzību.
Uzziņa Civillikums nosaka: ja kādam ir novēlēts nevis viss mantojums, ne arī daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets (piemēram, glezna vai rotaslieta), šādu novēlējumu sauc par legātu un to, kam tas novēlēts, par legatāru. |
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
