“Draudzīgam aicinājumam” – 85 0
Kārlis Ulmanis 1935. gadā aicināja viņu nesveikt vārda dienā 28. janvārī, bet atcerēties savu pirmo skolu. Tāds bija viņa iedibinātās „Draudzīgā aicinājuma” dienu sākums, ar vēlmi atjaunot pilsētās dzīvojošo un strādājošo cilvēku bieži vien zaudēto saikni ar dzimto pagastu, veicināt garīgās intereses, izglītību un sakoptas kultūrvides veidošanu arī visattālākajos Latvijas nostūros.
Kārlis Ulmanis savai pirmajai – Bērzmuižas, vēlāk Bērzes pagasta skoliņai, kura šodien vairs nepastāv, uzdāvināja grāmatas: Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteni”, Annas Brigaderes „Dievs, daba, darbs”, Jāņa Jaunsudrabiņa „Balto grāmatu” un vēl citu latviešu autoru literāros darbus, kā arī grāmatas par vēsturi un ģeogrāfiju.
Ar laikraksta “Jaunākās Ziņas” starpniecību viņš aicināja arī citus augstos amatos esošos valstsvīrus, ierēdņus, fabriku īpašniekus pievienoties.
„Kaut arī tālu projām dzīvodami, atjaunosim zaudēto saiti ar dzimtajām vietām laukos, savu veco skolu. Sniegsim viņiem daļu no tā gaišuma, kas mums tomēr vieglāk sasniedzams. Dāvināsim grāmatas, gleznas, mākslas darbus, palīdzēsim tikt pie laba mūzikas instrumenta. Iesim viņiem talkā!”
Atsaucība bija milzīga! Tā līdz 1939. gadam “Draudzīgā aicinājuma” dienas ietvaros Latvijas skolām saziedoja ap miljonu latu naudā, 1,5 miljonus grāmatu, 1600 gleznu, 90 skulptūras, 118 radioaparātus, 28 mikroskopus, astoņas klavieres un vēl ievērojamu skaitu citu vērtīgu lietu.
Tas bija līdz tam kādai citai tautai pasaulē nepieredzēts gadījums, bet tad nāca 1940. gads, un “Draudzīgais aicinājums” uz daudziem gadu desmitiem tika aizmirsts.
“Draudzīgā aicinājuma” dienu 1994. gada 28. janvārī atjaunoja neatkarību atguvušās Latvijas Valsts pirmais prezidents Guntis Ulmanis.
“”Draudzīgais aicinājums” ir mudinājums sēt visauglīgākajā augsnē – jaunu cilvēku dvēselēs. Tā ir jūtu audzināšana. Pateicības jūtas bieži vien ir spēcīgs stimuls cilvēka darbībai. Savstarpējās pateicības jūtas jo vairāk,” tā dzejniece Māra Zālīte teica “Draudzīgā aicinājuma” atjaunošanas dienā – 1994. gada 27. janvārī.
Cēsu ģimnāzija direktora Jāņa Endeles vadībā atguva savas skolas nosaukumā “Draudzīgā aicinājuma” vārdu un nodibināja arī tāda paša nosaukuma fondu, lai ar medaļām un diplomiem apbalvotu izcilas personības piecās nominācijās: absolventus, kuri skolas laikā guvuši starptautiska mēroga panākumus, skolotājus, kuri veicinājuši savu skolēnu starptautiskus sasniegumus, sabiedriskos darbiniekus, kas devuši ieguldījumu latviskuma saglabāšanā un mecenātus, kas veicinājuši izglītības līmeņa paaugstināšanu un atbalstījuši “Draudzīgā aicinājuma” fondu.
Par ieguldījumu latviskās dzīvesziņas kopšanā apbalvota arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
Godināts ticis arī dzejnieks Andrejs Eglītis, kas “Draudzīgā aicinājuma” ideju kuplinājis ne vien ar savu patriotisko stāju, bet arī ar lieliem grāmatu dāvinājumiem savai dzimtajai Ļaudonai un ar Latviešu Nacionālā fonda Zviedrijā starpniecību — daudzām Latvijas skolām.
2012. gada 1. septembrī Ļaudonas vidusskolai piešķirts novadnieka, dzejnieka Andreja Eglīša vārds.
Ar “Draudzīgā aicinājuma” medaļu apbalvotais dzejnieks Imants Ziedonis teicis: „Man ir liels gods saņemt šo balvu tieši “Draudzīgā aicinājuma” kontekstā. To iedibināja stiprs vīrs, kāds bija Kārlis Ulmanis. Viņš Latvijai ir tik daudz devis, ka to šodien grūti pat novērtēt. Bet retais zina, ka viņš arī devis latviešu valodai jaunvārdus. Tie ir četri vārdi, un es tos saukšu tādā secībā, kādā pats Kārlis Ulmanis strādāja. Tie ir sūtība, degsme, izdarība un vienība. Tautas vienībā un degsmē ir liels spēks!”
Visām Latvijas skolām un latviešu skolām ārzemēs 2002. gadā “Draudzīgā aicinājuma” dienā tika dāvināta Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda izdotā grāmata „Brīvības piemineklis. Tautas celts un aprūpēts”, kopā uzdāvinātas 1147 grāmatas.
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības starpniecību muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” uzdāvināja visām Latvijas publiskajām bibliotēkām atmiņu stāstu grāmatu „Dziesma.
Svētki. Dzīve” –mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, atklājot unikālus un aizraujošus stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā.
Sabiedriskā darbiniece, Latviešu kopības Vācijā pārstāve Aija Ebdene, kuŗa darbojās arī 1973. gadā dibinātajā Minsteres Latviešu ģimnāzijas (MLĢ) bijušo skolēnu un draugu biedrībā (priekšsēdis Pēteris Purmalis) daudzus gadus sniegusi atbalstu Vestienas pamatskolai Madonas novadā.
Lai turpinātu savu vecāku nesavtīgas labdarības tradīciju, septiņi ārstu Mirdzas (dzimusi Jurjāns, 1911-2006) un Voldemāra Gulēna (1910-1980) bērni nodibinājuši stipendiju kādam studentam vai studentei no Vestienas, Zasas vai Rūjienas – šīm vietām dzimtas vēsturē bijusi īpaša loma. Vestienas pamatskolas lieli atbalstītāji ir arī Milvoku Svētās Trīsvienības draudzes organizācija „Talcinieki Latvijai” Amerikā.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijā K. Ulmaņa iedibināto Draudzīgā aicinājuma dienas tradīciju atjaunoja vieni no pirmajiem Latvijā – 1992. gadā. Kā pastāstīja bibliotekāre Anita Grigaloviča, grāmatas atsūtījuši tautieši – pedagogs Viesturs Rolands Zembergs no Austrālijas, Ernests Balodis no Zviedrijas, Vitālijs Labinskis no Vācijas un daudzi citi.
