Uzsākot romānu, paskaidrot, ka neesi vienīgā 3
Aiga sarunas laikā piekrītoši bija mājusi ar galvu, jo domāja līdzīgi. Kamēr tas “īstais” vēl nāk, ir lieliska iespēja iepazīt un veidot “attiecības” ar dažāda tipa vīriešiem. Šīs attiecības ļauj gan atklāt daudz jauna mums pašām par sevi, gan izkristalizē, kādu tad tieši vīrieti mēs gribam vai arī tieši negribam redzēt sev blakus, kā arī, protams, ļauj mums labi pavadīt laiku. Bet tad Aiga savā attieksmē samulsa: “Es visā piekritu līdz brīdim, kad viņš pateica, ka viņa gadījumā atšķirība ir tāda, ka viņš spēlējot godīgu spēli. Katrai sievietei, ar kuru viņš uzsākot romānu, viņš pastāstot par savu nostāju un paskaidrojot, ka viņa viņam nav vienīgā un ka viņš paralēli satiekas arī ar vēl kādu vai kādām. Jo mērķis taču ir atrast īsto – abiem diviem. Ja sieviete tam piekrīt, tad viņa arī piekrīt tam, ka šādā savienībā nav vieta greizsirdībai, pārmetumiem un iekāpšanai drāmas karalienes lomā. Viņai jārēķinās, ka viņš viņai ne vienmēr būs sasniedzams. Taču tad, kad viņi būs kopā, viņš būs tikai viņas. Un brīdī, kad kāds no viņiem satiek kādu sev piemērotāku, viņš otram pasaka paldies un dodas savās gaitās.”
Lai gan Aiga atbalsta atklātību un godīgumu, tomēr viņa uzskatīja, ka ir situācijas, par kurām labāk paklusēt. Viņa bija pārliecināta, ka šāda “godīgā spēle” var sāpēt vēl vairāk, un arī savā veidā tā esot atbildības novelšana no sevis par otru cilvēku, kuram agri vai vēlu izveidosies pieķeršanās, pieradums un, iespējams, pat jūtas.
Aiga par izjūtām stāstīja: “Uzreiz padomāju par sevi šādā lomā. No sākuma – jā, nav nekādu problēmu. Vēl jo vairāk, ja arī es tajā periodā nolemju dzīvot tādā pašā stilā. Taču, zinot sevi, es varu satikties tikai ar vīrieti, kurš man daudz maz (uzsvars vairāk uz “daudz”) simpatizē. Ja es paralēli viņam satiekos ar vēl kādu, pieņemu domu, ka arī viņš noteikti tā dara. Un tādā ziņā viss ir kārtībā un pieņemami. Taču, ja man galdā noliktu atklātas kārtis, neesmu droša, ka mana vēlme un pieradums būt vienīgajai neciestu smagu krahu. Ja es zinātu, ka šovakar mans friend with benefit neceļ man telefonu, jo guļ ar citu sievieti, un rīt viņš nenāks ar mani uz teātri, jo atrunājas, ka jāsatiek labs “draugs”, es uzsprāgtu. Bet dusmoties nedrīkst, jo es pati tam būtu piekritusi un noteikumus pieņēmusi. Visu laiku jau man nebūs paralēli vēl kāds, un visu laiku arī tas nebūs tikai sekss. Agrāk vai vēlāk man vai viņam radīsies jūtas. Un ko tad, ja tikai vienpusējas?! Mans dāņu paziņa atbild, ka tā esot dzīve, tā var gadīties un tas ir jāpieņem. Mīlestība bieži vien esot vienpusēja.”
