Grib pievienoties LELBĀL 6
Taču ir vēl viens ceļš, kādu var iet autonomās draudzes: cerēt ar visiem saviem īpašumiem pievienoties Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). Likums gan saka, ka par to jālemj Saeimai. Bet arī par šo lēmumu iespējama tiesvedība.
Un 22. martā Aizputes draudze pilnsapulcē arī nobalsoja par pievienošanos LELBĀL: no 94 draudzes locekļiem bija atnākuši 79, par balsoja 77, atturējās 2.
“Spiediens no LELB ir milzīgs. Pat neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība ar Valtaiķu baznīcu, mēs rindā esam nākamie. Arī pievienošanās LELBĀL, par ko tā lems aprīlī, mūs neglābs no tiesāšanās,” stāsta Aizputes draudzes priekšnieces vietniece Liveta Sprūde. LELBĀL esot apsolījusi, ka Aizputes draudze varēs saglabāt saimniecisko patstāvību (kopā ar baznīcu un bijušās mācītājmuižas ēkām tai pieder arī 50 hektāri zemes), iegūs iespējas pilnveidoties teoloģiskos jautājumos un sadarbības iespējas ar citām draudzēm pasaulē.
“Bet patiesībā jau stāsts nav tik daudz par īpašumu, kā to, ka gribam pozitīvu luterisko “jumtu” ar visām luteriskām izpausmēm. Man un manai draudzei nav nekas pret katoļiem, bet mums nepatīk, ka arhibīskapa Jāņa Vanaga laikā baznīca arvien vairāk velk uz katolisko,” tieša ir L. Sprūde, kura arī nenoliedz: ja savulaik nebūtu mācītāja S. Sproģa, aizputnieki varbūt tagad nedumpotos. “Bet Sproģis bija… harismātisks un ar stingru mugurkaulu. Stipra personība, kuru LELB gribēja pārmalt, bet viņš palika pie savas nostājas, ka draudzēm jābūt savam saimnieciskam nodrošinājumam. Tagad tiesas procesā ar Valtaiķu draudzi LELB stāsta, ka baznīca ir nolaistā stāvoklī, bet es zinu, ka laukos nav daudz baznīcu, kas ir tik labā stāvoklī. Draudze par savu un piesaistīto naudu nomainījusi baznīcai jumtu, veikusi remontu. Arī Aizputes baznīca ir pietiekami sakārtota.”
Citi nogaida
Pārējās trīs autonomās draudzes pagaidām vēl nogaida. Cīravas draudzē ir 30 draudzes locekļi, pieder baznīcas ēka, mācītājmāja un 14 hektāri meža, nedaudz mazdārziņu zemes. Draudzes priekšniece Līga Grīnvalde teic, ka bijuši mēģinājumi draudzes īpašumus ierakstīt Zemesgrāmatā, bet notāram visos mēģinājumos bijis āķītis, aiz kura aizķerties. Līdzīgi nogaidoša ir arī Snēpeles draudze (26 draudzes locekļi; baznīcas ēka, apsaimnieko arī 10 hektārus zemes). “Mēs baznīcu un tās iekārtojumu atjaunojām draudzes spēkiem pēc būtības no nulles, bez palīdzības no Rīgas. Tāpēc arī tā turamies pie patstāvības,” saka draudzes priekšniece Ārija Brūdere. Padomju gados Snēpeles baznīcā bija noliktava un dzirnavas.
