Valtaiķu baznīca celta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – I. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas četras vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Vitrāžas Kazdangas barons Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Viena loga izveidošana esot izmaksājusi 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – viena govs maksāja trīs zelta rubļus.
Valtaiķu baznīca celta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – I. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas četras vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Vitrāžas Kazdangas barons Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Viena loga izveidošana esot izmaksājusi 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – viena govs maksāja trīs zelta rubļus.
Foto – Artis Drēziņš

Grib pievienoties LELBĀL 6

“Kad mācītāju Sproģi par nepaklausību izslēdza no LELB, viņš draudzei teica, ka nebūšot vairs mūsu mācītājs. Mēs tam negribējām piekrist un palikām kopā ar viņu. Tā kopš 1991. gada esam autonomi un tagad gaidām, ko spriedīs tiesa un tad lemsim, ko tālāk darīt,” saka Valtaiķu draudzes (tajā ir 35 locekļi) priekšnieks kopš 1979. gada Tālis Lagzdiņš. Viņš atceras, ka padomju gados nebija viegli pašu spēkiem uzturēt baznīcas ēku, pirmkārt, lai vispār to neatņemtu, bija nepieciešams noteikts draudzes locekļu skaits, jāmaksā nodokļi valstij. “Mūsu senči baznīcu ir cēluši, ar zirgiem akmeņus veduši, paaudžu paaudzēs cauri dažādiem laikiem un kariem tā saglabāta, tāpēc nevienam to negribam atdot. Šajā ziņā draudze ir vienota. Mācītājs Sproģis līdz pēdējam brīdim cīnījās par mums, strādāja ar dokumentiem, līdz nomira ar trešo infarktu… Tieši šī cīņa ar LELB viņu sagrāva.”

Taču ir vēl viens ceļš, kādu var iet autonomās draudzes: cerēt ar visiem saviem īpašumiem pievienoties Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). Likums gan saka, ka par to jālemj Saeimai. Bet arī par šo lēmumu iespējama tiesvedība.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts zina, kas tev ir vajadzīgs! Piemērotākie pārtikas produkti katrai zodiaka zīmei 9
RAKSTA REDAKTORS
“Tu maksā visvairāk par to, ka metu visu pie malas un skrienu remontēt tieši tavu māju!” Mārcis atklāj, cik Latvijā pelna celtnieki 16
Sieviete domā, ka ir saaukstējusies, bet atklāj, ka viņas galva nav pilnībā piestiprināta pie ķermeņa
Lasīt citas ziņas

Un 22. martā Aizputes draudze pilnsapulcē arī nobalsoja par pievienošanos LELBĀL: no 94 draudzes locekļiem bija atnākuši 79, par balsoja 77, atturējās 2.

“Spiediens no LELB ir milzīgs. Pat neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība ar Valtaiķu baznīcu, mēs rindā esam nākamie. Arī pievienošanās LELBĀL, par ko tā lems aprīlī, mūs neglābs no tiesāšanās,” stāsta Aizputes draudzes priekšnieces vietniece Liveta Sprūde. LELBĀL esot apsolījusi, ka Aizputes draudze varēs saglabāt saimniecisko patstāvību (kopā ar baznīcu un bijušās mācītājmuižas ēkām tai pieder arī 50 hektāri zemes), iegūs iespējas pilnveidoties teoloģiskos jautājumos un sadarbības iespējas ar citām draudzēm pasaulē.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Bet patiesībā jau stāsts nav tik daudz par īpašumu, kā to, ka gribam pozitīvu luterisko “jumtu” ar visām luteriskām izpausmēm. Man un manai draudzei nav nekas pret katoļiem, bet mums nepatīk, ka arhibīskapa Jāņa Vanaga laikā baznīca arvien vairāk velk uz katolisko,” tieša ir L. Sprūde, kura arī nenoliedz: ja savulaik nebūtu mācītāja S. Sproģa, aizputnieki varbūt tagad nedumpotos. “Bet Sproģis bija… harismātisks un ar stingru mugurkaulu. Stipra personība, kuru LELB gribēja pārmalt, bet viņš palika pie savas nostājas, ka draudzēm jābūt savam saimnieciskam nodrošinājumam. Tagad tiesas procesā ar Valtaiķu draudzi LELB stāsta, ka baznīca ir nolaistā stāvoklī, bet es zinu, ka laukos nav daudz baznīcu, kas ir tik labā stāvoklī. Draudze par savu un piesaistīto naudu nomainījusi baznīcai jumtu, veikusi remontu. Arī Aizputes baznīca ir pietiekami sakārtota.”

Citi nogaida

Pārējās trīs autonomās draudzes pagaidām vēl nogaida. Cīravas draudzē ir 30 draudzes locekļi, pieder baznīcas ēka, mācītājmāja un 14 hektāri meža, nedaudz mazdārziņu zemes. Draudzes priekšniece Līga Grīnvalde teic, ka bijuši mēģinājumi draudzes īpašumus ierakstīt Zemesgrāmatā, bet notāram visos mēģinājumos bijis āķītis, aiz kura aizķerties. Līdzīgi nogaidoša ir arī Snēpeles draudze (26 draudzes locekļi; baznīcas ēka, apsaimnieko arī 10 hektārus zemes). “Mēs baznīcu un tās iekārtojumu atjaunojām draudzes spēkiem pēc būtības no nulles, bez palīdzības no Rīgas. Tāpēc arī tā turamies pie patstāvības,” saka draudzes priekšniece Ārija Brūdere. Padomju gados Snēpeles baznīcā bija noliktava un dzirnavas.
“Kad mācītāju Sproģi par nepaklausību izslēdza no LELB, viņš draudzei teica, ka nebūšot vairs mūsu mācītājs. Mēs tam negribējām piekrist un palikām kopā ar viņu. Tā kopš 1991. gada esam autonomi un tagad gaidām, ko spriedīs tiesa un tad lemsim, ko tālāk darīt,” saka Valtaiķu draudzes (tajā ir 35 locekļi) priekšnieks kopš 1979. gada Tālis Lagzdiņš. Viņš atceras, ka padomju gados nebija viegli pašu spēkiem uzturēt baznīcas ēku, pirmkārt, lai vispār to neatņemtu, bija nepieciešams noteikts draudzes locekļu skaits, jāmaksā nodokļi valstij. “Mūsu senči baznīcu ir cēluši, ar zirgiem akmeņus veduši, paaudžu paaudzēs cauri dažādiem laikiem un kariem tā saglabāta, tāpēc nevienam to negribam atdot. Šajā ziņā draudze ir vienota. Mācītājs Sproģis līdz pēdējam brīdim cīnījās par mums, strādāja ar dokumentiem, līdz nomira ar trešo infarktu… Tieši šī cīņa ar LELB viņu sagrāva.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.