Valtaiķu baznīca celta 1792. gadā. Tajā atrodas valsts nozīmes kultūras pieminekļi – I. L. Eginka 1833. gada veidotā altāra glezna “Golgāta” un 15 vitrāžas, izgatavotas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas četras vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Vitrāžas Kazdangas barons Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Viena loga izveidošana esot izmaksājusi 700 zelta rubļus, salīdzinājumam – viena govs maksāja trīs zelta rubļus.

Dažām luterāņu draudzēm vēloties lielāku autonomiju, rodas sarežģījumi ar īpašumiem 6

0:00, 13. aprīlis 2015

Ziņas Latvijā

Valtaiķu baznīca (Kuldīgas novada Laidu pagasts) kultūrvēsturisko vērtību cienītāju acīs ir ievērojama ar savām skaistajām un smalki izstrādātajām vitrāžām. Taču patlaban šis dievnams baznīcēnu un baznīctēvu ieskatā nav tikai kā lūgšanu un tūristu apskates vieta, bet arī – kā strīdu objekts. Jau vairākus gadus ilgst tiesāšanās starp Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB), Valtaiķu autonomo evaņģēliski luterisko draudzi un citiem par īpašumu tiesībām – kam pieder baznīca un zeme. Martā notika viena no kārtējām tiesas sēdēm un pirms Lieldienām, 2. aprīlī, Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas tiesnese Sandra Krūmiņa nolasīja saīsināto tiesas spriedumu, ar kuru tiek atzītas LELB īpašumtiesības uz Valtaiķu baznīcu, zemi zem tās un ap to (0,41 hektārs), kā arī uz mācītājmuižas ēkām un 14 hektāriem zemes. Valtaiķu draudzes pārstāvji spriedumu pārsūdzēs – tas iespējams kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā.

Reklāma

Lasītākie

Kokteilis

“Tu atbildēsi par visu…” Jāņa Timmas draugs no mirušā basketbolista māsas saņēmis ziņu, kas šokējusi viņu pašu

TV24

Putins šokējis Latvijas militāro analītiķi Rajevu: “Mani pārsteidza viena lieta, ko es redzēju fonā…”

Kokteilis

VIDEO. “Tas ir drausmīgi pretīgs spēriens pa…” Mūziķis Reinis Sējāns skaidro, kādu jautājumu nevajag uzdot nevienam 47

Lasīt citas ziņas

Kā un kāpēc viss sācies? Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā Saeima pieņēma likumu “Par reliģiskajām organizācijām” un reliģiskās organizācijas varēja atjaunot savu tiesisko statusu, reģistrējoties kā juridiskas personas. LELB reģistrēja savu 1989. gada satversmi Reliģijas lietu departamentā 1990. gada februārī, taču ne visi mācītāji piekrita spēcīgai varas centralizācijai. Viens no tādiem mācītājiem, kas vēlējās draudžu lielāku autonomiju, bija Sigurds Sproģis, tāpēc viņš savas Valtaiķu, Aizputes, Snēpeles un Cīravas draudzes nolēma reģistrēt kā no LELB neatkarīgas, autonomas draudzes, ko 1991. gada jūnijā arī izdarīja.

Ļaužu iecienītajam S. Sproģim nenācās grūti pārliecināt savas draudzes par tādu soli. Pašam mācītājam par iemesliem tagad vairs nevaram pavaicāt, viņš 2013. gadā mira, bet par tiem zina viņa līdzcilvēki (tālāk rakstā) un draudzes pārstāvji.

Tajā brīdī neviens pat nevarēja iedomāties, kādi sarežģījumi autonomajām draudzēm ar šādu soli radīsies tām agrāk piederošo īpašumu atgūšanā.