Informatīvais karš rit pilnā sparā; aizsardzība pret to – tikai uz papīra 41
Gatavojoties iespējamai militārai konfrontācijai kaut kad nākotnē, valdība apņēmusies līdz 2018. gadam palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2% no IKP. Turpretim informācijas telpas aizsardzībai politiķi tērēties nevēlas, kaut gan atzīst, ka informatīvais karš jau sen rit pilnā sparā.
Pagājušā gada izskaņā Krievija apstiprināja savu jauno nacionālās drošības stratēģiju, kur pavisam atklāti runā par plašsaziņas līdzekļu izmantošanu savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Cik gatava tam ir Latvija? Par to vakar kontekstā ar topošajām Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm diskutēja Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti.
“Valstij ir nepieciešama zināma intervence mediju telpas aizsardzībā un plašsaziņas līdzekļu atbalstā. Tas ir stratēģiskās nozīmes jautājums arī par nacionālo drošību. Atstājot šo jomu tirgus pašregulācijā, mēs riskējam ar savu drošību un to, ka Latvijas iedzīvotāju sirdis un prāti kļūs par ārējas ietekmes mērķi. Krievija mērķtiecīgi iegulda līdzekļus un nekautrējas izmantot tos politiskiem mērķiem ārpus savām robežām. Latvijas mediji, kas jau tagad strādā ar zaudējumiem, var nonākt tādu personu rokās, kuru mērķi nesaskan ar mūsu valsts mērķiem,” uzskata Valstiskās audzināšanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA). Kad līdzīgu viedokli nacionāļi pauda pirms vairākiem gadiem, tad nozares eksperti to lielākoties uztvēra ar izsmieklu vai nosodījumu. Pēc pēdējā laika pasaules notikumiem termins “informatīvais karš” ir kļuvis par modes vārdu daudzu politiķu mutēs. Savukārt Kultūras ministrija (KM) aizvadītā gada laikā ir sagatavojusi Mediju politikas pamatnostādnes 2016. līdz 2020. gadam, kas vēl gaida savu apstiprināšanu valdībā.
Vakar KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis par šo dokumentu informēja Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātus. Šķiet, informatīvās telpas drošība politiķiem būtiskāka ir vārdos nekā darbos – uz šo sēdi ieradās tikai pieci no desmit komisijas locekļiem (žurnālistu un ieinteresēto ekspertu klāt bija daudz vairāk). Putņa zīmētā aina šķita diezgan drūma. “Ekonomisko problēmu nomocītie Latvijas mediji bez valsts atbalsta šobrīd brīvā tirgus apstākļos nespēj nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu saturu, kas atbilstu demokrātiskajām vērtībām un ārpolitiskajai situācijai,” teica ierēdnis. Īpaši grūtā situācijā atrodas drukātie mediji. Putnis minēja prognozēs, ka bez operatīviem atbalsta pasākumiem reģionālie laikraksti varētu beigt pastāvēt tuvāko divu trīs gadu laikā. Tas palielina risku, ka vietējā auditorija nokļūs “ārējo ietekmju” varā. “Krievijas kultūras un informācijas ietekmes uz mūsu vidi ir pastāvīgs izaicinājums. Redzam, ka Krievija ļoti efektīvi iemanījusies izmantot globalizācijas tendences, pārrobežu brīvību, Eiropas Savienības brīvības un tiesības. Tāpat kaimiņvalsts izmanto sava lielā tirgus priekšrocības, lai konkurētu par mūsu auditorijas uzmanību. Krievijas mediju satura patēriņš Latvijā nepārtraukti pieaug, turklāt Krievijas politikas līmenī tiek izstrādāta finansējuma sistēma, lai atbalstītu krievvalodīgos medijus ārvalstīs,” brīdināja Putnis.
Lai cīnītos ar minētajiem izaicinājumiem, Mediju politikas pamatnostādnēs tiek piedāvāti vairāki punkti, kas uz papīra izskatās skaisti: izveidot īpašu Mediju atbalsta fondu, kas finansētu kvalitatīvu žurnālistiku; pašvaldību izdevumi un sabiedriskie mediji aizietu no reklāmas tirgus (saņemot par to valsts kompensāciju) un līdz ar to vairāki reklāmdevēji pārietu pie komercmedijiem; tiktu ieviests jauns regulējums par mediju īpašnieku atklātību.
Saeimas apakškomisijas deputāti KM piedāvājumu kopumā vērtēja atzinīgi, bet neoficiāla informācija vēsta, ka valdībā šim dokumentam neklāsies tik gludi. Viss kā parasti var atdurties pret naudas trūkumu. Sabiedriskie mediji par aiziešanu no reklāmas tirgus prasa aptuveni astoņu miljonu eiro kompensāciju (seši televīzijai un divi radio), Mediju atbalsta fonda izveidei nepieciešams pusotrs miljons eiro un ir vēl daudzas citas mazākas vajadzības. KM pašlaik šos līdzekļus piedāvā vienkārši ņemt no valsts budžeta, bet skaidrs, ka šobrīd valdošā Zaļo un zemnieku savienība noteikti nebūs sajūsmā par “jaunās politikas iniciatīvām” 10 miljonu apmērā. Finanšu ministrija savā atzinumā par pamatnostādnēm ir pateikusi, ka šādas naudas valstij pašlaik nav.
Mediju politikas pamatnostādņu saskaņošana tuvojas noslēgumam un Ministru kabinets šo dokumentu varētu skatīt marta beigās vai aprīļa sākumā.
