Draudu ietekmē Pētersone nepadodas, bet gatava aizrotēt arī pati 7
Aģentūrai LETA atsūtīta vēstule, kuras autori sevi dēvē par “mēs, VID kolektīvs”. Vēstulē aprakstījuši ģenerāldirektores Ināras Pētersones ģimenei piederošos īpašumus un pievienojuši to fotogrāfijas, kā arī apgalvo, ka VID vadītājas dzīvesveids neatbilst viņas ienākumiem.
Kā ziņots, kopējie Pētersones ienākumi pērn bija 46 813 eiro. VID ģenerāldirektore bezskaidrā naudā uzkrājusi kopumā 3367,30 eiro. Pētersones īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, bet valdījumā – 2013.gada izlaiduma automašīna “Hyundai Santa Fe”, par kuru pērn veikti nomas maksājumi 5334,27 eiro apmērā. Pētersone ir deklarējusi arī līdzekļu uzkrājumus privātajos pensiju fondos.
Uz jautājumiem, kāpēc VID darbinieku atbrīvošanas un rotēšanas laikā parādījusies tādi pārmetumi, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atbild intervijā “LA”.
– Vai tik ar šīm pārcelšanām un atlaišanām nebūsiet kādu sāpīgi aizķērusi?
– Nav šaubu, kādam tās ļoti nepatīk. Par šo vēstuli esmu informējusi finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Par to esmu ziņojusi arī Drošības policijai. Jau agrāk KNAB ir vērtējis manas kā amatpersonas ienākumu un piederošās mantas deklarācijas. Tikko esmu izgājusi cauri pielaides valsts noslēpumam pagarināšanai, Drošības policijā, SAB esmu vētīta no visām pusēm.
Jāatzīst, šis gan nav pirmais nomelnošanas mēģinājums. Pietiek.com jau labu laiciņu ir apzelējis to, ka, lūk, Rīgā esmu nopirkusi dzīvokli. Jo, redziet, pēkšņi kādam licies, ka cilvēks, kurš divdesmit gadus ir strādājis VID, turklāt pietiekami labi apmaksātos amatos, to nav varējis nopirkt par 50 tūkstošiem godīgā ceļā…
Šī anonīmā vēstule ir kārtējais nomelnošanas mēģinājums. Lūk, Pētersonei piederot kaut kādi mistiski nekustamie īpašumi, kaut arī uz vīra vārda reģistrēto esmu deklarējusi, norādot, ka es to patiešām lietoju, esmu deklarējusi tur dzīvesvietas adresi: kopš 1992. gada dzīvoju savās lauku mājās, vēl kolhozu laikos celtajās, kopā ar saviem vecākiem. Pētersone, lūk, dzīvo izšķērdīgi. Kaut arī visiem zināms, ka es nedodos ekskluzīvos, dārgos ceļojumos vai nepērku dārgu zīmolu mantas: man vienkārši ir citas prioritātes.
Anonīmās vēstules autori norādījuši, ka mans bērns mācās Anglijā. Jā, tā patiešām ir. Bet vai tas ir kāds pārkāpums?! Aiztikt manu bērnu ir zemiski un gļēvi.
– Vai jums pašai ir nojausma, kam to vajag?
– Es pat negribu iedziļināties, šķiest spēkus šo anonīmo autoru noskaidrošanai, tāpat mēģināt publiski taisnoties. Lai to pārbauda un izmeklē tās iestādes, kurām tas jādara..
– Jums ir arī piedraudēts?
– Ir bijuši mēģinājumi ietekmēt manus lēmumus saistībā ar darbinieku pārcelšanu citā darbā. Pieļauju, ka pārcelšana nepatīk atsevišķiem VID spēka struktūrvienību darbiniekiem, iespējams citiem, tāpat arī kādiem ietekmīgu, ar nelegālu biznesu saistītu grupējumu pārstāvjiem, kurus esam pieķēruši pēdējā laikā.
Visus lēmumus vienmēr esmu pieņēmusi patstāvīgi. Protams, attiecībā uz rotāciju iepriekš apspriežoties ar VID iekšējās drošības nodaļas vadītāju Gitu Plaudi, kurai es uzticos. Un diezin vai kāds varētu mani ietekmēt arī turpmāk – kamēr vien būšu šajā amatā. Anonīmajā vēstulē teikts, ka šis ir tikai sākums. Es ar to rēķinos. Vienlaicīgi apsveru iespēju dzīvē arī darīt kaut ko citu un ļaut kādam citam šo tik vieglo kuģi pastūrēt. Trīs gadi šajā medus maizē ir daudz un to var saprast tikai tie, kuri kaut ko tādu ir darījuši.
Pilnu interviju ar Ināru Pētersoni lasiet otrdienas, 24. maija “LA” numurā.
