Draudi tiešsaistē – aptauja uzrāda kibernoziedzības pieaugumu ES 0
Šodien publicētā Eirobarometra aptauja liecina, ka interneta lietotāji ES ir ļoti nobažījušies par kiberdrošību. Tam, ka pagājušajā gadā risks kļūt par kibernoziegumā cietušo ir palielinājies, piekrīt 76 % lietotāju, kas ir vairāk nekā līdzīgā pētījumā 2012. gadā. Pret 12 % interneta lietotāju jau bijuši vērsti hakeru uzbrukumi viņu profilos sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai e-pastā.
Lai gan 70 % interneta lietotāju visā ES uzticas savām spējām izmantot internetu, lai iepirktos tiešsaistē vai veiktu darījumus internetbankā, faktiski to dara tikai 50 % lietotāju. Šī lielā plaisa liecina par kibernoziedzības negatīvo ietekmi uz digitālo vienoto tirgu: divi galvenie bažu avoti par minētajām darbībām tiešsaistē ir saistīti ar personas datu ļaunprātīgu izmantošanu (to min 37 % aptaujāto) un tiešsaistes maksājumu drošību (35 %).
“Šī aptauja uzrāda kibernoziedzības graujošo ietekmi uz interneta lietošanu – pārāk daudz cilvēku izvēlas neizmantot pilnībā visas iespējas, ko mums sniedz internets. Tas traucē gan mūsu digitālajai ekonomikai, gan mūsu dzīvei tiešsaistē. Mums jāstiprina Eiropas sadarbība, pamatojoties uz Eiropas Kibernoziedzības centra darbu, lai cīnītos ar organizēto noziedzību pašā saknē,” sacīja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Optimismu vieš tas, ka, salīdzinot ar 2012. gadu, vairāk ES iedzīvotāju uzskata – viņi ir labi informēti par kibernoziedzības draudiem (šo iedzīvotāju skaits pieaudzis no 38 % līdz 44 % ). Tomēr, šķiet, viņi ne vienmēr izdara visus vajadzīgos secinājumus no minētās informācijas. Piemēram, mazāk nekā puse interneta lietotāju iepriekšējā gadā ir mainījuši savas tiešsaistes paroles (48 %, kas ir nedaudz labāk nekā 45 % 2012. gadā).
Eirobarometra aptauja aptver vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju visās dalībvalstīs, un parāda arī, ka:
87 % respondentu izvairās no personas informācijas atklāšanas tiešsaistē (viņu skaits ir nedaudz samazinājies no 89 % 2012. gadā);
vairākums joprojām uzskata, ka nav labi informēti par kibernoziedzības draudiem (52 % salīdzinājumā ar 59 % 2012. gadā);
7 % ir cietuši no krāpnieciskiem darījumiem ar kredītkarti vai finanšu krāpšanas tiešsaistē;
ir ievērojami pieaudzis to lietotāju skaits, kuri piekļūst internetam caur viedtālruni (viņu skaits pieaudzis līdz 35 %, salīdzinot ar 24 % iepriekšējā gadā) vai planšetdatoru (14 %, salīdzinot ar 6 % iepriekšējā gadā).
Vispārīga informācija
Eiropas Komisija strādā, lai stiprinātu ES vispārējo reakciju uz kibernoziedzību un veicinātu pilsoņu kiberdrošības uzlabošanu. Janvārī izveidotais Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) strādā pie kopīgas ES reakcijas uz kibernoziedzības draudiem (IP/13/13). Sadarbība ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un palīdzība tām dalībvalstīs un aiz to robežām ir EC3 galvenā prioritāte. Februārī Komisija kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu pieņēma arī kiberdrošības stratēģiju Eiropas Savienībā (IP/13/94 un MEMO/13/71). Prioritātes šajā jomā ir palīdzēt dalībvalstīm noteikt un risināt to kibernoziedzības apkarošanas spēju nepilnības, kā arī veicināt sadarbību starp EC3, dalībvalstīm un citiem dalībniekiem.
Turklāt augustā ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas stiprina Eiropas aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un kas ietver to, ka tiek noteikta kriminālatbildība par „robottīkliem”, tas ir, inficētu datoru tīkliem, kuru pārstrādes jauda ir padarīta izmantojama kiberuzbrukumiem, un citiem instrumentiem, ko izmanto kibernoziedznieki (MEMO/13/661). Tā ievieš arī jaunus atbildību pastiprinošus apstākļus un stingrākus kriminālsodus, lai efektīvi novērstu plaša mēroga uzbrukumus informācijas sistēmām. Turklāt direktīva uzlabo pārrobežu sadarbību starp ES dalībvalstu tiesu iestādēm un policiju.
Eirobarometra aptauja tika veikta šāgada maijā un jūnijā.
