Draudi cilvēcei: zinātnieki baidās no bīstamas slimības mutācijas, kas var izraisīt jaunu pandēmiju 0
Nesen veiktā pētījumā zinātnieki norādījuši uz potenciāli bīstamu mutāciju, kas saistīta ar H5N1, un jau konstatēts atsevišķās fermās. Lai arī risks cilvēku veselībai pašlaik ir zems, šī mutācija varētu ievērojami palielināt vīrusa spēju inficēt cilvēkus, raksta “Washington Post”.
Q226L mutācija nozīmē, ka vīrusa hemaglutinīna proteīnā konkrētā vietā glutamīna aminoskābe tiek aizstāta ar leicīnu. Šis proteīns ir būtisks, lai vīruss spētu saistīties ar saimnieka šūnām, tāpēc šāda izmaiņa var ievērojami ietekmēt vīrusa spēju inficēt.
H5N1 vīruss savā pašreizējā formā galvenokārt ir vērsts uz putnu receptoriem. Tomēr Q226L mutācija ļauj vīrusam efektīvāk saistīties ar cilvēka receptoriem.
Lai vīruss plaši izplatītos cilvēku vidū, tam, visticamāk, nepieciešamas vēl citas ģenētiskas izmaiņas.
Pētījuma pamatā bija H5N1 celms, kas saistīts ar cilvēka saslimšanas gadījumu Teksasā. Līdz 2024. gada oktobrim ar H5N1 2.3.4.4b paveidu pasaulē ir inficējušies vismaz 15 cilvēki, galvenokārt tie, kuri bijuši tiešā kontaktā ar inficētiem mājlopiem vai mājputniem.
Pētnieki norāda, ka šie rezultāti ir satraucoši, jo mutācija Q226L ar vienu izmaiņu panāk būtisku receptoru izvēles pārveidi.
Tas atšķiras no iepriekšējiem pētījumiem, kas liecināja, ka, lai panāktu līdzīgu efektu, ir nepieciešamas vairākas mutācijas.
Šie rezultāti apstiprina zinātnieku bažas par zoonozēm – slimībām, kas tiek pārnestas no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Jo īpaši gripas vīrusi ir vairākkārt pierādījuši spēju pielāgoties un izraisīt pandēmijas.
Šis pētījums apstiprina stingru biodrošības pasākumu un ģenētiskās kontroles nozīmi augsta riska zonās, piemēram, saimniecībās, kur bieži notiek cilvēku un dzīvnieku mijiedarbība.
Dati liecina, ka apmēram 60% no jaunām infekcijas slimībām rodas no dzīvniekiem.
