Draud slēgt Hormuza šaurumu 0
Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagerī brīdinājis, ka Teherāna varētu slēgt kuģošanai stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, ja ASV vairos naidīguma kampaņu un pastiprinās sankcijas pret Irānu.
“Mēs negribētu slēgt Hormuza šaurumu, taču, ja ienaidnieku naidīgums pieaugs, mēs spēsim to paveikt,” ģenerālis Bagerī paziņoja intervijā Irānas ziņu aģentūrai ISNA.
“Ja mūsu nafta netiks sūtīta caur (Hormuza) šaurumu, tad citu valstu nafta noteikti arī nešķērsos šaurumu,” viņš piebilda. Ģenerāļa Bagerī brīdinājums izskanēja pēc Vašingtonas paziņojuma pagājušajā nedēļā, kad ASV solīja ieviest sankcijas pret valstīm, kas pērk Irānas naftu, piemēram, Indiju, Ķīnu un Turciju.
Kad ASV pērn novembrī atjaunoja sankcijas pret Irānu, astoņām valstīm, kas importē Teherānas naftu, tika dots pusgadu ilgs apdomas laiks. ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka pēc smagām rietumvalstu un Irānas sarunām 2015. gadā panāktā vienošanās par Rietumu sankciju vājināšanu apmaiņā pret Teherānas kodolprogrammas izbeigšanu netiek ievērota no Irānas puses.
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras eksperti paziņojuši, ka Irāna ievēro vienošanās noteikumus. Rietumvalstis, kā arī Krievija, kas līdzdarbojās vienošanās izstrādē, uzskata, ka vienošanās ir jāsaglabā, turpinot kontrolēt tās izpildi.
Irānas amatpersonas ir atkārtoti brīdinājušas, ka Teherāna varētu slēgt Hormuza šaurumu, kas ir ļoti svarīgs kuģu ceļš starptautiskajās naftas piegādēs, ja tiktu apdraudētas Irānas nacionālās intereses vai valsts drošība. “Mēs uzskatām, ka Irāna turpinās naftas eksportu caur Hormuza šaurumu,” paziņojis Irānas ārlietu ministrs Mohammads Zarifs.
“Ja ASV spertu neprātīgu soli, cenšoties mums to neļaut, tad (Vašingtonai) jābūt gatavai sekām,” teica Irānas ārlietu ministrs. “Mūsu nacionālās drošības interesēs ir gādāt, lai Persijas līcis un Hormuza šaurums būtu atvērts kuģniecībai. Mēs esam tā rīkojušies pagātnē un darīsim tā arī nākotnē,” piebilda Zarifs.
Līdz ar Dienvidkoreju, Indiju un vēl piecām valstīm Ķīna ir Irānas naftas lielākā importētāja, šā gada martā ievedot vidēji 613 000 mucu dienā, kas ir aptuveni seši procenti no Ķīnas kopējā naftas importa, atzīmē aģentūra “Bloomberg”. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka “stingri iebilst” pret ASV pasākumiem, piemetinot, ka Pekinas un Teherānas sadarbība enerģētikas jomā ir “likumīga un saprātīga”.
Ķīna ir viena no pasaules lielvarām, kas 2015. gadā parakstīja vienošanos ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu. Līgumu parakstīja arī ASV, Vācija, Britānija, Francija un Krievija. “Ķīna noteikti ir Irānas pirmais ekonomiskais partneris. Mēs esam pārliecināti, ka šodien Ķīna ir mūsu pusē,” sacīja Irānas ārlietu ministrs Zarifs, kurš nesen Pekinā tikās ar Ķīnas ārlietu ministru.
Analītiķi uzskata, ka Indija ieņems līdzīgu nostāju kā Ķīna. Deli šā gada martā ieveda vidēji 258 000 mucu Irānas naftas dienā.
ASV prezidents Tramps paziņojis, ka Saūda Arābija un citas Vidējo Austrumu valstis, kas dominē naftas eksportētāju valstu apvienībā OPEC, varētu “vairāk nekā aizvietot” jebkuru kritumu Irānas naftas piegādēs pasaules tirgū.
ES valstis, tostarp Vācija, Apvienotā Karaliste un Francija, paredz īstenot tā dēvēto īpašā mērķa procedūru, lai apietu ASV sankcijas pret Irānu.
