Draud reāla diskriminācija? “Neirotehnoloģijas” un iegūtie smadzeņu dati var tikt izmantoti darbinieku novērošanai vai pieņemšanai darbā 38
Uzņēmumi nākotnē varētu izmantot smadzeņu monitoringa tehnoloģiju, lai novērotu vai pieņemtu darbā darbiniekus, norāda datu uzraudzības iestāde. Taču pastāv reāli diskriminācijas draudi, ja šādas “neirotehnoloģijas” (“neurotech”) tiks nepareizi izstrādātas un izmantotas, norādījis Informācijas komisāra birojs (ICO – Information Commissioner’s Office), tā vēstīja britu medijs “BBC“.
“Neirotehnoloģijas” ir pirmais Eiropas Savienības (ES) Informācijas komisāra ziņojums par “neirodatiem” (“neurodata”), kas ģenerēti no cilvēka smadzenēm un nervu sistēmas. Darba vietas uzraudzība ir viens no vairākiem hipotētiskiem neirotehnoloģiju izmantošanas veidiem, kas pētīti ziņojumā.
Tas notiek brīdī, kad tādi uzņēmumi kā ASV miljardiera Īlona Maska uzņēmums “Neuralink” izpēta jaunus veidus, kā datorus saslēgt ar cilvēka smadzenēm.
“Izejot no visiem rādītājiem, kurus esam analizējuši, mēs redzam diezgan strauju izaugsmi gan investīcijās, gan arī patentu skaita pieauguma ziņā šajā jomā,” tā “BBC” sacīja ICO Stīvens Almonds.
Neirotehnoloģijas jau tiek izmantota veselības aprūpes sektorā, kurā jau tagad pastāv stingri noteikumi, norāda ICO. Kā piemēru viņš minēja pirms 12 gadiem paralizētā riteņbraucēja Gerta Jana Oskama smadzenēs ievietotos elektroniskos implantus, kuri atkal nodrošinājuši viņam iespēju staigāt. Līdz ar šādiem panākumiem pieaug arī komerciālā interese par šo tehnoloģiju.
“Neuralink” ir ieguvis atļauju smadzenēs implantējamā datora saskarnes (interface) izmēģinājumiem uz cilvēkiem, un kā tiek ziņots, tad tā vērtība šobrīd tiek lēsta 5 miljardu ASV dolāru (4 miljardi sterliņu mārciņu) apmērā, lai gan pati izstrādātā tehnoloģija vēl ir tālu no komerciāla produkta.
Mākslīgais intelekts arī paver citas jaunas iespējas. Pētniecības projektu ietvaros tagad ir iespējams atšifrēt teikumus un vārdus veicot smadzeņu skenēšanu. Tas galu galā var palīdzēt pilnībā paralizētiem pacientiem ar bloķēšanas sidromu (locked-in syndrome), kuri ir pie pilnas apziņas, bet nevar nedz kustēties, nedz arī runāt.
Taču ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta tām tehnoloģijām, kas varētu parādīties nākotnē, un tās tiek izmantotas kā hipotētiski piemēri tam, lai izpētītu “neirodatu” izmantošanas radītos potenciālos problēmjautājumus.
Pēc četriem līdz pieciem gadiem, kā to redz ICO, tad “paplašinoties darbinieku monitoringa iespējām, darba devējs varēs regulāri izmantot neirotehnoloģiju, lai nodrošinātu drošību, produktivitāti un darbinieku rekrutēšanu”. Ķiveres vai drošības aprīkojums varēs izmērīt darbinieka uzmanības noturību un fokusu augsta riska darba vidē. Tāpat priekšnieki to varētu izmantot, lai novērtētu, kā atsevišķi indivīdi reaģē uz stresu savā darbavietā, sacīja Almonds.
Tālākā perspektīvā raugoties, arī izglītībā varētu tikt izmantotas valkājamas smadzeņu monitoringa, uzraudzības ierīces, kas mērītu skolēnu koncentrēšanās un stresa līmeni.
“Neiromārketings” jau tagad tiek ierobežotā apjomā lietots mazos, kontrolētos pētījumos, kad patērētāju reakcija uz produktiem tiek novērtēta, izmantojot medicīnas ierīces, kas mēra smadzeņu aktivitāti, lai gan notiek nopietnas debates par šāda “neiromārketinga” sniegtajām priekšrocībām un lietderību.
Nākotnē “neinvazīvas ierīces, kas spēs nolasīt atbildes, ikkatrs varēs izmantot savās mājās, lai iekārtu darbību pielāgotu patērētāju vēlmēm”, uzsver ICO. Citā piemērā ziņojums paredz, ka nākotnē ar neirotehnoloģiju aprīkotās austiņas varētu apkopot datus, kas tiek izmantoti reklāmas mērķauditorijas atlasei. Tas arī paredz izaugsmi spēļu un izklaides jomā — dažu spēļu un dronu kontrolē jau tagad tiek izmantotas ierīces, kas nolasa rādījumus no smadzenēm.
Taču ICO ir noraizējies, ka šīs neirotehnoloģijas var izraisīt diskrimināciju, ja vien tās attīstība netiks rūpīgi uzraudzīta. Pati tehnoloģija varētu būt neobjektīva, atsevišķu noteiktu datu grupu analīzē sniedzot nepareizas atbildes, sacīja Almonds.
Bet pastāvot arī risks, ka uzņēmumu priekšnieki to varētu izmantot, lai diskriminētu “noteiktus neiroatšķirīgus personu tipus”. Tie varētu atklāt apstākļus, kurus pati pētāmā persona nemaz nezināja. Un tas savukārt rada sarežģītus jautājumus par personas piekrišanu. Ziņojumā teikts, ka “neirodati” tiek ģenerēti zemapziņā, un cilvēkiem nav tiešas kontroles pār konkrēto informāciju, kas tādējādi tiek atklāta.
“Ja jūs nezināt, ko šī tehnoloģija par jums varētu atklāt, vai tiešām jūs būsiet gatavi jau iepriekš dot savu piekrišanu šādu personas datu apstrādei?” tā Almonds sacīja britu medijam “BBC”. “Jo, tiklīdz šādi jūsu dati tiks nodoti atklātībai, jums būs salīdzinoši mazāka kontrole pār tiem,” viņš piebilda.
ICO cer līdz 2025. gadam izstrādāt un pabeigt jaunas “neirodatu” vadlīnijas.
